VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
21. decembrī, 2010
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Veselība
12
12

Bīstamie atkritumi manā mājoklī. Vai tiešām?

LV portālam: RŪTA BENDERE, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja

Rūta Bendere: „Cilvēki bieži nesaprot, ka katrs no mums ir atkritumu radītājs un ka par atkritumu apsaimniekošanu ir jāmaksā. Tāpat cilvēkiem nav izpratnes, ka bīstamie atkritumi nav bīstami tikai „draudoša nosaukuma” dēļ. Daba ir dzīva, un tā ietekmē visu dzīvo. Kad cilvēks ir slims, tad nekāda nauda veselību atdot vairs nevar."

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Viss, ko mēs ikdienā lietojam, sava dzīves cikla beigās ir atkritumi. Iespējams, ka dzīves ciklu nodzīvojušais priekšmets kādam citam joprojām var būt noderīgs – senas un restaurējamas mēbeles, trauki, dekoratīvie elementi. Ja ne, tad rodas jautājums: vai šos atkritumus var pārstrādāt, atkārtoti izmantojot to veidojošos materiālus, vai tos var sagatavot tā, lai tie derētu kā enerģijas avots sadedzinot, vai arī šie atkritumi vienkārši ir jānoglabā poligonā vai atšķirojot jāveido komposts. Visām šīm darbībām jābūt gan ekonomiskam, gan arī ideoloģiskam mērķim. Viens no mērķiem, ko pasaule pēdējos gados „aizmirsusi”, ir – ilgtermiņa lietu radīšana, uzskata Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja un LU docente fizikas zinātņu doktore RŪTA BENDERE.

Mēs esam aizrāvušies ar vienreizēji lietojamiem priekšmetiem, kas rada lieku resursu patēriņu. Un tā ir mūsdienu pasaules lielākā kļūda, jo daudzas no sintezētām īstermiņa lietām, ko ikdienā lietojam, ir pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem.

Kas ir bīstamie atkritumi?

Bīstamie atkritumi ir tie, kas apdraud jebkuru dzīvu radību – mikroorganismus, baktērijas, arī cilvēku. Cilvēki mājās mēdz ilgstoši turēt dažādas ķimikālijas, zāles. To izmetot, veidojas bīstamie atkritumi. Piemēram, izmetot zāles sadzīves atkritumos, nav zināms, kādi procesi norisināsies vietā, kur zāles nokļūs.

Jaunais, no šā gada 18. novembra spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likums sniedz lakonisku bīstamo atkritumu definīciju: „Bīstamie atkritumi - atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus.” Mūsu ikdienā bīstamos atkritumus veido

  • dzīvsudrabu saturošie atkritumi: fluorescējošās lampas un citas dzīvsudrabu saturošas lietas, kā termometri,
  • krāsas, lakas, līmes un šķīdinātāji: terpentīns, acetons, nagu laka un tās noņēmējs,
  • visu veidu aerosolu pudelītes,
  • piesārņotu eļļu saturoši atkritumi: motora un ātrumkārbas eļļa, eļļas filtri, eļļas absorbenti,
  • uzkopšanas līdzekļi,
  • sārmi un skābes, automašīnu akumulatoru šķidrums,
  • baterijas: nelielie akumulatori un citas atjaunojamas baterijas no nelielām elektronikas ierīcēm, kas palielinātā koncentrācijā satur smagos metālus,
  • mobilo tālruņu baterijas,
  • motora dzesētājs, bremžu un sajūga šķidrums,
  • mazgāšanas līdzekļi, kas ir kairinoši,
  • augu aizsardzības līdzekļi un cita agroķīmija,
  • impregnēts koks un impregnēšanas līdzekļi,
  • nolietotās elektriskās un elektroniskās ierīces, piemēram, datori, monitori un televizori,
  • printeru krāsas kasetnes,
  • ledusskapji un saldētavas,
  • ierīces, kas satur bīstamos atkritumus, piemēram, uzlādējamās elektriskās zobu birstes un elektroniskie termometri.

Kuri ir visbiežāk sastopamie bīstamie atkritumi?

