Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bīstamos atkritumus, kas ikdienā rodas katrā mājsaimniecībā, vajadzētu savākt atsevišķi.
FOTO: www.sxc.hu
Bīstamo atkritumu klasifikācija
Atkritumu apsaimniekošanas likums noteic, ka bīstamie atkritumi ir "atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus". Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu ir izstrādāti un 2011. gada 27. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus". Jaunajos noteikumos atkritumu bīstamības īpašības ir uzskaitītas pēc dažādām pazīmēm, piemēram:
Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vecākā referente Ilze Doniņa skaidro: "Bīstamie atkritumi ir cieši saistīti ar produkta vai preces ķīmisko sastāvu. Tas, kādam atkritumu veidam produkts pēc izlietošanas būs pieskaitāms, ir atkarīgs no tajā izmantoto vielu ķīmiskajām īpašībām."
Pamatojoties tieši uz atkritumu klasifikatoru (sarakstu noteikumu 1. pielikumā), var noteikt, kas ir bīstamie atkritumi un kas ne. Piemēram, izstrādātas eļļas, ķīmiskie lauksaimniecības un sadzīves līdzekļi, baterijas un akumulatori, svinu un dzīvsudrabu saturošie priekšmeti, zāles, krāsa un lakas, skābes un šķīdinātāji, autoriepas, spuldzes, šļirces un pat no brūces noņemti apsēji nedrīkstētu nonākt sadzīves atkritumu tvertnē.
Esošajā regulējumā gaidāmas izmaiņas
Līdz 2007. gadam ES dalībvalstīs ķīmisko vielu apsaimniekošanu noteica liels ES direktīvu kopums, bet kopš 2007. gada 1. jūnija spēkā ir REACH regula (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula Nr. 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu – REACH).
Patlaban ķīmisko vielu jomā gan nacionālā, gan ES līmenī notiek pakāpeniska pāreja uz vienotu, ar regulām reglamentētu kārtību. Līdztekus norisinās darbs pie tā, lai ķīmisko vielu klasifikāciju un bīstamības raksturojumu sasaistītu ar atkritumu bīstamajām īpašībām, bet pāreja uz jaunu regulējumu nes līdzi arī izmaiņas bīstamo atkritumu normatīvajos aktos.
"Jaunajos noteikumos atkritumu bīstamības īpašības uzskaitītas pēc vairākām pazīmēm."
"Kad gatavojām noteikumus par atkritumu klasifikāciju, mēģinājām attiecīgās bīstamās īpašības piemeklēt jaunajā regulā. Tas nemaz nebija tik vienkārši, jo jaunais un vecais ES regulējums ir pietiekami atšķirīgs. Eiropas Komisija pašlaik veido jaunu sarakstu atkritumiem, norisinās arī bīstamo īpašību pārskatīšana," stāsta I. Doniņa. "Tādēļ "Noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" saglabājām atsauci uz Latvijas normatīvajiem aktiem, jo tie pārejas posmā līdz 2015. gadam vēl ir spēkā."
Ko interesantu atklāj klasifikators
Atkritumu klasifikators un īpašības, kas padara atkritumus bīstamus, vistiešāk attiecas uz komersantiem, kuri nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, jo klasifikatorā sniegtā atkritumu klasifikācija tiek izmantota, izsniedzot atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, arī izsniedzot atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, kā arī apkopojot statistikas datus par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem. Tomēr arī iedzīvotājiem būtu ieteicams apskatīties klasifikatoru, kaut vai lai apjaustu, cik daudzveidīga ir atkritumu sistēma.
Uz iedzīvotājiem īpaši attiecas 20. nodaļa "Sadzīvē radušies atkritumi (mājsaimniecību atkritumi un tiem līdzīgi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu atkritumi), arī atsevišķi savāktie atkritumu veidi". Te minēti bīstamie atkritumi, kas ikdienā rodas katrā mājsaimniecībā, piemēram, savu laiku nokalpojušās elektriskās un elektroniskās ierīces, transporta līdzekļi, medikamenti, spuldzes. Tātad šie atkritumi ir tie, ko vajadzētu savākt atsevišķi.
