Poligona projektēšanas, būvniecības, tehnoloģisko iekārtu, mehānismu un transporta līdzekļu piegāde, kā arī projekta būvuzraudzības kopējās faktiskās izmaksas bez PVN veidojušas 8,11 miljonus eiro (5,7 miljonus latu), no tām 80% jeb 6,5 miljonus eiro (4,6 miljonus latu) sedzis Kohēzijas fonds. Poligonu atklājot, paredzēja, ka tā ekspluatācijas izmaksas segs atkritumu radītāji, vadoties pēc principa „piesārņotājs maksā”.
Ņemot vērā bīstamo atkritumu plūsmas novērtējumu valstī, plānots, ka poligonā gadā tiks apglabātas vidēji 9000 tonnas bīstamo atkritumu. Plānotais poligona darbības laiks ir 20 gadi.
Zebrenes komplekss sastāv no bīstamo atkritumu apglabāšanas poligona, infiltrāta (cauri atkritumu slānim izsūkušos nokrišņu) attīrīšanas iekārtas, administrācijas ēkas, kurā izveidota laboratorija ar speciālu aprīkojumu, garāžas specifiskajiem transportlīdzekļiem, atkritumu pārfasēšanas ēkas un atkritumu laukuma, tajā skaitā arī piesārņotas grunts apstrādes organizēšanai pirms noglabāšanas poligonā. Lai nepieļautu radioaktīvu materiālu ievešanu un noglabāšanu poligona teritorijā, pie poligona iebrauktuves bija paredzēts uzstādīt radiācijas drošības vārtus.
Pagājuši nepilni divi gadi un Zebrenes poligons stāv kā stāvējis. Tajā atrodas dažas mucas ar bīstamo atkritumu pelniem, ko svinīgi, poligonu atklājot, atveda 2009. gada 5. februārī. Šīs dažas pelnu mucas joprojām ir vienīgie apglabājamie atkritumi, kas mūsdienīgā poligona teritorijā rodami. Bet bīstamo atkritumu iznīcināšana tā arī joprojām palikusi pašu šo atkritumu radītāju ziņā. Piemēram, atsevišķi zāļu ražotāji noslēguši līgumus ar licencētiem privātiem apsaimniekotājiem par bīstamo atkritumu nogādi apglabāšanai Vācijā.
Patlaban vēl Zebrenes poligons ir Valsts vides dienesta (VVD) pārraudzībā, bet iecerēts, ka drīzumā par tā darbību atbildīga būs valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš uzskata, ka poligonu līdz šim izmantot lieguši dažādi birokrātiskie šķēršļi. Kas tie īsti ir par šķēršļiem, un kad Zebrenes poligons sāks pildīt funkcijas, kuru veikšanai tas radīts? Jautājumi tika uzdoti vides ministram Raimondam Vējonim, Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktoram Rolandam Arturam Bebrim un VVD ģenerāldirektoram Vilim Avotiņam.
Tomēr atbilde no visiem trim uzrunātajiem ir atnākusi viena, ko piedāvājam kā kopīgu un vienotu Vides ministrijas viedokli.
Kādi ir šie „nenovēršamie” birokrātiskie šķēršļi, kas nav ļāvuši divus gadus poligonu izmantot?
Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts „Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides 1.kārta Latvijā” Nr.2005/LV/16/C/PE/002 (projekts) paredzēja, ka atbalsta saņēmējs ir Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras (BAPA). Tomēr 2009. gadā kritiski samazinātais finansējums vides sektoram un tam sekojošās vides sistēmas pārveides rezultātā BAPA beidza pastāvēt (saskaņā ar Ministru kabineta 01.07.2009. rīkojumu Nr. 448 Par valsts aģentūras „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dibināšanu ar 2009. gada 1. augustu). Tā rezultātā bija nepieciešams mainīt projekta atbalsta saņēmēju.
Atbalsta saņēmējam bija jābūt valsts iestādei, vai arī Eiropas Komisijai bija jāapstiprina, ka šāds atbalsts nav uzskatāms kā atbalsts uzņēmējdarbībai. Ja Eiropas Komisija (EK) to uztvertu kā atbalstu uzņēmējdarbībai, kas nepārsniedz 50% apmēru, Latvijai būtu jāatmaksā viss saņemtais līdzfinansējums vai daļa no tā.
Vides ministrijas (VIDM) Investīciju programmu apstiprināšanas komisijas (IPAK) 13.07.2009. sēdē ar protokola Nr. 19 3. punktu tika nolemts, ka Kohēzijas fonda projekta ,,Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, l. kārta” īstenošanas rezultātā izveidotos pamatlīdzekļus nodos VVD uzskaitē. Šis lēmums tika pieņemts kā pagaidu risinājums, jo poligona nodošana jaundibinātās valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kā kapitālsabiedrības rīcībā bija jāsaskaņo ar EK, jo poligona izveidē bija ieguldīti ES fondu līdzekļi. VVD ir vides aizsardzības normatīvo aktu izpildi uzraugoša un kontrolējoša institūcija, tāpēc poligona apsaimniekošana nav tam raksturīga funkcija.
Kā vienīgais kapitālsabiedrības modeļa trūkums tika norādīta nepieciešamība nodrošināt resursus tās darbībai sākuma posmā. Vērtējot valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) 2009. gada vidū, uzreiz pēc tās izveides, Vides ministrija nevarēja būt droša par to, ka jaundibinātais uzņēmums varēs nodrošināt arī šā projekta rezultātā izveidotā objekta uzturēšanu, kā arī attiecīgi uzreiz nevarēja pierādīt EK jaundibinātā uzņēmuma kapacitāti. Savukārt pēc sešu mēnešu valsts SIA darbības, kad tika sakārtota tā institucionālā struktūra, izstrādāta darbības stratēģija jaunajos apstākļos, Vides ministrija varēja gūt pārliecību par to, ka vairs nepastāv finanšu ierobežojumi poligona un citu projekta rezultātu uzturēšanai valsts SIA LVĢMC personā. Par izvēlēto apsaimniekošanas modeli VIDM nekavējoties informēja EK un pierādīja tai iespēju poligonu nodot valsts SIA LVĢMC (saskaņots ar Eiropas Komisiju 30.06.2010.).
Ievērojot iepriekš minēto, jāsecina, ka apsaimniekošanas sistēmas modeļa izveide, kas nebūtu pretrunā ar LR normatīvajos tiesību aktos (vienlaikus ņemot vērā veiktās strukturālās izmaiņas valsts iestādē, likvidējot aģentūras) un projekta EK lēmumā noteikto, aizņēma vairāk laika un resursu, nekā tika plānots projekta īstenošanas sākumā, tomēr to var skaidrot ar ekonomisko situāciju valstī.
Cik ilgā laikā šķēršļus iespējams novērst?
Varētu teikt, ka visi šķēršļi jau novērsti. Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra sēdē ir pieņemts rīkojums „Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pamatkapitālā”, t. sk. par atkritumu poligona „Zebrene” (kadastra numurs 4698 003 0072) ieguldīšanu valsts SIA LVĢMC pamatkapitālā.
Vienlaikus atzīmējam, ka Vides ministrijas izveidota komisija šobrīd vērtē projekta jaunā atbalsta saņēmēja LVĢMC iesniegto aprēķinātā maksas apmēra (tarifa) projektu un izmaksu pamatojumu – saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 8. jūlija noteikumos Nr. 371 „Kārtībā, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu” noteikto kārtību.
Tarifu plānots apstiprināt līdz šā gada beigām, tādējādi nodrošinot visus galvenos priekšnosacījumus poligona faktiskās darbības uzsākšanai. Jāuzsver, ka poligons nevarēja uzsākt savu darbību, nesakārtojot visus minētos jautājumus.
Vai ir veikti detalizēti aprēķini, kādus zaudējumus radījis poligons, to turot dīkstāvē – pašam poligonam (tajā skaitā neiegūtā peļņa – ekspluatācijas izmaksu segšana pēc principa „piesārņotājs maksā”), Vides ministrijai un tās padotības iestādēm, bīstamos atkritumus radošajai rūpniecībai?
Vispirms gribētos paskaidrot, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pasākums nav nekādā mērā saistīts ar peļņu – katrai ES dalībvalstij jānodrošina bīstamo atkritumu apglabāšanas iespējas, ja tādu nav, pret valsti tiek vērstas soda sankcijas. Zebrenes poligons domāts vismaz 20 gadu ilgai darbībai, tās laikā bīstamo atkritumu apglabāšanas tarifs, ko nosaka atbilstoši 2003. gada 3. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 371 ,,Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu” 4. punktam, būs jāpārskata vairākas reizes, jo nemitīgi mainās gan tirgus, gan tehnoloģijas, tomēr šī tarifa aprēķins neparedz peļņas gūšanu no uzņēmējiem, kuri veic savu atkritumu apglabāšanu poligonā. Tarifs ietver poligona uzturēšanas izmaksas, bīstamo atkritumu apglabāšanas izmaksas, kā arī izmaksas, kas būs nepieciešamas pēc poligona slēgšanas, veicot rekultivāciju un pēcmonitoringu. Tāpēc novērtēt Valsts vides dienesta uzturēšanas izdevumus kā zaudējumus būtu diezgan dīvaini – poligona iekārtas un inventārs kā valsts īpašums taču bija jāsaglabā darba kārtībā un pilnā apmērā.
Attiecībā uz bīstamos atkritumus radošo rūpniecību arī tai nekādi zaudējumi nav radušies – līdz 2010. gada beigām tie varēja savā teritorijā veikt pagaidu uzglabāšanu līdz pat 3 gadiem, tagad šis termiņš samazināts līdz vienam gadam, kas dos impulsu bīstamo atkritumu kustībai uz Zebrenes poligonu. Un Valsts vides dienests kontrolēs, lai tā notiktu.
Vai un kad poligons varētu tikt izmantots tam domātajam nolūkam?
Poligons atsāks savu darbību (sniegs iespēju tajā apglabāt atkritumus), tiklīdz tiks apstiprināts bīstamo atkritumu tarifs, tas ir, šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.