Vieni no populārākajiem, ko izmet mājsaimniecības, ir baterijas – mazie tā dēvētie „pirkstiņi”, „tabletītes”. Videi kaitīgāki ir visa veida akumulatori – gan mazie, daudzkārt lādējamie, ko lieto sadzīves tehnikā, gan arī lieli, ko izmanto automobiļos. Daudzos veikalos un arī valsts iestādēs ir kastītes bateriju un mazo akumulatoru savākšanai (to nosaka valdības 2010. gada 20. jūlija rīkojums Nr. 422 „Par izlietotā papīra, nolietotās biroja tehnikas un nolietoto bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu”).

Nākamais bīstamais elements ir dažādas dzīvsudrabu saturošas spuldzes. Tās ir arī garās padomju laika dienasgaismas spuldzes, kuras savulaik plaši lietoja un kurās izmantota dzīvsudraba emisija. Šīs spuldzes sasitot gaisā nokļūst bīstamais elements – dzīvsudrabs. Tieši tas pats sakāms par dzīvsudrabu saturošajiem termometriem.

"Informācija, kā ar bīstamiem atkritumiem rīkoties, ir norādīta preces marķējumā."

Visās mājās ir dažādi mazgāšanas un tīrīšanas šķidrumi un pulveri, sadzīves ķīmija. Arī visa veida pilnmēslojums, ko izmanto puķu augšanas stimulēšanai, koncentrētā veidā ir bīstams dabai un cilvēkam. Tāpat dažādi augu aizsardzības līdzekļi, lauksaimniecības indes.

Jāteic, ka informācija, kā ar bīstamajiem atkritumiem rīkoties, ir norādīta preces marķējumā. Tādēļ rūpīgi jāskatās, kas marķējumā teikts, un attiecīgi jārīkojas.

Ko stāsta preces marķējums?

Par preces bīstamību liecina marķējums uz oranža fona. Tādēļ visa sadzīves ķīmija jāglabā atsevišķā skapīti, īpaši prom no pārtikas produktiem un noteikti bērniem nepieejamā vietā. Tās pēc izlietošanas jāsavāc atsevišķā, bīstamajiem atkritumiem domātā konteinerā vai maisā.

Vai cilvēki apzinās, ka atkritumi ir īpaši jānoglabā vai jāpārstrādā?

No padomju laikiem iesakņotās domāšanas dēļ cilvēki bieži nesaprot, ka viņi ir atkritumu radītāji un ka par atkritumu apsaimniekošanu ir jāmaksā. Atkritumu noglabāšana sakārtotā poligonā maksā naudu, tāpat arī elementāra savākšana un aizvešana.

Savulaik Olaines iedzīvotāji bija ļoti satraukušies par bīstamo atkritumu dedzināšanas rūpnīcu savā teritorijā. Olainē pie farmaceitiskajām rūpnīcām bija arī bīstamo atkritumu poligons. Šajā krātuvē lēja dažādas tiešām toksiskas vielas, diemžēl pamatne nebija pietiekami izolējoša un daļa vielu nonāca augsnē, gruntsūdenī. Olaine šajā ziņā daudz cietusi, un ap šo pilsētu vietām ir konstatēts diezgan bīstams toksisks piesārņojums. Cilvēki Olainē tiešā veidā ir sajutuši, ko nozīmē bīstamie atkritumi.

Tādēļ ļoti detalizēti ir uzskaitīts, ko drīkst noglabāt jaunajos atkritumu poligonos. Atkritumus ved no visurienes – slimnīcām, ķīmiskām tīrītavām, nelieliem frizieru saloniem, tādēļ atkritumu apsaimniekotājam ļoti jāseko, vai starp poligonā ievestajām vielām nav bīstamas. Ja lielajā sadzīves atkritumu masā pamana bīstamās vielas, tad diemžēl atvestā un izbērtā krava jākrauj atpakaļ un jāved prom. Jo tieši atkritumu apsaimniekotāji ir atbildīgi par to, ko viņi uz poligoniem aizved.

Bet kāda atbildība ir tam cilvēkam, kurš zāles vai „Cobra” aerosola flakonu izmet sadzīves atkritumos?

Pašlaik – nekādas atbildības. Tādēļ cilvēkam – atkritumu radītājam – ir jāstāsta, ka visu mest vienuviet nevar. Ja līdz šim, iespējams, mājsaimniecībām nebija, kur bīstamos atkritumus likt, tad tagad, veidojot atkritumu laukumus un savākšanas punktus ar novietotiem konteineriem atsevišķiem atkritumu veidiem, ir iespēja sašķirotos atkritumus nodot arī bez maksas.

Parasti atsevišķi vāc papīru, visa veida stiklu, plastmasu, metālu. Bet šķiroto atkritumu laukumos iedzīvotājiem ir iespējams aizvest un nodot arī sadzīves tehniku, dažādas elektriskās iekārtas, datoraprīkojumu, bīstamo toksisko preču iepakojumu. Sadzīves atkritumos nedrīkst izmest neko no tā, kur marķējumā ir zīmīte oranžā kvadrātā.

Kur šīs visas preces, iepakojumu likt?

Ļoti aktuāls jautājums. Līdz šim tikai atsevišķās vietās varēja nodot bīstamos atkritumus, taču pašlaik situācija veidojas labāka. Daudzviet ir savākšanas punkti, un nākotnē uz katriem 5000 iedzīvotājiem būs arī vismaz viens savākšanas laukums. To paredz Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni, un nauda šim mērķim ir atvēlēta. Tagad darbs ir pašvaldībām ierīkot laukumus vai punktus, jo finansējums nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kā arī Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentiem. Līdzfinansējums - no valsts un katras pašvaldības budžeta.

Pašvaldībām ir jāsaprot: ja piesārņosim jaunos poligonus, tad būs ļoti asas problēmas ar infiltrātu attīrīšanu, ar teritorijas kopējo piesārņojumu. Pat ļoti labi ierīkots poligons kalpos 50–60 gadus. Pēc tam pamatnē var sākties noplūde. Tādēļ bīstamās vielas jāglabā atsevišķi.

Vai pasaulē neražo tā dēvēto ekokurināmo, kura sastāvā ir arī bīstamie atkritumi?

Tas ir alternatīvā kurināmā paveids, kas ES valstīs sastopams ar vairākiem nosaukumiem (ClimaFuel, RDF) un pēc savas būtības ir šķiroti un speciāli sagatavoti labi degoši sadzīves un rūpnieciskie atkritumi. RDF sastāvā var ietilpt dažādi polimērmateriāli, ogļūdeņraži, ko rūpnieciski, saņemot nepieciešamās atļaujas, var izmantot kā kurināmo.

Brocēnu cementa rūpnīca „Cemex” jaunajā cementa ražotnē izmanto ekokurināmā briketes, ko ieved no Vācijas. Šeit sagatavots atkritumu kurināmais materiāls tiek ievests arī no Igaunijas. Latvijai valsts līmenī būtu jāsaprot un jādara viss iespējamais, lai ekokurināmo varētu ražot arī pie mums.

Bieži vien cilvēki ugunskurā, kamīnā vai krāsnī dedzina PET pudeles, plastmasu, ķīmiskas vielas, pat mīkstās mēbeles. Vai vielas, kas sadegšanas rezultātā izdalās apkārtējā gaisā, ir kaitīgas?

Dzīvai būtnei ieelpot toksiskos organiskos savienojumus ir bīstami. Dabisko organisko savienojumu sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis. Bet, piemēram, ja aromātiskā ogļūdeņraža benzola gredzenu ir pametis ūdeņraža atoms, tā vietā vienmēr nāk kāds cits atoms, piemēram, hlors, veidojot pavisam citus savienojumus – furānus un dioksīnus. Šīs sintezētās vielas pasaule pazīst kā vienas no visbīstamākajām. Un viens no to rašanās avotiem ir tieši atkritumu dedzināšana, kuras rezultātā tad izdalās ļoti kaitīgie organiskie savienojumi. Sadegot polivinilhlorīdam (PVC), kurā hlora koncentrācija ir 30-40 procenti, veidojas dioksīns – viena no kaitīgākajām vielām, ko cilvēce pazīst!

"Sadzīves atkritumos nedrīkst izmest neko no tā, kur marķējumā ir zīmīte oranžā kvadrātā."

Dzīvai būtnei ir tāda īpatnība, ka tā no organisma labi izdala neorganiskās vielas, tajā skaitā arī dzīvsudrabu. Ja cilvēks dzīvsudraba lodīti apēdīs, tā vienkārši izies cauri gremošanas traktam, nenodarot nekādu ļaunumu, jo dzīvsudrabs ir neorganisks materiāls. Bīstamība rodas, cilvēkam ieelpojot dzīvsudraba izgarojumus, kas nonāk plaušās.

Cilvēka ķermenis visas organiskās vielas uzskata par derīgām un neatšķir, ka šajā organiskajā molekulā paslēpies kāds smagā metāla vai halogēna atoms. Ķermenis šo molekulu uzskata par ļoti vajadzīgu un iebūvē savās šūnās. To atdalīt vairs nevar, un šī kaitīgā viela, ieelpota, apēsta vai uz ādas uzziesta, organismā sāk „dzīvot savu dzīvi”, izmainot konkrētās šūnas dzīvības funkcijas. Bet šūna, ja tajā ir augsta kaitīgās vielas koncentrācija, sāk darboties citādāk, sev neraksturīgi.

Kā izmainītās šūnas darbojas?

Pētījumi, kuru rezultāti vēl pilnībā nav aprobēti, arvien notiek. Bet, ja palūkojamies, tad aizvien vairāk ir alerģisku cilvēku, aizvien biežākas ir saslimšanas ar vēzi. Vai to dara cilvēka organismā uzkrājušies bīstamie savienojumi?

Pirms pāris gadiem apmeklēju konferenci Venēcijā, kuras temats bija atkritumu dedzināšana un atkritumu izmantošana enerģijas ieguvei. Konferences noslēgumā vārdu lūdza vietējās vēža klīnikas galvenais ārsts. Viņš stāstīja par saviem ES finansētajiem Sestā ietvara programmas pētījumiem, kas skāra dažādas vēža formas, mēģinot atrast kopsakarības, kas no kā veidojas. Pētniekiem pašiem par pārsteigumu, apkopojot izpētes rezultātus, kā gandrīz vai likumsakarība atklājās šāds fakts. Vēzis galvenokārt radies cilvēkiem, kuri dzīvo rajonos tuvu atkritumu sadedzināšanas rūpnīcām.

Šokējošākas bija tas, ka vēzi rada ne vien toksiski savienojumi, bet gan ultramikroskopiski mazas nanodaļiņas (10-9), kas iziet cauri ādai, ieiet asinsrites sistēmā un ar asinīm iznēsājas pa visu organismu. Kāda ir koncentrācija, pie kuras organismā rodas funkcionālas izmaiņas? Uz to precīzas atbildes vēl nav, bet vēža slimnīcas galvenais ārsts ir ļoti pārliecināts, ka vislielāko kaitējumu organismam un veselības traucējumus rada tieši nanodaļiņas. Sakarības ir atrastas, un pašlaik Itālijā turpinās pētījumi – jau ES finansētās Septītās ietvara programmas projektos.

Latvijas pētnieki apgalvo, ka šīs nanodaļiņas ne vien izraisa vēzi, bet arī smagas sirds un asinsvadu slimības. Šo cilvēka acij neredzamo pasauli izzinot, varēsim labāk izprast, kas dzīvai būtnei ir bīstams. Cilvēkam jāsaprot, ka bīstamie atkritumi nav bīstami tikai „draudoša nosaukuma” dēļ. Daba ir dzīva, un tā ietekmē visu dzīvo. Kad cilvēks ir slims, tad nekāda nauda veselību atdot vairs nevar.

Dažkārt no privātmāju skursteņiem veļas melni dūmi...

