SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
04. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 9 minūtes
4
4

Uztura bagātinātāji – zāles vai pārtika? II

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Maldinoša reklāma, kas sola patērētājiem kāda līdzekļa neticamu iedarbību, ir aizliegta.

FOTO: SXC, LV portāla kolāža

Uztura bagātinātāji ietilpst pārtikas produktu grupā, un tos ikvienam ir viegli iegādāties. Taču patērētājiem pirms uztura bagātinātāju lietošanas ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu, lai būtu pārliecība par drošumu veselībai un patērētājs neuzņemtu organismā vielas, kas tam nav nepieciešamas. Vēl patērētājiem ir jābūt piesardzīgiem, jo uztura bagātinātāju reklāmas, kas sola stipru imunitāti, veselu sirdi vai teicamu atmiņu, par nožēlu var būt maldinošas.
LV portāls otrajā turpinājumā skaidro, kādi ir uztura bagātinātāju marķēšanas ierobežojumi un kas patērētājiem ir jāievēro, lai reklāma viņus nemaldinātu.
īsumā

Uztura bagātinātāju marķēšanas un reklāmas noteikumi:

  • obligāti uz iepakojuma jābūt norādei "uztura bagātinātājs";
  • nedrīkst lietot norādes, ka novērš saslimšanu, izārstē slimības;
  • drīkst lietot veselīguma norādes, kuras apstiprinātas Eiropas Pārtikas drošuma uzraudzības iestādē;
  • ir aizliegta maldinoša reklāma;
  • aizliegts preci nodēvēt par uztura bagātinātāju, ja tā nav.

Uztura bagātinātāju marķēšanas ierobežojumi

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere norāda, ka PVD visbiežāk saskaras ar pārkāpumiem, kas ir saistīti ar neatbilstošu marķējumu - derīguma termiņiem un neatļautām veselīguma norādēm.

Ministru kabineta noteikumu Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību" 20.punkts paredz, ka uztura bagātinātājus marķē kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu. Taču marķējumā ir jāietver šādas papildu norādes:

  • uzraksts "uztura bagātinātājs";
  • uzturviela vai viela, kas uztura bagātinātāju raksturo, nosaukums vai norāde par šo uzturvielu vai vielu īpašībām;
  • uztura bagātinātāja ieteicamā diennakts deva;
  • sastāvdaļu daudzums (uzturvielām vai vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi) masas vai tilpuma vienībās diennakts devā;
  • vitamīnu un minerālvielu daudzums procentos no ieteicamās diennakts devas;
  • ieteikums neizmantot uztura bagātinātājus kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotājus;
  • brīdinājums, ka uztura bagātinātājs jāglabā bērniem nepieejamā vietā;
  • brīdinājums nepārsniegt ieteicamo diennakts devu.

I.Meistere uzsver, ka uztura bagātinātāju marķējumā ir obligāti jāietver papildu norāde "uztura bagātinātājs", līdz ar to patērētājiem nodrošinot iespēju atpazīt šos produktus.

Savukārt šo pašu noteikumu 21.punkts paredz, ka uztura bagātinātāju normatīvi tehniskajos dokumentos, marķējumā, lietošanas instrukcijā, noformējumā un cita veida informācijā, kā arī uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst izvietot vai lietot norādes vai atsauces par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, vai atsauces uz šādu iespēju un nedrīkst ietvert jebkādas tiešas vai netiešas atsauces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

"Uztura bagātinātāju marķējumā obligāti ir jāietver papildu norāde „uztura bagātinātājs”, patērētājiem nodrošinot iespēju atpazīt šos produktus."

Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece piebilst, ka tāpat nedrīkst būt norādes ar medicīniska rakstura apgalvojumiem: ārstniecība, profilakse, pacientu grupas, sastāvdaļu ārstnieciskā iedarbība. Taču uztura bagātinātājiem un dažiem pārtikas produktiem drīkst lietot veselīguma norādes, kuras ir apstiprinātas un publicētas Eiropas Pārtikas drošuma uzraudzības iestādē (European Food Safety Authority –EFSA).

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Liene Kindzule informē, ka no 2012.gada 14.decembra pārtikas produktu marķējumā un reklāmā drīkst izmantot tikai Eiropas Komisijas apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas drošuma uzraudzības iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām. Ir izveidots ES Pārtikas produktu uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrs, kas darbojas kā interaktīva datubāze, kurā ir iekļauta informācija par uzturvērtības norādēm, atļautām un noraidītām veselīguma norādēm.

Maldinoša reklāma ir aizliegta

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaras ar vairākām problēmām, kuras novērotas uztura bagātinātāju komercpraksē. L.Kindzule skaidro: PTAC ir konstatējis, ka pašreizējā komercpraksē uztura bagātinātāju jomā pastāv problēmas, kas var negatīvi ietekmēt gan sabiedrības veselību, gan tiek pārkāptas (piemēram, izmantojot maldinošu reklāmu) patērētāju tiesības.

Maldinoša reklāma var negatīvi ietekmēt patērētājus, liekot tiem izdarīt nepamatotu izvēli. Pašreizējā situācijā nereti bez pamata uztura bagātinātājiem piedēvē ārstnieciskas īpašības, maldinot patērētāju, ka iegādātais līdzeklis izārstēs noteiktu slimību. Tāpat šī brīža prakse, kad uztura bagātinātāju reklāmās sniedz apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, daudzos gadījumos ir maldinoša un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša. Ir arī konstatēti gadījumi, kad reklamē produktus, kas nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā.

"Pašreizējā situācijā nereti bez pamata uztura bagātinātājiem piedēvē ārstnieciskas īpašības, maldinot patērētāju, ka iegādātais līdzeklis izārstēs noteiktu slimību."

Otrs problēmjautājums, ko PTAC ir konstatējis, ir preču nodēvēšana par uztura bagātinātājiem. L.Kindzule norāda, ka, piemēram, svara samazināšanas līdzekļus reklāmās mēdz nodēvēt par uztura bagātinātājiem, bet tie tādi nav.

Ministru kabineta noteikumu Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību" 21.1punkts nosaka, ka ir atļauts reklamēt tikai tos uztura bagātinātājus, kas ir iekļauti PVD reģistrā. Savukārt maldinoša reklāma, izmantojot neatļautas veselīguma norādes vai solot patērētājiem līdzekļu neticamu iedarbību, ir aizliegta, uzsver PTAC pārstāve.

Kas jāievēro, lai reklāma nemaldinātu?

PTAC pārstāve norāda: pirmkārt pašam patērētājam ir jāizvērtē saņemtā informācija par produktu, un patērētājs, pirms iegādājas konkrēto preci, var pārbaudīt, vai PVD ir reģistrējis šo līdzekli kā uztura bagātinātāju.

Viņa atgādina, ka patērētājiem jābūt ļoti uzmanīgiem un vērīgiem, iegādājoties uztura bagātinātājus. Uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošo un neticamo iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša, kā arī mēdz būt izmantotas noteiktajā kārtībā neatļautas veselīguma norādes. Var meklēt atsauksmes par produktu internetā, taču arī tās ir jāvērtē kritiski, jo nereti paši izplatītāji komentāros vairākkārt saraksta ļoti pozitīvu novērtējumu, kas neatbilst patiesībai. Var aptaujāt paziņas un draugus un paļauties uz viņu teikto, kā arī atceroties, ka uz katru organismu uztura bagātinātājs var reaģēt atšķirīgi.

Pirmie uztura bagātinātāju uzraudzības projekta rezultāti

PTAC no šī gada februāra līdz 2014.gada martam īsteno projektu komercprakses uzraudzības uztura bagātinātāju jomā. L.Kindzule informē: šobrīd, veicot uzraudzības projektu un izpētot situāciju attiecībā uz komercpraksi, ir atklātas vairākas būtiskas problēmas, īpaši attiecībā uz šo līdzekļu reklamēšanu. Piemēram, PTAC, veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka vairāku preču, svara samazināšanas līdzekļu reklāmās un informācijā par precēm konkrētos līdzekļus dēvē par uztura bagātinātājiem.

PTAC konstatēja, ka attiecīgie līdzekļi nav reģistrēti vai paziņoti PVD Novērtēšanas un reģistrācijas departamentā kā uztura bagātinātāji. Līdz ar to saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrēto svara samazināšanas līdzekļu reklamēšana nav atļauta. PTAC ir konstatējis iepriekš minēto svara samazināšanas līdzekļu reklāmas vairākās Latvijā populārās interneta vietnēs. Lai risinātu problēmsituāciju, PTAC ir sazinājies ar konkrētajām interneta vietnēm un šobrīd lielākajā daļā gadījumu PTAC norādītais pārkāpums ir novērsts.

Tāpat ir konstatēts, ka vairākos gadījumos patērētājiem sniegtajā informācijā ir izmantotas neatļautas veselīguma norādes. PTAC turpina veikt darbības konstatēto pārkāpumu novēršanai, kā arī turpina veikt pārbaudes dažādos plašsaziņas līdzekļos un citos komercpraksē izmantotos materiālos. Bet par plašākiem rezultātiem šobrīd runāt ir pāragri.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI