2007.gada 1.jūlijā spēkā ir stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.1924/2006 "Par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem". Tās mērķis – nodrošināt patērētāju augstu aizsardzības līmeni un atvieglot viņu izvēli tirdzniecībā piedāvātajā pārtikas produktu klāstā, kā arī vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un fizioloģisko ietekmi. Regula nosaka kārtību, kādā lietojamas uzturvērtības un veselīguma norādes pārtikas produktu un uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā.
Norādes – pircēju izvēles atvieglošanai
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas vadītāja Diāna Birkenfelde uzsver, ka veselīguma norādes ir jebkuri paziņojumi par saikni starp pārtiku un veselību: "Labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu"; "Stiprina imunitāti". Šādus un līdzīgus uzrakstus par pārtikas produkta pozitīvu ietekmi uz veselību ikdienā mēs diezgan bieži varam redzēt pārtikas produktu marķējumos un reklāmās. Redzot šādu informāciju, pircēji neapšaubāmi vēlas būt pārliecināti par tās patiesumu.
Uzturvērtības norādes sniedz ziņas, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uztura īpašības, ko rada produkta enerģētiskā vērtība kalorijās, uzturvielas vai citas vielas klātbūtne vai neesamība: "Ar C vitamīnu"; "Bez sāls", "Kalcija avots".
Regula nosaka, kā uzturvērtības un veselīguma norādes lietojamas, un tā paredz kārtību, kādā tiek piešķirtas atļaujas veselīguma norāžu izmantošanai. Galvenais vērā ņemamais aspekts veselīguma norāžu lietošanā ir to zinātniskais pamatojums.
Veselīguma norāžu atļaujas saņemšanas kārtība
Līdz atļauto veselīguma norāžu saraksta pieņemšanai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var izmantot Eiropas Komisijā iesniegtās veselīguma norādes, kas apraksta uzturvielu un citu vielu nozīmi augšanā, attīstībā un organisma funkciju veikšanā. Dalībvalsts kompetentās institūcijas funkcijas ir saistītas ar pieteikumu pieņemšanu un sākotnēju atzinumu sniegšanu.
PVD speciāliste D.Birkenfelde skaidro: uzņēmējs, kas vēlas izmantot veselīguma norādi, kura nav iekļauta Eiropas Savienības sarakstā, drīkst iesniegt pieteikumu tās iekļaušanai. Iesniedzējam PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā ir jāiesniedz pieteikums ar pievienotu zinātnisko datu apkopojumu, kas pamato norādes patiesumu. Sagatavojot šo informāciju, ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.1924/2006 "Par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem" 15.pantā un Komisijas Regulā (EK) Nr.353/2008 (2008.gada 18.aprīlis), ar ko izveido īstenošanas noteikumus pieteikumiem par veselīguma norāžu atļaujām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1924/2006 15.pantu, norādītās prasības.
"Veselīguma norādes ir jebkuri paziņojumi par saikni starp pārtiku un veselību."
PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrs 14 dienās izskata saņemto iesniegumu. Ja iesniegtais pieteikums ir noformēts atbilstoši minēto regulu prasībām, to nosūta tālākai izvērtēšanai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA).
Piecu līdz septiņu mēnešu laikā EFSA izvērtē saņemto pieteikumu un gatavo savu atzinumu, ko nosūta Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, pievienojot ziņojumu, kurā apraksta veselīguma norādes novērtējumu un pamatojumu.
Divu mēnešu laikā pēc EFSA atzinuma saņemšanas Komisija sagatavo lēmumprojektu un pieņem lēmumu par atļauju piešķiršanu vai atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem. Par to nekavējoties tiek informēts pieteikuma iesniedzējs un informācija par lēmumu publicēta Eiropas Savienības "Oficiālajā Vēstnesī".
Kurš produkts veselīgāks?
Latvijā veselīguma norādes visbiežāk izmanto dažādiem uztura bagātinātājiem un augu tējām imunitātes nostiprināšanai, sirds un asinsvadu sistēmas darbības nodrošināšanai, gremošanas funkciju uzlabošanai, elpošanas ceļu veselībai. Tās lieto arī piena produktiem - jogurtam, biezpienam, paniņām, kefīram, kazas pienam; graudaugu produktiem - pilngraudu maizei, rudzu maizei, graudu pārslām, putraimiem, kā arī medus produktiem, augļu un ogu sulām, nektāriem un ievārījumiem, linsēklām un riekstu-augļu maisījumiem.
Veselības inspekcijas speciāliste Gunda Ozola uzsver, ka veselīguma norāžu lietošana ir brīvprātīga. Ir vairāki apzinīgi uzņēmēji, kas ir iesnieguši savu produktu veselīguma norādes, tomēr veselīguma norāžu kopskaits vienam uzņēmējam nav kritērijs, lai apgalvotu, ka šis uzņēmējs ražo īpaši veselīgus produktus.
"Galvenais vērā ņemamais aspekts veselīguma norāžu lietošanā ir to zinātniskais pamatojums."
G.Ozola neslēpj, ka tirdzniecībā veselīguma norādes bieži vien tiek izmantotas kā mārketinga triks produkcijas noieta veicināšanai. To apliecina fakts, ka tikai desmitā daļa no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē izvērtētajām veselīguma norādēm ir zinātniski pamatotas.
Veselības inspekcijas speciāliste atzīst, ka ir iespējama situācija, ka tiek izmantotas veselīguma norādes, kuras nav saskaņotas ar konkrētas ES dalībvalsts kompetento iestādi, jo uzņēmējiem nav aizliegts izmantot lielāko daļu no Eiropas Komisijā iesniegtajām 44 000 veselīguma norādēm līdz Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas brīdim.
Speciāliste vērš uzmanību uz to, ka no uztura zinātnes viedokļa labas veselības priekšnosacījums ir daudzveidīgs un līdzsvarots uzturs un vienlīdz būtiska nozīme ir veselīgam dzīvesveidam un pietiekamai fiziskai aktivitātei ikdienā.
Vai apzīmējums EKO uzskatāms par veselīguma norādi?
G.Ozola norāda, ka apzīmējumi "ekoloģisks" vai "EKO produkts" nav uzskatāmi par veselīguma norādēm. Ja saviem ražotajiem produktiem uzņēmējs vēlas lietot veselīguma norādes, tad ir jāievēro pārtikas produktu veselīguma norāžu izmantošanas nosacījumi.
PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone skaidro: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.834/2007 "Par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu" nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kurā darbojas viena vai vairākas neatkarīgas valsts un/vai privātas kontroles institūcijas.
"Veselīguma norāžu lietošana ir brīvprātīga."
Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību un pārtikas pārstrādes uzņēmumu sertifikāciju veic divas kontroles institūcijas - SO "Vides kvalitāte" (koda Nr. LV-BIO-01) un Valsts SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" (LV-BIO-02). Kontroles sistēma ietver visus normatīvajos aktos noteiktos piesardzības un kontroles pasākumus, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem un šo produktu uzticamību patērētāju vidū. Ņemot vērā to, ka sertifikācijas procesam jābūt nepārtrauktam, kontroles institūcija uzņēmumu pārbauda vienreiz gadā, bet augsta riska uzņēmumā tiek veiktas ārpuskārtas pārbaudes.
Ja produkti ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem, tad uzņēmumam kontroles institūcija izsniedz sertifikātu, kas dod tiesības produktu marķējumā norādīt apzīmējumus "Bioloģisks", "Ekoloģisks" vai to atvasinājumus "Bio", "Eko". No šā gada 1.jūlija bioloģisko produktu marķējumā obligāti jānorāda:
- ES logo;
- kontroles institūcijas koda numurs, kas ietver valsts divburtu kodu, vienu no terminiem: EKO, BIO, ORG, OKO un atsauces numuru, ko piešķīrusi dalībvalsts;
- izcelsmes vieta produkta sastāvā esošajām izejvielām.
Vai uzticēties šīm norādēm? Cik lielā mērā?
Nav šaubu, ka, izvēloties preci, ikviens grib būt drošs, ka veselīguma norāde ir patiesa. G.Ozola uzsver, ka veselīguma norādes ir pakļautas stingrai novērtēšanas procedūrai. Pircēji varēs uzticēties tām veselīguma norādēm, kas būs saņēmušas pozitīvu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu un Eiropas Komisijas akceptu. Šādas veselīguma norādes ietvers atļauto veselīguma norāžu sarakstā.