Tas nozīmē, ka nav pilnīgas sadegšanas. Oglekļa dioksīds (CO2), kas rodas pilnīgas sadegšanas rezultātā, nav redzams, tas ir bezkrāsains. Melnie dūmi ir oglekļa daļiņas, kas nav apskābekļojušās, un nepilnīgi apskābekļots ogleklis veido tvana gāzi. Cilvēks, ieelpojot tvanu, nosmok no skābekļa trūkuma asinīs. Arī pelēki dūmi no skursteņa nav nekādi labie, bet krāsaini dūmi ar neraksturīgu vielu piejaukumu ir ļoti bīstami. Arī, ja malka nesadeg pilnībā, var veidoties dažādu toksisku vielu „kokteilis”. Tādēļ krāsnīs, kamīnos un ugunskuros nevajag dedzināt nekā tāda, kas nav paredzēts dedzināšanai. Dūmus cilvēks viegli ieelpo. Kādas tam var būt sekas, neviens nevar paredzēt. Arī slapju zāli, lapas nevajag likt ugunskurā - tās ilgi kvēpst un izdala dažādas vielas. To visu vajag kompostēt.

Kā ir ar autoriepām, ko nereti mēdz dedzināt arī līgonakts ugunskuros?

Riepas nedrīkst noglabāt poligonos, jo to atverēs var sakrāties metāns, kas, gāzei uzkrājoties 5-15% koncentrācijā, saskaroties ar gaisu un eksplodējot, var izraisīt izgāztuves vai poligona degšanu. Tādēļ riepas jāpārstrādā, nevis jāapglabā. Autoriepu bīstamākā komponente ir augstais sēra saturs. Sēram ir liela siltumspēja, tādēļ „Cemex” autoriepas labprāt ņem kā kurināmo materiālu.

Latvijā pamazām sāk ienākt informācija par pirolīzes tehnoloģijām, kad autoriepas, augstā temperatūrā karsējot, var sadalīt atsevišķās ķīmiskās komponentēs, tālāk pārstrādāt un atkārtoti izmantot.

"Cilvēka ķermenis visas organiskās vielas uzskata par derīgām un neatšķir, ka šajā organiskajā molekulā paslēpies kāds smagā metāla vai halogēna atoms."

Riepas, tāpat kā elektropreces, elektronika un iepakojums, ir ražotāju atbildības shēmas elements. Tas nozīmē, ka ražotājs vai importētājs, preci ievedot valstī, maksā dabas resursu nodokli (DRN). Par šo naudu tiek veidota konkrēto atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Tādēļ šķiroto atkritumu savākšana iedzīvotājiem ir bez maksas, jo to apmaksā no DRN ieņēmumiem.

Arī autoriepas būtu jāvar visos laukumos un arī servisos nodot bez maksas. Jautājums tikai ir – vai DRN ir samaksāts par tik daudz riepām, cik nonāk servisos un laukumos. Bet principā šis pakalpojums Latvijas iedzīvotājiem pienākas bez papildu samaksas. Vai tas tā vienmēr notiek? Laikam gan ne. Ja tomēr prasa samaksu, tad nodokli nav samaksājis kāds ražotājs vai ievedējs valstī.

Un kā ar nododamām elektroprecēm?

Tā ir tieši tāda pati DRN depozīta sistēma, tādēļ arī elektropreces šķirošanas laukumos jāpieņem bez maksas. Iedzīvotājam tikai jāpacenšas pašam šīs ierīces uz turieni aizvest.

Jaunās ekonomiskās spuldzes – kur likt tās?

Jāteic, ka šīs spuldzes nav ļoti bīstamas, bet ir jautājums, kur tās pēc izlietošanas izmantot. Pagaidām spuldzes noglabā poligonos. Bet vispareizākais tomēr būtu ekonomiskās spuldzes, ja ir dalītā šķirošana, likt tajā konteinerā, kas domāts stiklam.

Mūsu visu iecienītā plastmasa, ar ko pilni mājokļi un biroji...

Plastmasa ir ļoti dažāda, bet tai ir kopīga īpašība - plastmasa nekad pilnībā nesadalās. Arī ja dalīsies, mazie plastmasas gabaliņi joprojām paliks augsnē. Pašlaik vēl nav risinājuma, ko īsti ar ikdienas plastmasu darīt, bet es ieteiktu plastmasas izstrādājumus (vāciņus, plēvītes u.tml.) šķirot kopā ar PET pudelēm. Polietilēnu var otrreizēji izmantot, pārējo plastmasu var lietot kā plastifikatorus dažādu celtniecības elementu - brikešu, žoga detaļu un citu derīgu izstrādājumu – ražošanai. Daļu plastmasas (izņemot PVC) izmanto kā kurināmo.

Augsnē sadalās bioplastmasa. Bioplastmasas tehnoloģijas pasaulē strauji attīstās, un nepaies ilgs laiks, kad bioplastmasas cena daudz nepārsniegs tradicionālās plastmasas cenu. Cilvēks to izmantos.

Kur cilvēkam, kurš veic atkritumu dalīšanu, sašķiroto bagātību likt?

Mājaslapā www.atkritumi.lv ir kartes, kurās atzīmēts, kur bez maksas iespējams šķirotos atkritumus nodot. Tas, vai cilvēkiem ir iespējas dalītos atkritumus nodot, atkarīgs no katras pašvaldības. Ja pašvaldībā šādu iespēju nav, tad iedzīvotājiem tās jāpieprasa, jo finansējums tam ir atvēlēts.

Kādu bīstamo atkritumu savākšana Latvijā pilnībā nav sakārtota?

Tie ir veselības aprūpes atkritumi – termometri, zāles, šļirces, ampulas u.tml. Jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums noteic, ka shēma, kādā šie atkritumi būs jāapsaimnieko, jāizstrādā Vides ministrijai. Diemžēl Veselības ministrija līdz šim nekādi nav spējusi vienoties par šīs jomas sakārtošanas principiem. Nu nevar pārmest zāļu lieltirgotājiem, ka viņiem trūktu naudas! Bet pat nepārdoto zāļu pārpalikumu savākšanai no aptiekām nav izveidota sistēma. Latvijā ir tikai dažas aptiekas, kuras veic zāļu pārpalikumu savākšanu.

Nederīgos medikamentus un veselības aprūpē izlietotos materiālus var nodot bīstamo atkritumu savākšanas vietās. Vēlams arī ampulas izmest bīstamajos atkritumos, nevis šķirot kopā ar stiklu.

Kas vēl būtu jāsakārto valsts līmenī?

Jāatjauno atkritumu sadedzināšanas vieta pie Olaines un beidzot jāiedarbina Zebrenes bīstamo atkritumu poligons. Abas šīs vietas nestrādā galvenokārt neizdarības dēļ, valsts līdz galam nav atrisinājusi to finansēšanas un uzturēšanas jautājumu. Vai varbūt – ķeksītis pievilkts, gan būs labi... Bet vai tad tas ir labi?

UZZIŅAI

Melns krusts uz oranža fona norāda, ka produkcija ir kairinoša. Tā var nopietni kaitēt acīm, tā jāsargā no bērniem, un šīs produkcijas tukšo iesaiņojumu nevajadzētu izmest pie sadzīves atkritumiem, jo arī iesaiņojums satur nedaudz kairinošās vielas. Šis iepakojums jāieliek speciālā konteinerā, kas paredzēts bīstamajiem atkritumiem, jo par šo atkritumu izvešanu, iznīcināšanu vai apglabāšanu jau ir iemaksāts depozīts – tajā valstī, kurā produkcija tikusi ražota.

Uguns liesma norāda, ka viela ir viegli uzliesmojoša. Piemēram, aerosolus nevajag turēt paaugstinātā temperatūrā, kur tie var viegli aizdegties. Tāpat arī lakas, krāsas, līmes.

Eksplodējošas bumbas zīmīte rāda, ka viela ir sprādzienbīstama.

Nokaltis koks un beigta zivtiņa līdzās tekošai upei brīdina, ka viela ir bīstama dabai un videi.

Korozijas simbols nozīmē, ka šī viela ir ļoti kodīga un rada ādas apdegumus.

Miroņgalva oranžā kvadrātā nepārprotami brīdina, ka šī viela ir sadzīves inde. Piemēram, preparāti pret mušām, odiem, grauzējiem, dažādi pesticīdi un herbicīdi - tās ir toksiskas un ļoti bīstamas vielas. Tajā skaitā arī koncentrēta etiķskābe jeb etiķa esence.

Degošs aplis - spēcīgs oksidētājs.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU