SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
18. augustā, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
6
6

Uztura bagātinātāji un vitamīni – kāda atšķirība?

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Zāļu valsts aģentūra un Pārtikas veterinārais dienests aicina patērētājus ievērot, ka, lietojot vitamīnus, iespējama mijiedarbība ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem – gan alkoholiskajiem, gan bezalkoholiskajiem. Par vitamīnu lietošanas nepieciešamību vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Informācijas avots: Zāļu valsts aģentūra un Pārtikas veterinārais dienests

Pieaugot interesei par veselīgu dzīvesveidu, arvien plašāks kļūst dažādu uztura bagātinātāju un vitamīnu klāsts, kas ikvienam viegli pieejams aptiekās, pārtikas un specializētajos veikalos, kā arī internetā. Taču, iegādājoties kādu preparātu, kas sola uzlabot veselību, un rūpīgi neizlasot produkta marķējumu, patērētājs bieži vien nepievērš uzmanību tam, vai ir iegādājies vitamīnus, kas reģistrēti kā zāles, vai uztura bagātinātāju, kurš satur vitamīnus. Iespējams, daudzi vaicās – kāda gan atšķirība? Tomēr tāda ir un gana nozīmīga.
LV portāls skaidro, kāda tad ir atšķirība starp uztura bagātinātāju, kas satur vitamīnus, un vitamīniem, kas reģistrēti kā zāles, un kā pārliecināties, vai veikalā brīvi pieejamie uztura bagātinātāji nekaitē veselībai?
īsumā
  • Zāles ir viela vai vielu salikums, kam piemīt īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu slimības vai veiktu šo slimību profilaksi
  • Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai, tiem nepiemīt ārstnieciskas īpašības

Vitamīnus saturoši produkti var būt reģistrēti gan kā zāles, gan kā uztura bagātinātāji, skaidro Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību vadītāja Egita Diure. 2013.gadā Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā bija reģistrēti vairāk nekā 4700 uztura bagātinātāju, no kuriem aptuveni 50% satur dažādus vitamīnus un minerālvielas. Savukārt Latvijas Zāļu reģistrā reģistrēti ap 50 vitamīnus saturošu preparātu, kam noteikts zāļu statuss.

Būtiska atšķirība ir to iedarbībā. Lai vieglāk būtu saprast, viņa aicina vispirms iepazīties ar definīciju, kas ir zāles un kas – uztura bagātinātājs.

Zāles ir viela, kas ārstē slimības

Definīcija, kas ir zāles, atrodama Farmācijas likuma 1.panta 17.punktā: zāles ir viela vai vielu salikums, kam piemīt īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu slimības vai veiktu šo slimību profilaksi.

Visām zālēm ir indikācijas – patoloģiski procesi, kuru novēršanai, stabilizēšanai lieto konkrētu aktīvo vielu, skaidro E.Diure.  Katrai vielai ir noteikta minimālā deva, kuru uzņemot sākas terapeitiska iedarbība. Zāļu terapeitiskā iedarbība ir pierādīta klīniskajos pētījumos.

"Pat ja vitamīni un uztura bagātinātāji ir reģistrēti un atzīti par drošiem, tas nenozīmē, ka tie der jebkuram."

Zāļu izplatīšana tiek stingri kontrolēta, norāda ZVA pārstāve. Zāles tiek reģistrētas Zāļu valsts aģentūrā, pārbaudot to efektivitāti, kvalitāti un drošumu. Tās var iegādāties tikai licencētās aptiekās, un to izsniegšanas kārtība atkarīga no zāļu farmakoloģiskajām īpašībām, stipruma un daudzuma iepakojumā. Zāļu lietošanu pacientam nosaka ārsts.

Uztura bagātinātājs – pārtikas piedeva bez pierādītām ārstnieciskām īpašībām

Savukārt uztura bagātinātāji saskaņā ar Ministra kabineta noteikumu Nr.725 "Noteikumi par uztura bagātinātājiem" 4.punktu ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tie ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās, un tos izplata un realizē devās — kapsulās, pastilās, tabletēs, dražejās un citos veidos, pulvera maisiņos, ampulās un citā iesaiņojumā, kas paredzēts lietošanai mazos un nomērītos daudzumos.

Kā stāsta ZVA pārstāve, par uztura bagātinātāju efektivitāti un kvalitāti ir atbildīgs to ražotājs, un uztura bagātinātāju iedarbībai nav klīniskajos pētījumos balstītu pierādījumu, kā tas ir ar zālēm. "Prasības šādiem vitamīniem – uztura bagātinātājiem – atšķiras no prasībām, kas izvirzītas vitamīniem - zālēm. Kvalitātes kontrole ir ražotāju atbildība, nav tik stingru prasību lietošanas drošuma uzraudzībā, jo uztura bagātinātāju lietošana ir paša patērētāja atbildība, tieši tāpat kā izvēloties pārtiku ēšanai. Uztura bagātinātāji pakļaujas pārtikas aprites likumdošanai un tos var izplatīt ne tikai licencētās aptiekās, bet arī pārtikas veikalos un specializētās tirdzniecības vietās."  

Vitamīni – zāles, lai ārstētu

Atšķirību starp zālēm un uztura bagātinātāju ir grūtāk saskatīt, ja tie satur vienas un tās pašas vielas. Šādos gadījumos atšķirsies devas daudzums un vielas ievadīšanas veids. Parasti attiecīgās vielas daudzums vitamīnos, kas reģistrēti kā zāles, ir daudz augstāka, kādu veselam cilvēkam papildus uzņemt nav nepieciešams.

"Vitamīnus, kas reģistrēti kā zāles, lieto ārstēšanas un profilakses nolūkā, to devas un iedarbība ir pārbaudīta, ir norādītas indikācijas un kontrindikācijas," skaidro ZVA pārstāve. Šādiem vitamīniem ne vienmēr ir nepieciešama recepte, taču tos var iegādāties tikai licencētās aptiekās, un to lietošanas ilgums parasti ir ierobežots. No uztura bagātinātājiem šādus vitamīnus atšķir arī obligāta prasība pievienot informāciju - zāļu lietošanas instrukciju. Tā kā tās ir zāles, to ražošanai ir noteikti stingri kritēriji, to lietošanas drošums tiek uzraudzīts arī pēc to reģistrācijas, proti, pacienti var ziņot ZVA vai ārstam par novērotām zāļu blaknēm.

Lai gan uztura bagātinātāju sastāvā mēdz būt vitamīni un minerālvielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, tie ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tie nenovērš saslimšanu, neārstē un neizārstē slimības, piebilst E.Diure.

Pirms lietošanas jāpārliecinās par drošumu

Latvijā drīkst ievest un izplatīt tikai tādas zāles, kuras ir reģistrētas ZVA un iekļautas Latvijas Zāļu reģistrā. Lai varētu izplatīt uztura bagātinātājus, tiem jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistrā, informē PVD Novērtēšanas un reģistrācijas departamenta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde. Uztura bagātinātāju reģistrs ir publiski pieejams ikvienam interesentam PVD mājaslapas sadaļa "Reģistri" > "Uztura bagātinātāju reģistrs", un patērētājs var pārliecināties, vai attiecīgais produkts ir reģistrēts, tātad – drošs lietošanai. Reģistrā par katru uztura bagātinātāju iekļauj informāciju par ražotāju, izplatītāju, uztura bagātinātāju sastāvu un uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi, ieteicamo diennakts devu, marķējuma tekstu un lietošanas instrukcijas, ja tādu ražotājs vai izplatītājs ir pievienojis.

Ja PVD rīcībā nonāk informācija, uz kuras pamata secināts, ka kāds uztura bagātinātājs var radīt draudus cilvēka veselībai, PVD šo informāciju publicē savā mājaslapā un citos plašsaziņas līdzekļos.

Gadījumā ja uztura bagātinātājs nav reģistrēts, PVD to iegādāties neiesaka, jo šādi nereģistrēti produkti var būt potenciāli bīstami veselībai, norāda D.Birkenfelde.

Arī uzņēmumam, kurš izplata uztura bagātinātājus, tostarp interneta vietnēm, kas ar to nodarbojas, ir jābūt reģistrētām PVD, un tajos regulāri tiek veiktas pārbaudes, stāsta PVD pārstāve. "Vienkāršākais veids, kā pārliecināties, vai konkrētā interneta vietne drīkst tirgot uztura bagātinātājus, ir atvērt PVD mājaslapas sadaļā "Reģistri" publicēto PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistru un tajā ievadīt uzņēmuma nosaukumu. Ja uzņēmums savu darbību ir reģistrējis, tad ar to var sadarboties," paskaidro D.Birkenfelde.

Ar visu licencēto aptieku sarakstu, tostarp četrām interneta aptiekām, iespējams iepazīties ZVA mājaslapas sadaļā "Aptieku karte".

Nereģistrētie uztura bagātinātāji nav droši

Diemžēl Latvijā tiek izplatīti arī nereģistrēti uztura bagātinātāji, atzīst Novērtēšanas un reģistrācijas departamenta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja. Nereģistrētus uztura bagātinātājus iespējams atrast PVD nereģistrētos pārtikas izplatīšanas tīklos, taču visbiežāk tas notiek ar dažādu gan Latvijas, gan ārvalstu interneta veikalu starpniecību.

Šādus produktus neuzrauga neviena kontrolējošā iestāde, jo tie tiek izplatīti nelegāli, tāpēc pārliecības par šo produktu kvalitāti un lietošanas drošumu nav.

"Par uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošanas nepieciešamību vienmēr jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu."

Par nereģistrētu uztura bagātinātāju pieejamību interneta vietnēs regulāri brīdina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš aicina patērētājiem būt īpaši vērīgiem, iegādājoties šāda veida produktus.

Tāpēc, lai patērētājs varētu būt pārliecināts par iegādāto preparātu drošumu,  ZVA un PVD iesaka zāles un uztura bagātinātājus iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās: zāles – licencētās aptiekās, bet uztura bagātinātājus – licencētās tirdzniecības vietās, aptiekās vai licencētās interneta aptiekās.

Pārdozēšanas un mijiedarbību riski

Pat ja vitamīni un uztura bagātinātāji ir brīvi pieejami un  reģistrēti, tātad atzīti par drošiem, tas nenozīmē, ka tie der jebkuram.

Biedrības "Veselības projekti Latvija" valdes locekle Signe Mežinska vērš uzmanību uz zāļu kombinācijām, kas, viņasprāt, Latvijā ir vērā ņemama problēma. Īpaši tas attiecas uz senioriem, kas lieto dažādas zāles un uztura bagātinātājus, par kuriem ārsts nemaz nezina. "Tas rada nopietnus riskus, jo pat šķietami nekaitīgām zālēm, ja tās tiek lietotas dažādās kombinācijās ar citām zālēm, var būt nevēlami blakusefekti. Cilvēki neatšķir zāļu sastāvdaļas, un var gadīties, ka, lietojot vairākas bezrecepšu zāles, kurās ir viena un tā pati sastāvdaļa, būtiski pārdozē," viņa norāda intervijā LV portālam "Zāļu reklāma: spožums vai posts?"  

Par mijiedarbību ar citiem produktiem atgādina arī E.Diure: lietojot vitamīnus, savstarpēja iedarbība iespējama ar visdažādākajām vielām – citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem – kā alkoholiskiem, tā bezalkoholiskiem, kas dažos gadījumos var radīt būtiskas veselības problēmas.

Jārēķinās, ka mijiedarbība iespējama starp visdažādākajām vielām – gan ārīgi, gan iekšķīgi lietotām, gan apzināti, gan neapzināti (no apkārtējās vides) uzņemtām, norādīts Veselības ministrijas izstrādātajā ziņojumā "Par pašreizējo situāciju uztura bagātinātāju apritē un veicamajiem pasākumiem patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanā".

Balstoties uz toksikoloģijas speciālista asociētā profesora Viestura Liguta prezentācijā (Latvijas Ārstu biedrības organizētajā konferencē) par uztura bagātinātājiem apkopoto informāciju, ziņojumā ir uzskaitīti tikai daži piemēri par iespējamiem riskiem, kādi varētu rasties uztura bagātinātāju mijiedarbībā ar zālēm. Piemēram, tik populārais un veselīgais žeņšeņs var kāpināt asinsspiedienu. Kalcija un D vitamīna saturošu uztura bagātinātāju vienlaicīga izmantošana  pastiprina sirds glikozīdu terapeitisko darbību un kāpina toksicitātes risku, kalciju saturoši uztura bagātinātāji var mazināt atenolola (kavē pārmērīgas sirdsdarbības stimulāciju) absorbcijas spējas. Dažādos riskus varētu turpināt uzskaitīt, bet cilvēkam bez medicīniskas izglītības tos ir grūti un pat neiespējami uztvert un izvērtēt.

Tieši tādēļ vienmēr svarīgi atcerēties – par uztura bagātinātāju un vitamīnu lietošanas nepieciešamību vienmēr jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. "Īpaši šis ieteikums būtu jāņem vērā bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, pacientiem pēc operācijām, grūtniecēm, sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti," riska grupas izceļ ZVA pārstāve E.Diure.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU