Turpmāk Latvijā būs jāpārbauda visi izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, – gan tie, kas tiek ievesti no ārvalstīm, gan pašu mājās ražotie.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
To noteic jaunie, šā gada 19.oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi Nr.808 "Noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku", kas spēkā stāsies 2012.gada 1.janvārī.
Noteikumi izstrādāti, balstoties uz lielāko daļu regulējuma, ko šajā jomā noteic pašlaik spēkā esošās obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (MK 01.08.2006. noteikumi Nr.637). Jaunie noteikumi ir papildināti ar divām nodaļām – piekto un sesto. Tās noteic, kādā veidā būs jāreģistrējas iepakojuma un izstrādājumu ražotājiem, pārstrādātājiem un izplatītājiem un kādos gadījumos varēs apturēt un atjaunot šo uzņēmēju darbību.
Kādēļ radīti jauni noteikumi
Pārtikas iesaiņojuma nekaitīgums valstī tiek regulēts, bet ir atsevišķas nepilnības, ko pēc Eiropas Komisijas ieteikuma lūkots novērst ar jaunajiem noteikumiem. "Pārtikas iesaiņojamo materiālu, kas nonāk kontaktā ar pārtiku, patlaban pārsvarā kontrolē tad, kad tas jau fiziski ar pārtiku saskāries vai arī teju saskarsies. Piemēram, piena kombinātā piena iepakojumu pārbauda brīdī, kad piens jau ir pakā (pudelē) vai, ja iespējams, kontrolē iepakojumu pirms piena pildīšanas," skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže.
"Ar šo situāciju mēs arī varētu apmierināties, bet pašlaik Latvijā netiek kontrolēti tie izstrādājumi, kas kaut kad nonāks kontaktā ar pārtiku, piemēram, veikalos nopērkamie vienreizējās lietošanas trauki – kārbiņas, šķīvīši, dakšiņas, glāzes un tamlīdzīgi priekšmeti."
"No2012. gada janvāra visi uzņēmumi, kas ražo, pārstrādā un izplata izstrādājumus saskarei ar pārtiku, būs obligāti jāreģistrē PVD."
Taču uztraukumam par to, ka līdz šim ražotie un pārdotie izstrādājumi varētu būt kaitīgi cilvēka veselībai, nav pamata, uzsver nodaļas vadītāja. Tie izstrādājumi, kas Latvijā ieplūst no citām ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, tiek pārbaudīti jau ražotājvalstī. Savukārt tos izstrādājumus, ko ieved no tā dēvētajām trešajām valstīm, pārbauda uz Latvijas robežas ievešanas brīdī. ES ir noteikts, ka ražotājs atbild par savas produkcijas nekaitīgumu, ko apliecina izstrādājumu pavaddokumentos pievienotajā deklarācijā.
Turpmāk Latvijā būs jāpārbauda visi izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, – gan tie, kas tiek ievesti no ārvalstīm, gan pašu mājās ražotie. Tādēļ jaunie noteikumi nosaka: no nākamā gada janvāra visi uzņēmumi, kuri ražo, pārstrādā un izplata izstrādājumus saskarei ar pārtiku, būs obligāti jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā ikviens uzņēmums, kas iesaistīts pārtikas apritē.
Reģistrēšanās kārtība vienkārša
"Reģistrēšanās būs vienkārša," piebilst ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vecākā referente Ināra Cine. "Uzņēmējam PVD būs jāiesniedz iesniegums materiālu un izstrādājumu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas uzņēmumu reģistrācijai (noteikumu 4.pielikums) vai tas jānosūta pa pastu vai elektroniski, ja iesniegums sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Par uzņēmuma reģistrēšanu jāmaksā nebūs."
"Mērķis - apzināt visus Latvijas ražotājus, kas ražo izstrādājumus saskarei ar pārtikas precēm."
PVD piecu darba dienu laikā uzņēmumu reģistrēs, piešķirot tam reģistrācijas numuru un informāciju ievietojot publiski pieejamā tīmekļa vietnē. Ja uzņēmums vēlēsies, PVD tam izsniegs reģistrācijas apliecību, norādot
Ja uzņēmums plāno nodarboties ar plastmasas pārstrādes procesu, kurš nav iekļauts ES atļauto pārstrādes procesu reģistrā, tad gan procedūra būs sarežģītāka. Tad uzņēmējam būs jāiesniedz pieteikums un tehniskā dokumentācija, kas nepieciešama Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kā noteikts Komisijas Regulā Nr.282/2008. Šajā situācijā pēc EFSA pieteikuma analīzes EK pieņems lēmumu izsniegt pārstrādes procesa atļauju, un PVD uzņēmumu reģistrēs vai veiks atzīmi reģistrā par atļauto pārstrādes procesu.
Kas var radīt sarežģījumus
Šķiet, ka viss skaidrs – uzņēmējiem jāpiereģistrē sava darbība, un viss. Tomēr arī te saredzams zemūdens akmens – izstrādājumu ražotāju un apdrukātāju, kas darbojas tieši Latvijā, apzināšana.
"Nav jau tā, ka ražotājs ražo tikai un vienīgi iesaiņojamo materiālu pārtikai. Plastmasas izstrādājumu ražotne izgatavo plastikātu gan pārtikai, gan dažāda veida nepārtikas produkcijai. Tādēļ ir jāapzina visi Latvijas ražotāji, lai noskaidrotu, kuri ir tie konkrētie, kas ražo izstrādājumus saskarei ar pārtikas precēm," skaidro S.Sleže.
"Pašlaik Latvijā vispār nav nekādas plastmasas izstrādājumu ražotāju uzskaites, kaut šāds uzņēmējdarbības veids valstī pastāv. Ražo gan traukus, gan plēves, gan ražo un arī apdrukā visa veida maisiņus. Arī maisiņu apdrukāšana ir uzskatāma par ražošanu."
"Arī maisiņu apdrukāšana ir uzskatāma par ražošanu."
Vienu brīdi ES līmenī pat izraisījusies diskusija par to, ka krāsas sastāvdaļas no apdrukātiem izstrādājumiem nonāk pārtikā. Lielie apdrukātie maisiņi nav tik bīstami, jo tajos pārsvarā saliek to pārtiku, kas jau ir primāri iesaiņota burkās, kārbās, plēvēs vai maisiņos, stāsta nodaļas vadītāja. Bet, runājot par mazajiem maisiņiem, jautājums joprojām ir atklāts, tālab EK ir noteikusi prasības uzņēmumiem ievērot labu ražošanas praksi – ražošanas procesā jānodrošina, lai apdrukātā puse nesaskartos ar to plēves pusi, kam būs tiešs kontakts ar pārtiku. Tādēļ atbilstoši noteikumiem visiem uzņēmējiem, kas ražo un apdrukā pārtikai domāto iepakojumu, nākamgad jādodas uz PVD un jāreģistrējas.
Bet pamata satraukumam, ka mēs pārtikā lietotu iesaiņojumu, kas nav pārtikai domāts, patiesībā nav. Jo arī patlaban par drošu iepakojumu atbild gan pārtikas produkcijas ražotājs (iesaiņotājs), gan iesaiņojuma pārdevējs. Maisiņš, ko no ruļļa noplēšam, piemēram, veikalā, lai tajā ieliktu salātus, jau pašlaik tiek pārbaudīts – PVD kontrolē tirdzniecības vietas un pārtikas ražotājus, tostarp arī pārtikai domāto iepakojumu.
Kur veiks izstrādājumu analīzes
Paraugus laboratoriskajai ekspertīzei ņems PVD oficiālās kontroles laikā, stāsta I.Cine. Ja būs radušās aizdomas par materiālu un izstrādājumu iespējamo neatbilstību normatīvo aktu prasībām, paraugus nosūtīs analīžu veikšanai uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR".