Kas ir homeopātiskās zāles? Likuma izpratne un būtība

Farmācijas likuma 1. nodaļas 1. pantā homeopātiskās zāles definētas šādi: "Homeopātiskās zāles – zāles, kas izgatavotas no homeopātiskajām izejvielām (produktiem, vielām vai savienojumiem) saskaņā ar homeopātisko zāļu ražošanas procedūru, kura aprakstīta Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tā nav aprakstīta, farmakopejās, ko oficiāli lieto ES dalībvalstīs. Homeopātiskās zāles var saturēt arī vairākas vielas." Farmācijas likums arī paredz, ka homeopātisko, tāpat kā jebkuru citu zāļu kvalitāti kontrolējošās institūcijas nosaka Ministru kabinets. Turklāt tāpat kā citi medikamenti arī homeopātiskie ir iekļaujami Zāļu valsts reģistrā.

Pastāv dažādas ārstēšanas pieejas

"Homeopātijā zāles tiek gatavotas no augu, dzīvnieku, minerālu un sintētiskas izcelsmes vielām. Homeopātiskās zāles Eiropā ir atļautas, tām Eiropā ir noteikts stingrs regulējums. Tāpēc Farmācijas likumā ir ietverta arī homeopātisko zāļu definīcija, kas atbilst homeopātisko zāļu skaidrojumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā Nr. 2001/83 par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Šī direktīva nosaka arī papildu noteikumus homeopātisko zāļu reģistrācijai, jo minēto homeopātisko zāļu lietotājiem jāsniedz skaidra norāde par šo zāļu homeopātisko raksturu, kā arī pietiekamas kvalitātes un drošības garantijas," skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova.

Svarīgi saprast, ka, lai gan homeopātijā un tradicionālajā medicīnā tiek pielietoti dažādi ārstēšanas principi, tomēr abās pieejās izmantotie medikamenti satur aktīvās vielas. "Tā kā gan allopātiskie1 (tradicionālie), gan homeopātiskie medikamenti ir zāļu vielas, tās, protams, var salīdzināt. Tomēr atšķirīga ir šo zāļu vielu koncentrācija un izvēles principi.

"Homeopātija ir tāda pati specialitāte kā citas, un tiesības to praktizēt apliecina Latvijas Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts."

Homeopātiskie medikamenti tiek lietoti lielos atšķaidījumos vai mazās devās  pretēji allopātiskajiem medikamentiem. Mazas devas ir stimulējošas un nav toksiskas. Un otra būtiskā atšķirība ir medikamenta izvēles princips. Allopātijā medikaments seko simptomam ar mērķi to novērst, pārtraukt, nomākt. Tas visbiežāk arī veiksmīgi tiek panākts, nodrošinot ātru rezultātu, bet arī sekas pēc terapijas un bieži procesu hronizēšanos.

Homeopātijā lietotais līdzības princips paredz medikamenta izvēli, tieši balstoties uz sūdzībām un simptomiem, stingri respektējot to individuālo dabu un modalitātes. Tas ļauj atrast pacientam vislīdzīgāko preparātu gan fiziskajā, gan emocionālajā līmenī, tādējādi panākot pilnīgu izveseļošanos," stāsta praktizējoša homeopāte ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi medicīnā, Latvijas Homeopātu asociācijas vadītāja Inguna Vecvagare. "Homeopātija ir tāda pati specialitāte kā citas, un tiesības to praktizēt apliecina Latvijas Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts šajā specialitātē," uz jautājumu par homeopātisko un allopātisko medikamentu  un ārstēšanas metožu salīdzinājumu atbild Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā.

Homeopātiskās zāles nav uztura bagātinātāji

Uz iebildumiem par to, ka homeopātiskie medikamenti varētu būt mazāk efektīvi nekā tradicionālās medicīnas zāles, I. Vecvagare atbild strikti: "Esmu medicīnā kopš 1988. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu, un no 1991. gada strādāju par homeopāti, tātad nu jau 25 gadus. Pa šiem gadiem esmu pieņēmusi ļoti daudz pacientu ar visdažādākajām diagnozēm. Un lielākā daļa manu pacientu ir cilvēki, kuri nav varējuši izveseļoties tradicionāli ierastajā medicīnas sistēmā ar ķīmiskajiem medikamentiem un allopātisko pieeju. Ar to gribu teikt, ka kategoriski nepiekrītu  apgalvojumam, ka homeopātiskās zāles ir maz efektīvas. Vēl vairāk – arī ārsti, kuri nav homeopāti, izraksta homeopātiskos medikamentus saviem pacientiem, pārliecinājušies par šo zāļu iedarbību." Viņa uzsver, ka būtiskākā atšķirība ir zāļu lietojumā, ko nosaka stingri homeopātiskās terapijas likumi.

"Arī ārsti, kuri nav homeopāti, saviem pacientiem izraksta homeopātiskos medikamentus."

Arī Veselības ministrijā skaidro, ka sabiedrībā izskanējušais viedoklis par homeopātisko zāļu salīdzinājumu drīzāk ar dažādiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem nav precīzs: "Uztura bagātinātāji ietilpst nevis medikamentu, bet pārtikas produktu kategorijā, kā to definē regulējums Eiropas Savienībā. Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu (vitamīnu un minerālvielu) veidā vai ar citām vielām, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās. Tā kā pārtikas produktu apriti Latvijā regulē Pārtikas aprites uzraudzības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, Farmācijas likums jautājumus par uztura bagātinātājiem neregulē. Pārtikas, tostarp uztura bagātinātāju, aprites valsts uzraudzība un kontrole ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes – Pārtikas un veterinārā dienesta – pārziņā."

Regulējumā atšķirības tomēr pastāv

Taču jāņem vērā, ka ne visās situācijās uz homeopātiskajiem un tradicionālajiem medikamentiem attieksies absolūti vienādi zāļu kvalitātes kontroles noteikumi. "Varētu runāt par harmonizētiem noteikumiem attiecībā uz šo zāļu ražošanu, kontroli un inspicēšanu. Homeopātiskie preparāti arī ir zāles, bet ne vienmēr visos aspektos runa būs par vienādiem noteikumiem, ja salīdzina homeopātiskās zāles ar pārējām zālēm. Piemēram, daļai homeopātisko zāļu ir jāveic klīniskie pētījumi. Tā ir arī Direktīvas 2001/83 prasība. Bet daļa homeopātisko zāļu ir atbrīvotas pirms reģistrēšanas no klīniskās izpētes veikšanas, jo, piemēram, ja tām ir zems aktīvās vielas saturs, tās ir atļauts reģistrēt arī vienkāršotākā procedūrā, šīm zālēm nav blaknes," skaidro Veselības ministrijā. Tomēr kopumā abu veidu medikamentu ražošana, uzskaite un kvalitātes kontrole var noritēt pēc vienotas sistēmas, uzskata speciālisti.

"Neskaidrība šobrīd, cik es saprotu, ir jautājumā par homeopātisko zāļu reģistrēšanu. Manuprāt, vienādus noteikumus var piemērot ķīmiskajiem medikamentiem un homeopātisko zāļu izejvielām. Par homeopātiskā medikamenta izejvielu sauc mātes tinktūru, kuru atšķaidot un potencējot tiek veidoti atšķaidījumi, stingri ievērojot zāļu pagatavošanas noteikumus, kuri pa etapiem ir precīzi aprakstīti farmakopejā, kas visā pasaulē ir vienāda vai standartizēta. No mātes tinktūras var pagatavot ļoti daudz un dažādus atšķaidījumus.

Ja mēs uzskatīsim, ka katrs atšķaidījums ir jauns medikaments, tad pēc šāda principa, protams, zāles salīdzināt nevar. Piemēram, preparātu Opium iegūst no opija tinktūras, to atšķaidot. Iegūtie homeopātiskie preparāti būs Opium 12; Opium 30; Opium 100; Opium 200; Opium 1000 utt. Un vēl simtiem dažādu atšķaidījumu. Vienādi vajadzētu reģistrēt tikai opija tinktūru, bet atšķaidījumi nebūtu jāreģistrē vispār, jo būtiskākais ir pati izejviela, nevis medikaments, kurš nesatur nevienu opija molekulu," homeopātisko medikamentu veidošanas principus skaidro I. Vecvagare.

1 Allopātiskā medicīna – jēdziens, ko izmanto homeopāti un alternatīvās medicīnas atbalstītāji, lai apzīmētu t.s. tradicionālo medicīnu jeb farmakoloģiski aktīvo vielu izmantošanu simptomu un patoloģisku procesu novēršanai, neārstējot cēloni.