Deputātu rosinātajā deklarācijā akcentēts Latvijas kā sociāli labklājīgas valsts pienākums izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī palīdzētu šādas vardarbības upuriem. Tāpat atzīmēts pienākums veicināt starptautisku sadarbību, kā arī nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, lai efektīvi sadarbojoties tiktu ieviesta un realizēta vienota pieeja vardarbības izskaušanā.
Ar deklarāciju Saeima uzdod Ministru kabinetam izstrādāt visaptverošu Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu. Paredzēts, ka likumam būs jāattiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm un bērniem, tostarp vardarbību ģimenē. Plānots, ka likums būs attiecināts uz visiem upuriem, kas cietuši no vardarbības, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm. Deklarācijā teikts, ka valdībai šī likuma projekts Saeimai būs jāiesniedz līdz 2026. gada 1. martam.
Deklarācijā uzsvērts, ka līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanu abu dzimumu – sievietes un vīrieša – līdztiesība tika atzīta par pamatprincipu turpmākajai valsts un sabiedrības attīstībai. Latvijas valsts kopš pirmajām dienām bija paraugs citām Eiropas un pasaules valstīm attiecībā uz sieviešu tiesību atzīšanu un līdzdalību sabiedrības un valsts attīstībā, teikts deklarācijā.
Deklarācijas autori novērtē un lepojas ar Latvijas sieviešu augsto izglītības līmeni un viņu darba ieguldījumu tautsaimniecībā, ko apliecina fakti, ka Latvijā vairāk nekā 40 procenti sieviešu mācās augstākajā izglītībā un Eiropas valstu vidū tieši Latvijā visvairāk sieviešu ir uzņēmumu vadošajos amatos.
Dokumentā, atsaucoties uz starptautiskām cilvēktiesību deklarācijām un paktiem, pausts nosodījums jebkādai vardarbībai pret sievietēm, bērniem un vardarbībai ģimenē.
Tāpat autori atzīst, ka būtisks veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana. Akcentēts, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no prevalējošajiem sociālajiem mehānismiem, ar kura palīdzību sievietes tiek nostādītas pakārtotā stāvoklī.
Deklarācijā pausts, ka sievietes un meitenes bieži tiek pakļautas tādiem nopietniem vardarbības veidiem kā vardarbība ģimenē, seksuāla uzmākšanās, izvarošana, piespiedu laulības. Šāda vardarbība, ja valsts nesniedz savu palīdzību, ir sieviešu un meiteņu cilvēktiesību būtisks pārkāpums un būtisks šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai, akcentē deklarācijas autori.