Savākšanas "melnais caurums"
Bet vai Latvijā ir visas iespējas bīstamos atkritumus, īpaši savāktus, arī pienācīgi nodot pārstrādei vai iznīcināšanai?
"Šis vēl ir ļoti sāpīgs punkts, jo ne visur ir radītas iespējas sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldībām būtu jāorganizē sadzīves bīstamo atkritumu savākšana, bet..." teic I. Doniņa. "Risinājumu šo atkritumu savākšanā ir atradusi Rīga: sadarbībā ar AS BAO ir izveidoti bīstamo atkritumu savākšanas punkti, arī veikalos izvietotas kastītes bateriju savākšanai. Visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos darbojas atkritumu apsaimniekotāju (piemēram, AS "Latvijas Zaļais punkts", SIA "Zaļā Josta", SIA "Latvijas Zaļais elektrons", SIA "Ekogaisma" u.c.) izveidotie punkti videi kaitīgo atkritumu savākšanai, kuros notiek elektrisko un elektronisko ierīču, izstrādātu eļļu, eļļas filtru, autoriepu un vēl vairāku atsevišķu bīstamo atkritumu veidu savākšana.
Informāciju par šiem savākšanas punktiem ikviens atkritumu radītājs var atrast Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas mājaslapā (www.lvafa.gov.lv, sadaļā "Dabas resursu nodoklis"), kā arī portālā www.atkritumi.lv. Tomēr šādi videi kaitīgo preču atkritumu savākšanas punkti nav pieejami visos Latvijas novados."
Liela problēma ir veci medikamenti, zāļu ampulas un šļirces, izlietotais pārsienamais materiāls, jo iedzīvotājiem īsti nav kur šo arsenālu nodot. Lielākā to daļa nonāk kopējā sadzīves atkritumu masā, no visu sadzīves atkritumu daudzuma, ko rada mājsaimniecība, veidojot tikai nepilnu vienu procentu.
"Ikvienam ieteicams apskatīties klasifikatoru, lai apjaustu, cik daudzveidīga ir atkritumu sistēma."
"Uzreiz gan jāteic, ka ne visi medikamenti uzskatāmi par bīstamajiem. Par bīstamiem no atkritumu apsaimniekošanas viedokļa atzīstami tikai citotoksiskie un citostatiskie medikamenti, ko izmanto vēža ārstēšanā. Bet tas nenozīmē, ka visu pārējo vajadzētu mest atkritumu kastē," komentē speciāliste.
Pirms pāris gadiem Veselības ministrija izstrādāja koncepciju par farmācijas atkritumu apsaimniekošanu. Veselības ministrijas nostāja bija tāda, ka jebkura papildu prasība aptiekām, piemēram, nodrošināt vairs nederīgo zāļu savākšanu un tālāku apsaimniekošanu radītu zāļu cenu pieaugumu. Šādu prasību kā obligātu valstī neieviesa. "Tās atsevišķās aptiekas, kas pieņem atpakaļ nederīgos medikamentus, to dara pēc savas iniciatīvas, pašas šim mērķim piesaistot līdzekļus," teic I. Doniņa.
Izlietotu vienreiz lietojamo šļirču un pārsienamo materiālu savākšana savukārt ir medicīnas materiālu apsaimniekošanas jautājums. Ja slimnīcā izlietoto materiālu ir vienkāršāk savākt, jo tas notiek centralizēti, tad katrā dzīvoklī un mājā savākt izmestos pārsējus un plāksterus, kas bieži vien ir infekciozi, ir nereāli. Tādēļ šis jautājums ir atklāts un joprojām tiek meklēts risinājums.
"Latvija nav vienīgā valsts, kas nespēj sakārtot mājas aprūpes atkritumu savākšanas jautājumu," uzskata vecākā referente. "Lielākajā daļā valstu risinājums nav atrasts, vien atsevišķās valstīs šo atkritumu savākšanai izveidots īpašs pakalpojums."
