Nefasēta pārtika ir pārtika, ko piedāvā pārdošanai bez iesaiņojuma vai ko tirdzniecības vietā iesaiņo pēc patērētāja lūguma, kā arī fasē tiešai pārdošanai. Šāds skaidrojums izriet no jaunajiem MK noteikumiem Nr.595 "Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku".
Ēdnīcā iegādāta maltīte, pēc pircēja lūguma veikalā iesaiņots noteikts daudzums desas vai arī veikala plauktā novietots iesaiņots siera gabaliņš, kas nogriezts no lielāka siera gabala, ar interneta starpniecību pasūtīta pica – tā visa ir nefasēta pārtika. Pārdevējam jānodrošina, lai pircējs, iegādājoties nefasētu pārtiku, saņemtu informāciju, kas noteikta MK noteikumu Nr.595 3.punktā:
- produkta nosaukums;
- sastāvdaļu saraksts;
- vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību;
- minimālais derīguma termiņš, vai, ja prece ātri bojājas, norāde ar datumu "izlietot līdz...";
- ja nepieciešams, īpašus glabāšanas un lietošanas nosacījumus;
- par produkta marķējumā sniegtās informācijas atbildīgā pārtikas uzņēmuma nosaukumu un adresi;
- vietas norādi atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām;
- faktisko alkohola saturu tilpumprocentos (alkoholiskajiem dzērieniem ar alkohola saturu, kas pārsniedz 1,2 tilpumprocentus).
Daļu informācijas var sniegt mutiski
Daļu no informācijas, kas minēta MK noteikumu Nr.595 3.punktā, var nenorādīt rakstiski, bet sniegt pircējam mutiski. Piemēram, informāciju par produkta sastāvdaļu sarakstu, glabāšanas un lietošanas nosacījumiem, par produkta marķējumā sniegtās informācijas atbildīgā pārtikas uzņēmuma nosaukumu un adresi un faktisko alkohola saturu tilpumprocentos var sniegt mutiski, ja pārtikas izplatīšanas vietā ievēro divus nosacījumus:
- novietota skaidri saskatāma, salasāma un neizdzēšama rakstiska norāde par to, kur un kādā veidā var saņemt šo informāciju,
- patērētājam pirms preces iegādes un pēc viņa lūguma nekavējoties un bez maksas sniedz šo informāciju.
Ja tirdzniecības vietā pārtiku iesaiņo pēc patērētāja lūguma, piemēram, pircējs veikalā lūdz pārdevēju nosvērt 200 gramus salātu, vai šo pārtiku fasē tiešai pārdošanai – pārdevējs jau ir sasvēris salātus trauciņos un novietojis vitrīnā, tad uz iesaiņojuma obligāti jābūt uzlīmei ar informāciju par produktu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.595 7.punktu uz uzlīmes jānorāda šāda informācija:
- pārtikas produkta nosaukums;
- vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību;
- derīguma termiņš;
- neto daudzums;
- faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos (alkoholiskajiem dzērieniem ar alkohola saturu, kas pārsniedz 1,2 tilpumprocentus).
Šādas uzlīmes uz pārtikas iesaiņojuma, kas iesaiņots pēc pircēja lūguma vai paredzēts tiešajai pārdošanai, var nebūt, ja produktu pārdod ielu tirdzniecības vietās, tirgū un tirdzniecības vietās, kurā svaru vai kases aparāta tehnisko iespēju dēļ var izdrukāt ierobežotu rakstzīmju skaitu, piemēram, nelielos veikaliņos. Tad pieļaujams, ka redzamā vietā ir nolikta norāde, ka informāciju par sastāvdaļām var saņemt pie pārdevēja un pārdevējam bez vilcināšanās pircējam jāvar tās nosaukt.
Uzlīme uz iesaiņojuma pārdevējam nav jānodrošina arī pārtikai, kuru patērētājs pats ievieto jebkura veida iesaiņojumā, piemēram, smalkmaizītēm.
Izstrādājot MK noteikumus Nr.595, Zemkopības ministrija (ZM) ir mazinājusi administratīvo slogu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, norāda ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone. Noteikumi paredz, ka rakstveidā ēdnīcās, restorānos, bistro un tamlīdzīgās vietās obligāti jānorāda ēdiena nosaukums un vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Pārējo informāciju, piemēram, sastāvdaļu sarakstu, var sniegt mutiski. Arī uzturvērtības paziņojuma sniegšana nav obligāta.
Alergēni jānorāda rakstiski
Vairumā pārtikas alerģijas gadījumu to izraisa nefasēti pārtikas produkti. Informācija par iespējamiem alergēniem patērētājiem ir ļoti būtiska, tādēļ šādas ziņas sniedzamas obligāti. Tirgojot nefasētu pārtiku, informācija patērētājam par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, obligāti jāsniedz rakstveidā, norāda G.Evardsone.
Informācija par alergēniem jānorāda, kā to paredz Regula Nr.1169/2011. Vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, uzskaitīti šīs regulas II pielikumā. Starp tiem ir vielas un produkti, kuras lietojam uzturā ik dienu – olas, zemesrieksti, zivis, piens un tā produkti.
"Vairumā gadījumu cilvēkam pārtikas alerģiju izraisa nefasēti pārtikas produkti."
Ja alerģiju un nepanesamību izraisošās vielas un produktus norāda pārējo sastāvdaļu sarakstā, tie jānorāda tā, lai skaidri atšķirtos no pārējo sastāvdaļu saraksta. Alergēnus var atveidot ar lielajiem burtiem, izvēlēties atšķirīgu rakstzīmju izmēru, stilu vai fona krāsu. Piemēram var atveidot šādi: "Sastāvdaļas: zivis, sāls, kaltētas dilles, KVIEŠU milti, OLAS." Vizuālais risinājums ir tirgotāja brīva izvēle, būtiski, lai alerģiju un nepanesamību izraisošās vielas un produkti izceļas no pārējām sastāvdaļām, uzsver ZM speciāliste.
Ja pie produkta vitrīnā nav novietots sastāvdaļu saraksts, norādē par alergēniem jāiekļauj vārds "satur", kam seko Regulas Nr.1169/2011 II pielikumā uzskaitītās vielas vai produkta nosaukums. Šādā gadījumā alergēnus nevajag īpaši izcelt. Tos, piemēram, var atveidot šādi: "Satur: zivis, kviešu miltus, olas."
Alerģiju vai nepanesamību izraisošās vielas un produktus var apzīmēt arī ar cipariem. Šādu metodi bieži izvēlas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, lai pie katra ēdiena nebūtu jāuzskaita virkne ēdiena sastāvā esošo alergēnu. Izvēloties šādu metodi, tirdzniecības vietā jānodrošina brīvi pieejama informācijai, kādu vielu vai produktu apzīmē katrs cipars, piemēram, 1. – sojas pupas, 2. – sinepes utt.
"Uzturvērtības paziņojuma sniegšana nav obligāta."
Izņēmuma gadījums, kad alergēnus var nenorādīt rakstveidā, ir, ja produkta nosaukumā ir skaidra norāde par attiecīgo vielu vai produktu, piemēram, pārdodot izlejamo pienu.
MK noteikumi paredz tikai divus gadījumus, kad informāciju par alergēniem var nenorādīt rakstiski, bet sniegt mutiski – ielu tirdzniecības vietās un tirgos, tirdzniecības vietās, kurās svaru vai kases aparāta tehnisko iespēju dēļ var izdrukāt ierobežotu rakstzīmju skaitu. Lai informāciju par produkta sastāvā esošajām vielām, produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, varētu sniegt mutiski, pārtikas izplatīšanas vietā jānovieto skaidri salasāma, rakstiska norāde par to, kur informācija saņemama. Ja pircējs vēlas to jautāt, šāda informācija ir jāsniedz nekavējoties.
Pilnīga informācija jāsniedz arī internetā nopērkamajai pārtikai
Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti iemanto pārtikas iegāde internetā. Ar tā starpniecību var pasūtīt gan pārtikas produktus, gan jau gatavus ēdienus – picas, suši u.tml. Izplatot nefasētu pārtiku tālpārdošanā, pārdevējam ir jānodrošina, lai patērētājs saņemtu tādu pašu informāciju, kā produktu iegādājoties klātienē tirdzniecības vietā.
Pirms preces iegādes internetā pārdevējam ir jānodrošina tieši tāda pati MK noteikumu Nr.595 3.punktā minētās informācijas saņemšana. Šādā gadījumā ziņas par produkta derīguma termiņu un neto daudzumu ir jāsniedz preces piegādes brīdī.
