Pārtikas iepakojums tirdzniecībā pasaulē ieņem ļoti nozīmīgu vietu, un ar katru gadu iepakojuma apjoms pieaug: 1990.gadā iepakojuma ražošana pasaulē bija mērāma 300 miljardos ASV dolāru, 1999.gadā – 500 miljardos ASV dolāru, bet 2010.gadā – jau 750 miljardos ASV dolāru. Un tieši iepakojums veido nozīmīgu sadzīves atkritumu daļu. Tādēļ būtu vērts pievērst uzmanību iepakojuma sastāvam un tā draudzīgumam videi, līdztekus neaizmirstot arī par iepakojuma izmaksām.
Gadu gaitā mainās Latvijas iedzīvotāja viedoklis par iepakojumu, jo mainās arī pats iepakojums, savā saimē uzņemot tādus jaunus materiālus kā, piemēram, bioplastmasa un oksi-sadalāmā plastmasa. Kāda attieksme Latvijas patērētājiem ir pret iepakojumu, kas izgatavots no bioloģiskām izejvielām un pēc izmantošanas spēj sadalīties? Tāda, piemēram, ir bioplastmasa.
Lai noskaidrotu Latvijas patērētāju viedokli, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieki projekta "Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide" ietvaros veikuši pētījumu par Latvijas patērētāju zināšanām par tradicionālo un videi draudzīgo iepakojumu un attieksmi pret to mūsu valsts tirgū.
Vairākus gadus veiktā pētījuma rezultātos starptautiskajā konferencē "Bioplastmasa – jaunākās tendences Eiropā" dalījās viena no pētījuma autorēm LLU docente Sandra Muižniece–Brasava.
Latvijas iedzīvotāju zināšanas un viedoklis par pārtikas iepakojumu
Pētījumam nepieciešamā aptauja Latvijā veikta trīs gadus – 2007., 2010. un 2011.gadā. Katrā aptaujā piedalījušies 1000 respondentu no četriem Latvijas reģioniem un Rīgas. Puse aptaujāto ir sievietes, puse – vīriešu, un visi respondenti sadalīti trīs vecuma grupās – līdz 19 gadiem, no 20 līdz 45 gadiem un no 46 gadiem un vairāk. Lūk, kādas atbildes uz jautājumiem par pārtikas produkcijas iepakojumu snieguši aptaujātie patērētāji.
Vai iepakojuma Latvijā ir par daudz?
Vēl 2007.gadā ļoti neliela aptaujāto daļa (5%) uzskatīja, ka iepakojuma Latvijā nav par daudz, bet 55% vērtēja, ka iepakojuma varētu būt mazāk vai atbilde bija – dažkārt mazāk (40%).
"Šā gada aptaujā palielinājies to respondentu skaits, kas uzskata: iepakojuma Latvijā ir par daudz."
2010.gada aptaujā krietni audzis to respondentu skaits, kas uzskata iepakojuma daudzumu Latvijā par adekvātu (15%) un tikai dažreiz par pārāk lielu (56%). Savukārt to aptaujāto skaits, kas iepakojuma daudzumu vērtē kā pārmērīgu, ir strauji samazinājies – tikai 29 procenti.
Šā gada aptaujā ir palielinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka iepakojuma Latvijā ir par daudz – (33%), par diviem procenta punktiem samazinot atbilžu skaitu abās pārējās grupās.
Vai Jūs uztrauc iepakojuma pārvēršanās vides piesārņojumā?
2007.gadā tas uztrauca krietnu respondentu daļu – 63 procentus; gadiem ejot, satraukums manāmi sarucis – 2010.gadā tas satraukt spēja 44% aptaujāto, bet 2011.gadā – vien 36% respondentu. Savukārt no 2007. līdz 2011.gadam par nepilniem 20 procentpunktiem audzis to respondentu skaits, kas par vides piesārņojumu ar iepakojumu uztraucas dažkārt.
Diemžēl šajā laikā par nepilniem 10 procentpunktiem audzis arī to aptaujāto skaits, kurus neuztrauc iepakojuma pārvēršanās vides piesārņojumā.
Vai zināt, ka iepakojums var dažādā veidā piesārņot vidi?
Lielākā daļa aptaujāto zina, ka iepakojumam var būt atšķirīga ietekme uz vidi, bet nepatīkams ir to respondentu pieaugums, kuri par to nav informēti: 2007.gadā tādu ir 8%; 2011.gadā – jau 16 procenti. Tātad neinformēto skaits pieaudzis pat divas reizes!
Mazāk kļuvis to, kas par šīm negatīvajām ietekmēm vispār nedomā (attiecīgi 13% - 17% - 5%), bet vienaldzīgo skaits ir gandrīz nemainīgs.
Cik esat informēts par iepakojumu, kas noārdās bioloģiski?
Ļoti iepriecinoša ir aina, ka cilvēku, kas nekā nezina par videi draudzīgu iepakojumu, skaits ir sarucis no 50 procentiem 2007.gadā līdz 14 procentiem 2011.gadā. Ļoti labi informēto skaits gan diemžēl palielinājies tikai par vienu procentpunktu, bet audzis to patērētāju skaits, kas uzskata, ka par to "ir labi informēti": 8 procenti – 2007.gadā, 19 procenti – 2010.gadā; 2011.gadā sarūkot līdz 17 procentiem.
Palielinājies arī to respondentu skaits, kas par biodegradējamu iepakojumu zina aptuveni – par 26 procentpunktiem no 2007.gada līdz 2011.gadam.
Aptauja apliecina, ka informēšanas jomā vēl ir daudz darāmā.
Vai esat gatavs maksāt?
Diezgan plaši izplatījies šāds mīts par patērētāju attieksmi: viņi labprāt atbalsta bioplastmasas izmantošanu iepakojumam, bet uz jautājumu, vai ir gatavi par to arī maksāt, atbild izvairīgi.
Veiktā aptauja gan rāda nedaudz citu ainu: lielākais vairums aptaujāto ir gatavi maksāt par videi draudzīgu iepakojumu. Visvairāk no aptaujātajiem būtu gatavi maksāt par 5 procentiem, ne mazums - arī par 10 procentiem vairāk. Bet 4-5% robežās saglabājas to respondentu skaits, kas par bioloģiski draudzīgu iepakojumu gatavi maksāt tik, cik būs nepieciešams.
"Diemžēl audzis arī to aptaujāto skaits, kurus neuztrauc iepakojuma pārvēršanās vides piesārņojumā."
Mainīgs ir to respondentu skaits, kas uz šo jautājumu atbildējuši – "papildus maksāt nevēlos": 36% – 2007.gadā, 25% – 2010.gadā, 2011.gadā šo atbildētāju skaits atkal palielinājies par sešiem procentpunktiem, līdz 31 procentam.
Kā vērtējat ieceri pārtikai ieviest kompostējamos iepakojumus?
Pārliecinošs vairākums aptaujāto šādu ieceri vērtē kā diezgan labu, labu vai – visvairāk – kā ļoti labu. Kopš 2007.gada audzis, bet pēdējos divos gados nemainīgs (12%) palicis pret šādu ieceru neitrālo respondentu īpatsvars, 2-4% robežās visā periodā svārstās to aptaujāto īpatsvars, kas kompostējamā pārtikas iepakojuma ieviešanu atzīst par sliktu vai ļoti sliktu.
Vairāki jautājumi – tikai šogad
Daļa jautājumu, kas interesē pētniekus, tika uzdoti tikai šā gada aptaujā. Atbilžu dinamikas gan tālab nav, bet rezultāts ļauj spriest par to, vai šiem jautājumiem patērētāju Latvijā vispār pievērš jelkādu uzmanību.
Vai aplūkojat iepakojuma marķējumu?
Apmēram trešā daļa aptaujāto nepievērš uzmanību, kādā materiālā ir iepakota nopirktā pārtika. Uzmanību tam bieži pievērš vien 9% respondentu, bet pievērš dažreiz – nepilnas divas trešdaļas aptaujas dalībnieku.
Vai pazīstat bioplastmasas marķējumu?
Tikai 27% respondentu pazīst šīs zīmītes marķējumā, kas apliecina, ka iepakojums veidots no dabai draudzīgas bioplastmasas. Pārliecinoši lielākā aptaujāto daļa – vidēji 61% visā Latvijā – bioplastmasas marķējumu nepazīst.
Vienaldzīgo arī nav maz – 12 procenti no aptaujas dalībniekiem. Tātad vēl jāveic liels izskaidrošanas darbs, lai cilvēki, ieraugot bioplastmasas zīmītes, tās pazītu un zinātu, ko šāds marķējums nozīmē.
Vai šķirojat atkritumus?
Atkritumus šķiro vidēji 13% aptaujāto. Visaktīvāk to dara vidzemnieki (18%), gandrīz uz pusi mazāk (20%) – Latgalē aptaujātie iedzīvotāji.
Dažreiz dalīto atkritumu šķirošanas sistēmu izmanto Zemgales respondenti (58%), savukārt Vidzemē to dažreiz dara krietni mazāk aptaujāto – 24 procenti. Latvijā vidēji atkritumus dažreiz šķiro mazāk nekā puse respondentu – 41 procents.
Latvijā atkritumus, izmantojot dalīto atkritumu sistēmu, labprāt šķirotu 26% respondentu. Visaugstākais šīs atbildes rezultāts ir Rīgā – iespēju izmantot dalīto atkritumu šķirošanu Rīgā nav 43% aptaujāto pretstatā Zemgalei, kur šīs iespējas trūkumu izjutuši vien 9% aptaujas dalībnieku.
Atkritumus nekad nešķiro 20% visas valsts respondentu. Aktīvākie šķirotāji ir Rīgā (tikai 8% aptaujāto to nedara, bet no vidzemniekiem atkritumus nekad nešķiro pat 29% aptaujāto).
Par ko liecina pētījuma rezultāti
Lielākā aptaujāto cilvēku daļa uzskata, ka pārtikas iesaiņošanai tiek lietots pārlieku daudz iepakojuma. Protams, vienlaikus jāvērtē, kādiem produktiem un kādos veidos iepakojuma daudzumu var samazināt.
Aptaujāto iedzīvotāju vairākums atbalsta domu par bioplastmasas ieviešanu pārtikas iepakojumam. Turklāt – pretēji Latvijā izplatītajam mītam – lielākā daļa respondentu (2007.gadā Latvijā vidēji 64%, 2010.gadā – 75%, bet 2011.gadā - 69% aptaujāto) par šāda iepakojuma ieviešanu arī būtu gatavi maksāt.
"Pārliecinošs vairākums aptaujāto ieceri pārtikai ieviest kompostējamos iepakojumus vērtē kā diezgan labu."
Pētnieku grupa ir guvusi neapšaubāmu pārliecību, ka ļoti svarīga ir patērētāju informēšana par bioplastmasu un ar to saistītajām iespējām. "Cilvēkiem pēc iespējas vairāk par to jāstāsta, kaut arī mums pašiem šķiet, ka par to runājam daudz. Bet joprojām ir ļoti liela patērētāju daļa, kas par bioplastmasu nav dzirdējuši pilnīgi neko un tās marķējumu neatpazīst," saka pētījuma dalībniece S.Muižniece–Brasava.
Tikpat svarīgi ir arī analizēt un pilnveidot pārtikas aprites sistēmu, lai laikus uzzinātu patērētāju vēlmes un varētu reaģēt uz šīm prasībām, jo bioplastmasai ir vairāki veidi un līdz ar to nepieciešami dažādi apstākļi tās sadalīšanai. Un iespējams to veikt vien tad, ja šim mērķim ir nodrošināts finansējums.
