Ir sagatavots un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts „Noteikumi par ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanu”. Noteikumi pēc to apstiprināšanas valdībā noteiks:
- ārstniecības iestāžu atkritumu grupas,
- prasības ārstniecības iestādēs radīto atkritumu savākšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un iepakojumam,
- prasības ārstniecības iestādēs radīto bīstamo atkritumu apsaimniekošanai,
- prasības darbībām ar sadzīves atkritumiem un to iepakojumam,
- prasības atkritumu savākšanai un uzglabāšanai iestādes teritorijā,
- prasības ārstniecības iestādēs radīto atkritumu priekšapstrādei.
„Atkritumu poligonos ir aizliegts noglabāt infekciozus atkritumus, tāpēc iespējami ātri jāpanāk vispārēja infekciozo atkritumu dezinfekcija visās Latvijas ārstniecības iestādēs,” iecerēto stāsta Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vecākā referente Ilze Doniņa. „Jāņem vērā arī tas, ka ārstniecības iestādēs ir prasības par nozokomiālo jeb to slimību novēršanu, kuras var iegūt pašā iestādē ārstēšanas procesa laikā, piemēram, stafilokoku infekcija u.tml. Te liela nozīme ir arī atkritumu apsaimniekošanai.”
Projekts parādīja vājās vietas
2006.gada rudenī Latvijā un vairākās citās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) valstīs tika uzsākts detalizēts ANO Attīstības programmas (UNDP) un Pasaules Vides fonda (GEF) projekts „Labāko metožu un paraugprakses demonstrēšana un veicināšana veselības aprūpes iestāžu atkritumu samazināšanai, lai izvairītos no dioksīnu un dzīvsudraba nonākšanas apkārtējā vidē”. Šā projekta ietvaros tika sagatavoti priekšlikumi minētajam Ministru kabineta noteikumu projektam.
Projekta realizācijas gaitā tika secināts, ka ne visās Latvijas veselības aprūpes iestādēs atkritumus šķiro un, ja šķiro, ne vienmēr to dara pareizi. Tika konstatēta arī atkritumu nedroša pārstrāde, nepareiza klasificēšana, marķēšana, transportēšana. Tāpat ne visi iestādēs radītie atkritumi ir atspoguļoti piesārņojuma atļaujās, ne visur ir izstrādāts plāns rīcībai ar atkritumiem, iestādēs ne vienmēr izveidota visatbilstošākā atkritumu savākšanas sistēma un slimnīcas, iespējams, nodarbojas ar atkritumu dedzināšanu (bez atļaujas), neievieto atkritumus atbilstošā (drošā) iepakojumā utt.
"Ne visās Latvijas veselības aprūpes iestādēs atkritumus šķiro un, ja šķiro, ne vienmēr to dara pareizi."
Projekta īstenošana ļāva arī precīzi noteikt vairākas atšķirīgas atkritumu grupas, kuras rodas ārstniecības iestādēs, un tās ir:
- bīstamie atkritumi, kuros ietilpst asi priekšmeti, infekciozi un anatomiski atkritumi, citotoksiski un citostatiski medikamenti (preparāti vēža ārstēšanai) un bīstamas ķīmiskas vielas saturoši atkritumi (reaģenti, dezinfekcijas līdzekļi, salauzti termometri),
- radioaktīvie atkritumi,
- videi kaitīgo preču atkritumi (baterijas, akumulatori, salauztas elektriskās iekārtas),
- sadzīves atkritumi (arī zāles, kas nav citotoksiskas un citostatiskas).
„Noteikumos ir dotas vispārīgas norādes par atsevišķu specifisku atkritumu plūsmu apsaimniekošanu, jo nav tiesiska pamata noteikt jaunu kārtību, piemēram, radioaktīvo vai videi kaitīgo preču atkritumiem. To regulējums jau normatīvajos aktos ir dots,” skaidro vecākā referente. „Lielākā nepieciešamība ir noteikt kārtību īpašu specifisko atkritumu apsaimniekošanas veidiem, piemēram, aso un infekciozo atkritumu apsaimniekošanai un dezinfekcijai. Tāpat jānosaka šo atkritumu savākšana un uzglabāšana iestādes teritorijā un atkritumu priekšapstrāde. Tāda specifiska regulējuma līdz šim Latvijas normatīvajos aktos nav bijis.”
Ņemta vērā līdzšinējā labā prakse
Kārtība, kādu VARAM vēlas noteikt ārstniecības iestādēs, jau pašlaik pastāv lielākajās slimnīcās un klīnikās. Ir arī komersanti, kas ar specifisko ārstniecības iestāžu atkritumu savākšanu un apstrādi nodarbojas, turklāt centralizēti, jo vairumā slimnīcu un klīniku nav īpašu iekārtu, lai masveidā apstrādātu kādu konkrētu atkritumu veidu.
„Izstrādājot noteikumus, mēs sadarbojāmies ar lielākajām slimnīcām un klīnikām. Veidojās ļoti tehniskas diskusijas, jo centāmies iespējami izvairīties no drakoniskiem un nereāliem priekšrakstiem. Ieklausījāmies praktiķu viedoklī, kuri diendienā ar šiem jautājumiem saskaras,” stāsta I.Doniņa. „Mēs necentāmies ārstniecības iestādes īpaši pārsteigt ar kādu vienu un negrozāmu risinājumu, jo pašlaik ārstniecības iestādēs ir dažādi un atšķirīgi tehniski ārstniecības atkritumu apsaimniekošanas veidi, kas visi noved pie vienota rezultāta. Tādēļ centāmies atstāt izvēles iespējas.”
"Iestādei jāsaprot, ka mest visus atkritumus vienkopus un tos visus dezinficēt nav ekonomiski izdevīgi."
Katrai iestādei ir jābūt izstrādātam sanitāri epidemioloģiskajam plānam, kurā ietverta arī atkritumu apsaimniekošana. Ja iestāde šo plānu, vadoties no savām tehniskajām iespējām, sagatavo un arī ievēro, tad nav lielas nepieciešamības šajā kārtībā kaut ko mainīt tikai mainīšanas pēc, uzsver vecākā referente.
Jāpanāk nodalītas atkritumu šķirošanas plūsmas
Ārstniecības iestāžu atkritumi ir ļoti dažādi, tādēļ jau pirmēji tie jāšķiro un to plūsmas jānodala. Piemēram, infekciozie atkritumi ir jādezinficē, un tad tos var apglabāt sadzīves atkritumu poligonos.
„Ir dažādi infekciozo atkritumu dezinficēšanas veidi. Latvijā ir izplatīta to smalcināšana un apstrāde ar dezinfekcijas šķīdumu. Cita metode ir atkritumu apstrāde ar mikroviļņiem. Un, protams, pastāv klasiskā metode – autoklāvēšana jeb apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā,” skaidro I.Doniņa.
Tomēr vairumā gadījumu infekciozos atkritumus pati ārstniecības iestāde neapstrādā, bet nodod tālāk apsaimniekotājam. Latvijā pašlaik darbojas ap 10 ārstniecības iestāžu, kuras pašas dezinficē infekciozos atkritumus. Jāņem vērā, ka prasības atkritumus šķirot vienlaikus arī samazina medicīnas iestāžu izmaksas, jo samazinās dezinficējamo atkritumu daudzums.
„Pašai iestādei būtu jāsaprot, ka mest visus atkritumus vienuviet un tos visus dezinficēt, tostarp arī sadzīves atkritumus, tiešām nav ekonomiski izdevīgi. Varbūt pareizāk tomēr būtu ieviest nodalītas atkritumu savākšanas plūsmas,” uzskata vecākā referente. „Tas ir svarīgi ne vien no vides, bet arī no darba aizsardzības viedokļa. Piemēram, aso priekšmetu ievietošana īpašos konteineros ļauj izvairīties no riska savainoties pašam personālam. Tādēļ ar noteikumiem pēc to apstiprināšanas jo īpaši rūpīgi būs jāiepazīstas tām ārstniecības iestādēm, kuras savus atkritumus līdz šim nav šķirojušas.”
Noteikumi skar arī komplicētus atkritumus, piemēram, ķermeņa daļas, pieļaujot gan to sadedzināšanu, gan priekšapstrādi ar ķīmiskām metodēm.
Kur nonāk izlietotās medicīnas šļirces un nederīgās zāles
Šļirces un pārējos asos priekšmetus pārsvarā dezinficē, smalcina un tad ved uz sadzīves atkritumu poligoniem. Vairums zāļu, ja tās nav citotoksiskas vai citostatiskas (vēža ārstēšanai) atbilstoši atkritumu klasifikācijai ir nebīstamie atkritumi. Tos var izmest sadzīves atkritumos, arī hormonālos preparātus. Šajā ziņā ar ārstniecības iestādēs uz vietas radītajiem atkritumiem viss ir kārtībā.
„Bet joprojām neatrisināts ir jautājums par tiem medicīnas atkritumiem, kas rodas medicīnas personāla vizītēs pie iedzīvotājiem. Diskutējām ilgi, bet pie visaptveroša iznākuma nonākt nevarējām,” neslēpj I.Doniņa. „Piemēram, ja ārsts vai māsiņa dodas pie slimnieka uz mājām, viņš var atpakaļ ārstniecības iestādē atgriezties ar maisu vai nelielu konteineru, kurā ir savākti visas izmantotās marles, vates, šprices u.c. atkritumi. Bet šāds variants ir dīvains no tā viedokļa, ka arī šo atkritumu pārstrāde maksā, un ārstam vai māsiņai būtu jāprasa samaksa no klienta šo atkritumu pārstrādei. Bet Latvijā nav pieņemta šāda prakse. Tādēļ šos atkritumus atstāj pacienta mājās, un tie visbiežāk nonāk sadzīves atkritumos. Tieši tāpat kā pašu iedzīvotāju izmantotās šprices, vates, pārsēji, vecās zāles un tamlīdzīgi ārstēšanās piederumi.”
"Joprojām neatrisināts ir jautājums par tiem medicīnas atkritumiem, kas rodas medicīnas personāla vizītēs pie iedzīvotājiem."
Ir cilvēki, kuri izlietotās šprices apzinīgi krāj, lai tās pēc tam nodotu īpaši paredzētās vietās. Diemžēl tādu vietu Latvijā pašlaik nav. Narkomānijas apkarošanas programma iekļauj izlietoto šļirču savākšanu, bet ne no iedzīvotājiem. Tāpat arī nederīgo zāļu savākšana no iedzīvotājiem ir pašu aptieku iniciatīva, ne valstiski noteikta kārtība.
Neskar veterinārās ārstniecības iestādes
Noteikumu projekts pagaidām nenoteic kārtību, kādā ārstniecības atkritumi būs jāapsaimnieko veterinārās ārstniecības iestādēs. Visi veterinārie jautājumi, arī šajā aspektā, joprojām paliek Zemkopības ministrijas kompetencē.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar VARAM ir sagatavojusi vadlīnijas veterinārmedicīnas atkritumu apsaimniekošanai, ko drīzumā iecerējusi publiskot. Vadlīnijas satur ieteikumus, kā veterinārmedicīnas atkritumi šķirojami un tālāk pārstrādājami, skaidro vecākā referente Ilze Doniņa.
