Kā tiesiskais regulējums veicina bioplastmasas izmantošanu

Kas ir bioplastmasa un oksi-sadalāmā plastmasa

Bioplastmasa ir bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām (cietes, kazeīna u.c.). No bioplastmasas ražotie izstrādājumi sadalās samērā īsā laikā, bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikti apstākļi, respektīvi, tā ir kompostējama.

Savukārt oksi-sadalāmā plastmasa ir plastmasa (polimērs), kas iegūta no neatjaunojamām izejvielām un kas skābekļa un gaismas ietekmē sadalās sīkās sastāvdaļās, bet nav bioloģiski sadalāma (kompostējama). Šādas plastmasas sadalīšanos sastāvdaļās noteiktos apstākļos padara iespējamu ražošanas procesā pievienotās speciālās piedevas.

Kā plastmasas iepakojuma lietošanu regulē normatīvie akti

Gan jebkurš cilvēks, gan arī jebkura saimnieciskā sistēma savā darbībā rada ietekmi uz vidi. Lai tā būtu pēc iespējas mazāk vidi degradējoša, valsts ievieš regulējošus pasākumus, kurus ievērojot patērētāji maina savu uzvedību. Komersanti ir spiesti pielāgoties valsts noteiktajiem nosacījumiem un prasībām un patērētāju rīcībai un arī mainīt savu attieksmi pret resursu izmantošanu un vides piesārņošanu, tostarp atkritumu apsaimniekošanu.

Atkritumu apsaimniekošanā ir svarīgi novērst atkritumu veidošanos un tos iespējami lielākā daudzumā atkārtoti izmantot un pārstrādāt. To var panākt, ar politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu palīdzību radot sistēmu, kas veicina atkritumu pārstrādi un uz kā pamata piesaista finansējumu šo mērķu sasniegšanai.

Nosacījumus un prasības nosaka ES un nacionālie tiesību akti un administratīvie akti, kas ietver gan konkrētus rīcību motivējošus pienākumus, gan arī nosaka nodokļus, nodevas un cita veida maksājumus, kas maina cilvēka attieksmi pret savu patēriņa modeli. Ļoti svarīgs nosacījums, kas palīdz mainīt patērētāja uzvedību un attieksmi, ir zināšanas un informācija.

"Nodokļu, nodevu un cita veida maksājumu ietekmē mainās cilvēka attieksme pret patēriņa modeli."

Lai samazinātu plastmasas iepakojuma un vienreiz lietojamo plastmasas trauku lietošanu, Latvija galvenokārt izmantojusi ekonomiskos instrumentus - dabas resursu nodokli (DRN). Šo nodokli iepakojumam Latvijā ieviesa jau 1997.gadā.

Kad Latvijā, masveidā lietojot plastmasas maisiņus, to patēriņš bija sasniedzis pārlieku lielus apmērus un tie kļuva par nopietnu apgrūtinājumu videi, sāka domāt, kā nesaprātīgo un nepārdomāto maisiņu lietošanu ierobežot un samazināt. Tika pieņemts lēmums, ka ne tikai jāierobežo iepirkumu maisiņu nepārdomātā un nepamatotā lietošana, bet arī nepieciešams aktivizēt videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, piemēram, no bioplastmasas izejvielām ražoto produkciju.

Tāpēc no 2008.gada ir noteiktas paaugstinātas DRN likmes plastmasas iepirkuma maisiņiem, kā arī vienlaikus bioplastmasai tiek piemērota nodokļa likme, kas ir viszemākā un ir tāda pati kā iepakojumam no papīra, koksnes un citām dabiskajām šķiedrām. Tā ir 15 santīmi par kilogramu.

Stiklam DNR likme ir 25 santīmi par kilogramu iepakojuma, oksi-sadalāmai plastmasai – 45 santīmi par kilogramu iepakojuma, tradicionālajai plastmasai – 65 santīmi par kilogramu iepakojuma, bet metāla izejmateriālam – 70 santīmu par kilogramu iepakojuma.

Plastmasas maisiņu lietošanas regulējums normatīvos

Normatīvajos aktos atsevišķi ir regulēts jautājums par iepirkuma maisiņiem, jo plastmasas maisiņa vai cita materiāla maisiņa vai kastes lietošana preces nogādāšanai uz mājām ir vistīrākā pircēja izvēle. Jo var šo preci ielikt līdzpaņemtā auduma vai arī plastmasas maisiņā, nesaņemot par velti vai neiegādājoties jaunu maisiņu veikalā.

Tādēļ, lai ierobežotu plastmasas maisiņu lietošanu (ņemšanu ņemšanas pēc), no 2008.gada tika paaugstināta DRN likme par plastmasas iepirkuma maisiņiem. Tas ir - plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ pirkumam pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, nodokļa likme ir:

par maisiņiem, kuru viena tā svars nepārsniedz 0,003 kilogramus (1000 maisiņu svars nepārsniedz 3 kilogramus) – Ls 2,60 par vienu kilogramu;
par maisiņiem, kuru viena tā svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem (1000 maisiņu svars pārsniedz 3 kilogramus) - 0,80 latu par vienu kilogramu.

Kādēļ mazākajiem, plānākajiem maisiņiem ir lielāks nodoklis? Gribējām uzreiz panākt to, ka sabiedrība iespējami ierobežo tieši mazo maisiņu izmantošanu, kas videi nodara lielāku ļaunumu – ļoti ātri saplīst un liela to daļa paliek ceļmalās, upēs un ezeros, koku zaros. Lielie maisiņi parasti tiek izmantoti vairākkārt.

Tiesa, kad tika ieviesta atsevišķā DRN likme plastmasas iepirkuma maisiņiem, bija jūtama liela tirgotāju un pircēju neapmierinātība. Bet kā tirgotāji, tā pircēji piemērojās situācijai un pieņēma jaunos nosacījumus – tā pusgada laikā plastmasas maisiņu patēriņš Latvijā samazinājās par 40 procentiem.

Kā zināt, ka maisiņš izgatavots no biopolimēriem

Pēc izskata vien nav iespējams pateikt, no kādas plastmasas katrs maisiņš izgatavots. Kas norāda uz to, ka maisiņš ir izgatavots no bioplastmasas? Uz to norāda marķējums, kam jābūt uz maisiņa labi redzamam un skaidri salasāmam, viegli pamanāmam un noturīgam.

"Zem bioplastmasas marķējuma zīmes obligāti jābūt ciparu rindiņai, kas ir licences vai sertifikāta numurs."

Zem bioplastmasas marķējuma zīmes obligāti jābūt ciparu rindiņai, kas ir licences vai sertifikāta numurs. Ja licences vai sertifikāta numura nav, tad, iespējams, ka izstrādājums tomēr nav no bioplastmasas (un nav paredzēts kompostēšanai). Bet to, vai licence ir īsta, var pārbaudīt, interneta meklētājā ierakstot marķējumā esošo ciparu kombināciju.

Bioplastmasas marķējums (sertifikācijas shēmas atbilstoši standartiem EN 13432/14995)

Rūpnieciskā kompostēšana
Marķējumā esošā kompostējamības zīme	Sertificēšanas vai licencēšanas iestāde
	European Bioplastics kompostējamības zīme: Din Certco (Vācija, Šveice) un tās sadarbības institūcijas: Corbo (Polija), Association for Organics Recycling (Lielbritānija) un Keurmerkinstituut (Nīderlande)
	Vinçotte (Beļģija)
	Norvēģijas organizācija "Atkritumu apsaimniekošana Norvēģijā" - Avfall Norge un Somijas Cieto atkritumu apsaimniekotāju asociācija – FSWA
	Biodegradable Products Institute (ASV)
Kompostēšana mājas apstākļos
	Vinçotte (Beļģija)