SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
03. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
5
5

Uztura bagātinātāji – zāles vai pārtika?(I)

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti uztura papildināšanai. Savukārt zāles satur vielas, kas ārstē dažādas slimības vai veic šo slimību profilaksi.

FOTO: SXC

Uztura bagātinātāji imunitātes stiprināšanai, sirds veselībai un atmiņas uzlabošanai ir tikai nedaudzi no tā bagātīgā klāsta, ko patērētājiem ir iespējams iegādāties aptiekā. Turklāt bieži par uztura bagātinātāju labajām un neaizstājamām īpašībām var redzēt reklāmās masu medijos. Taču – vai maz īsti precīzi zinām, ko nozīmē uztura bagātinātāji?
īsumā

Uztura bagātinātāji:

  • ir pārtikas produkti uztura papildināšanai;
  • nav uztura aizvietotāji;
  • nav zāles, bet iespējami gadījumi, kad var būt;
  • tos lietojot, iespējamas blakusparādības;
  • pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Kas ir uztura bagātinātājs

Uztura bagātinātāju definīcija ir ietverta Ministru kabineta noteikumos Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību".

Noteikumu 4.punktā teikts: uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tie ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās, un tos izplata un realizē devās - kapsulās, pastilās, tabletēs, dražejās un citos veidos, pulvera maisiņos, ampulās un citā iesaiņojumā, kas paredzēts lietošanai mazos un nomērītos daudzumos.

Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece papildina, ka uztura bagātinātāji, kaut gan atrodas pārtikas produktu grupā, nav uztura aizvietotāji.

Kādēļ uztura bagātinātāji neietilpst zāļu grupā? I.Namniece norāda: zāļu iedarbība, ieteiktās devas balstās uz klīniskiem pētījumiem, to kvalitāti stingri kontrolē, un ir noteiktas prasības blakusparādību uzraudzībai. Savukārt uztura bagātinātājiem prasības nav tik stingri noteiktas, kvalitātes kontrole ir ražotāju atbildība; tāpat uztura bagātinātājiem nav stingru prasību efektivitātes un drošības uzraudzībai.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere papildus uzsver, ka atšķirībā no uztura bagātinātājiem zālēm piemīt gan profilaktiskas, gan ārstējošas īpašības. Taču ir iespējami gadījumi, kad uztura bagātinātājs var būt arī zāles. I.Namniece informē: "To, vai iegādātais produkts ir zāles vai uztura bagātinātājs, pacients var noskaidrot Zāļu valsts aģentūras mājaslapā pieejamā Zāļu reģistrā vai PVD mājaslapā pieejamā Uztura bagātinātāju reģistrā. Tāpat pirms produkta iegādes aptiekā Zāļu valsts aģentūra aicina pacientu noskaidrot, kurai no grupām produkts pieder."

Pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu

Neskatoties uz to, ka uztura bagātinātājus iedala pārtikas produktu grupā, tos nevajadzētu lietot bez konsultēšanās ar ārstu vai farmaceitu. Zāļu valsts aģentūras pārstāve skaidro: "Produkti ar vienādu aktīvo vielu vai vairākām aktīvām vielām varētu būt gan uztura bagātinātāji, bezrecepšu zāles, gan recepšu zāles. Atbilstoši normatīvajam regulējuma tas ir iespējams, jo atšķiras aktīvo vielu daudzums vai ieteicamās devas lietošanas apjoms, kā arī lietošanas mērķis un produkta prezentācija. Tādēļ pacientam vienmēr būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu - kāda veida produktu konkrētajā situācijā labāk izvēlēties? Tāpat būtu jāatturas no neprofesionāļu vai "labvēļu" ieteikumiem un padomiem, tāpat kritiski jāvērtē stāsti par brīnumainiem panākumiem pēc uztura bagātinātāju lietošanas."

Uztura bagātinātāji satur dažādas aktīvās vielas, kas uz katra cilvēka organismu iedarbojas dažādi, tāpēc par to lietošanas nepieciešamību, līdzīgi kā par bezrecepšu zāļu lietošanu, vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Īpaši šis ieteikums būtu jāņem vērā bērniem, gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā, norāda I.Meistere.

"Uztura bagātinātāji nav uztura aizvietotāji, kaut gan atrodas pārtikas produktu grupā."

Vēl viens apstāklis, kādēļ pirms uztura bagātinātāju lietošanas būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, ir iespējamās to blakusparādības. Zāļu valsts aģentūras pārstāve skaidro: gan zālēm, gan uztura bagātinātājiem ir iespējama mijiedarbība ar citiem produktiem, piemēram, ar zālēm, pārtiku, dzērieniem - kā alkoholiskiem, tā bezalkoholiskiem, kas dažos gadījumos var radīt diezgan smagas sekas veselībai. Lai gan uztura bagātinātāju lietošana ir paša patērētāja atbildība, pacientam tomēr būtu jāizstāsta savam ārstējošam ārstam arī par uzturā lietotiem bagātinātājiem. Jo tikai ārsts varēs izvērtēt zāļu un uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību un iespējamo mijiedarbību, kā arī paredzēt to vienlaicīgas lietošanas riskus.

Viņa arī uzsver, ka katram pacientam pirms zāļu lietošanas vajadzētu apsvērt, vai par uztura bagātinātāja cenu nav pieejamas bezrecepšu zāles (dažkārt arī lētākas), kuru iedarbība ir pierādīta un kvalitāte garantēta. Šo jautājumu vajadzētu uzdot savam ārstam vai farmaceitam.

Drīkst lietot tikai reģistrētus uztura bagātinātājus

Ministru kabineta noteikumu Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību" 10.punkts noteic, ka Pārtikas un veterinārais dienests veido un uztur Uztura bagātinātāju reģistru, kurā norāda Eiropas Ekonomikas zonas tirgū laistos uztura bagātinātājus un no trešajām valstīm pirmo reizi ievestos uztura bagātinātājus. Reģistru publicē PVD mājaslapā internetā un tajā iekļauj šādu informāciju:

  • ražotāja nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru;
  • izplatītāja nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru;
  • uztura bagātinātāju sastāvdaļu sarakstu un uzturvielu vai vielu ar uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi daudzumu diennakts devā;
  • ieteicamo diennakts devu;
  • pagatavojuma veidu, fasējuma un iepakojuma vienības lielumu;
  • marķējuma tekstu;
  • lietošanas instrukcijas paraugu, ja iesniedzējs to uzskata par nepieciešamu.

Turklāt šo pašu noteikumu 2.1, 6. un 8.punkts paredz, ka Latvijā atļauts ievest un izplatīt tikai Uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus, izņemot gadījumus, ja pēc PVD pieprasījuma Latvijā ieved paraugus reģistrācijai. Uztura bagātinātājus, kas ražoti, reģistrēti vai laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, atļauts ievest un laist tirgū Latvijā, iepriekš par to paziņojot PVD. Savukārt uztura bagātinātājus, kas ražoti trešajās valstīs un līdz šim nav laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, atļauts ievest un izplatīt Latvijā, ja tie atbilst Eiropas Savienības (ES) un Latvijas normatīvajiem aktiem par pārtiku, tai skaitā uztura bagātinātājiem, un ja tie ir reģistrēti PVD.

"Izvērtējot visus iesniegtos dokumentus, PVD pieņem lēmumu, vai reģistrēt uztura bagātinātāju. Ja uztura bagātinātājs ir reģistrēts, tad tas ir drošs lietošanai uzturā. Tomēr tas, ka uztura bagātinātājs ir reģistrēts un atzīts par drošu, nenozīmē, ka tas der jebkuram," uzsver PVD speciāliste.

Vienā valstī zāles, citā – uztura bagātinātājs

Dažādās valstīs atšķiras normatīvie akti, kas paredz dažādus nosacījumus zāļu un uztura bagātinātāju klasifikācijai un reģistrācijai. Eiropā šo produktu grupu uzrauga Eiropas pārtikas drošuma uzraudzības iestāde, un ES valstis cenšas veidot līdzīgas prasības. ASV un Krievijā prasības uztura bagātinātāju reģistrācijai ir atšķirīgas. Šo iemeslu dēļ dažkārt rodas situācija, ka produkti ar vienādām sastāvdaļām pieder dažādām grupām, skaidro I.Namniece.

"Uztura bagātinātāji satur dažādas aktīvās vielas, kas uz katra cilvēka organismu iedarbojas dažādi, tāpēc par to lietošanas nepieciešamību vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu."

Viņa norāda, ka Latvijā zālēm ir jābūt iekļautām Zāļu reģistrā vai ES centrālajā zāļu reģistrā, un tas ir galvenais priekšnoteikums zāļu izplatīšanai. Iegādājoties zāles aptiekā, pacients var būt drošs, ka neiegādāsies viltojumu, jo valsts uzrauga visu zāļu izplatīšanas ķēdi, sākot no ražotāja, beidzot ar aptieku. Tas pats attiecas arī uz uztura bagātinātājiem – pērkot šos produktus "no rokas" vai internetā, palielinās risks iegādāties viltojumu, nekvalitatīvu vai pat kaitīgu produktu.

Biežāk sastopamie pārkāpumi

Ņemot vērā, ka uztura bagātinātāji ietilpst pārtikas produktu grupā, tos uzrauga tāpat kā jebkuru pārtikas produktu. I.Meistere informē, ka PVD inspektori pārbauda gan uztura bagātinātāja derīguma termiņus, gan marķējumu, gan pavaddokumentus un neatbilstību gadījumā piemēro sankcijas. Visbiežākie pārkāpumi esot saistīti ar neatbilstošu marķējumu – derīguma termiņiem, neatļautām veselīguma norādēm.

Pagājušajā gadā PVD no patērētājiem par uztura bagātinātājiem saņēma 20 sūdzības, no kurām sešas bija pamatotas. Šogad PVD ir saņēmis 14 sūdzības. Patērētāji norāda uz neatbilstošu marķējumu, nereģistrētu uztura bagātinātāju tirdzniecību un tādu uztura bagātinātāju tirdzniecību, kam beidzies derīguma termiņš.

Veicot pārbaudes, septiņos gadījumos sūdzības ir izrādījušās pamatotas. Par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sastādījis administratīvos protokolus un piemērojis naudas sodus 1100 latu apmērā. Tāpat ir apturēta neatbilstošo produktu tirdzniecība, vai arī tie vispār izņemti no tirdzniecības.

ES Ātrās brīdināšanas sistēma

PVD pārstāve informē, ka visbiežāk informāciju par pārkāpumiem, kas saistīti ar uztura bagātinātājiem dienests iegūst ar Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmas jeb RASFF starpniecību. Tas nozīmē: ja kādā ES dalībvalstī kādā no pārtikas aprites posmiem – sākot ar bīstamajām dzīvnieku saslimšanām un beidzot ar piesārņotu, patērētājiem bīstamu pārtiku – konstatē kaut ko tādu, kas potenciāli apdraud sabiedrības veselību, sistēmā ievieto paziņojumu, par kuru nekavējoties uzzina visu dalībvalstu uzraudzības dienesti. Tai skaitā – vai piesārņotie produkti ir vesti uz kādu citu valsti, ja jā, tad - uz kuru valsti, cik daudz, kad un kam.

Tālāk ir darbs šīs valsts uzraudzības dienestam, kas veic pārbaudes un par to rezultātiem informē šajā pašā sistēmā. Tādējādi ir iespējams izsekot piesārņotās pārtikas ceļiem visā ES teritorijā un valstu uzraudzības dienestiem laikus reaģēt un apturēt produkcijas izplatīšanu savā valstī.

"Tas, ka uztura bagātinātājs ir reģistrēts un atzīts par drošu, nenozīmē, ka tas der jebkuram."

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja norāda, ka pagājušajā gadā Ātrās brīdināšanas sistēmā bija ievietoti vairāki ziņojumi par dažādiem Latvijā izplatītiem nereģistrētiem uztura bagātinātājiem, kuri satur neatļautas vielas, piemēram, Jack3D; Hemo-rage; Lipo-6Black; 1.M.R.; Mutant mayhem. Visi šie uztura bagātinātāji satur vielu, kas pārmērīgas lietošanas gadījumā var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību.

Šādos gadījumos PVD veic ārpuskārtas pārbaudes un, ja šie uztura bagātinātāji ir pieejami arī Latvijas tirdzniecības vietās, aptur to izplatīšanu.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU