SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lolita Lūse
LV portāls
12. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
2
5
2
5

Zāļu receptes, to veidi un derīguma termiņš

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Recepšu zāļu apriti Veselības inspekcija kontrolē katrā aptiekas plānveida kontrolē. 2012.gadā aptiekās notika 308 plānveida kontroles, kuru laikā tika konstatēti pārkāpumi recepšu zāļu izsniegšanā 43 aptiekās (14%) un tika piemēroti deviņi administratīvie sodi par recepšu zāļu izsniegšanas pārkāpumiem.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Ja zāles noteiktas kā recepšu zāles, aptiekā tās drīkst izsniegt tikai pret attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformētu ārsta recepti.
īsumā
  • Aptiekā pacientu ambulatorajai ārstniecībai bezrecepšu zāles izsniedzamas bez receptes, savukārt recepšu zāles – tikai pret recepti.
  • Katrai receptei ir ūdenszīme, sērijas un kārtas numurs, uz tām aizliegts drukāt reklāmas (arī receptes aizmugurē), receptes tiek rūpīgi uzskaitītas, tās jāreģistrē un jāuzmana.
  • Ir divu veidu recepšu veidlapas: parastās un īpašās.
  • Parastās receptes derīguma termiņš, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, ir trīs mēneši, bet, ja tā ir vairākkārt izmantojama recepte, derīguma termiņu norāda ārsts. Īpašās receptes derīguma termiņš ir 30 dienas.
  • Pēc pacienta lūguma ārstniecības persona, kas izraksta recepti, izsniedz receptes norakstu vai kopiju, bet tā neder uzrādīšanai aptiekā.
  • Farmaceitiem ir tiesības neizsniegt medikamentus, ja viņam rodas aizdomas par recepšu veidlapu īstenumu.
  • Tiesiskajā regulējumā nav noteikta persona, kura drīkst vai nedrīkst saņemt zāles – tās izsniedz receptes uzrādītājam.

Ministru kabineta noteikumi Nr.885 "Zāļu klasifikācijas kārtība" paredz, ka Zāļu valsts aģentūra, pieņemot lēmumu par zāļu reģistrāciju (pārreģistrāciju), vienlaikus nosaka, tās ir recepšu vai bezrecepšu zāles.

Bezrecepšu zāles ir tās, kuras var lietot bez ārstniecības personas rakstiski noformēta norādījuma. Farmācijas likums definē, ka bezrecepšu zāles ir zāles, kuru farmakoloģiskās īpašības, stiprums, daudzums iepakojumā, lietošanas veids un lietošanas izraisītās iespējamās blakusparādības nerada tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai, ja tās lieto atbilstoši instrukcijai. Aptiekā pacientu ambulatorajai ārstniecībai bezrecepšu zāles izsniedzamas bez receptes.

Savukārt recepšu zāles ir tās, kuru lietošanai nepieciešams ārstniecības personas rakstiski noformēts norādījums – recepte primārai vai sekundārai ambulatorai ārstēšanai vai ieraksts stacionārās ārstniecības iestādes medicīniskajā dokumentācijā. Pie recepšu zāļu grupas nosaka zāles, kuras atbilst vismaz vienam no konkrētiem Ministru kabineta (MK) noteikumu "Zāļu klasifikācijas kārtība" 3.pantā noteiktiem kritērijiem, piemēram:

  • pat lietojot zāles pareizi, bez ārstniecības personas uzraudzības tās var radīt tiešus vai netiešus draudus cilvēka veselībai,
  • zāles satur vielas vai vielu maisījumus, kuru aktivitāti vai blakusparādības nepieciešams papildus pētīt,
  • zāles ir paredzētas ambulatorai ārstēšanai, bet var izraisīt ļoti nopietnas blakusparādības, kuru dēļ to lietošanai nepieciešami attiecīgas nozares speciālista norādījumi un uzraudzība visā ārstēšanas laikā, utt.

Farmācijas likums definē, ka recepšu zāles ir zāles, kuru farmakoloģiskās īpašības, stiprums, daudzums iepakojumā, lietošanas veids un lietošanas izraisītās iespējamās blakusparādības bez medicīniskās uzraudzības var radīt tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai.

Recepšu zāles – tikai ar recepti

Farmācijas likums paredz: ja zāles noteiktas kā recepšu zāles, aptiekā tās drīkst izsniegt tikai pret attiecīgu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformētu ārsta recepti. Recepšu zāļu apriti Veselības inspekcija kontrolē katrā aptiekas plānveida kontrolē. 2012.gadā aptiekās notika 308 plānveida kontroles, kuru laikā tika konstatēti pārkāpumi recepšu zāļu izsniegšanā 43 aptiekās (14%) un tika piemēroti deviņi administratīvie sodi par recepšu zāļu izsniegšanas pārkāpumiem.

"Aptiekas tiek kontrolētas ļoti stingri," norāda EUROAPTIEKA valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe. Viņa saka: "Šis regulējums bieži ir pret pacienta interesēm, bet, tā kā farmaceitiem klients rūp vairāk nekā akla pakļaušanās nepilnīgam tiesiskajam regulējumam, tad ir atrasti veidi, kā apiet šo normu. Tas it īpaši veikli izdarāms, ja doktorātā aiz aptiekas sienas ir ārsts, kas vajadzīgās receptes izraksta. Ja ārsts gluži nav uz vietas pieejams, tad farmaceits pats aiziet pie ārsta un palūdz izrakstīt vajadzīgās receptes. Ir arī citi tiesiskā regulējuma apiešanas gadījumi, bet galu galā aptiekā recepšu un izsniegto medikamentu skaits sakrīt. Aptiekās, kas likumu neapiet, klients ir sašutis un taisa skandālu, jo prasīto medikamentu viņam nedod bez receptes, savukārt aptiekā pāri ielai visu sakārto klientam ērtā veidā: iedod prasīto medikamentu un vēlāk sagādā vajadzīgās receptes. Tā nu tā godīgā aptieka paliek muļķa lomā, klients uz šo aptieku vairs nenāk, jo viņam šķiet, ka šī ir slikta aptieka ar neatsaucīgiem farmaceitiem. Latvijā recepšu medikamentu izsniegšanas regulējums ir nepārdomāts vēl jo vairāk tāpēc, ka mums nav sakārtota ātra nokļūšana pie ārsta, ir garas rindas un pieraksti. "I.Zemdega-Grāpe stāsta, ka citās valstīs ir atļauts arī farmaceitam pagarināt recepti un uz iepriekš izrakstītās receptes pamata izsniegt medikamentus atkārtoti. Attīstītajās valstīs ir pat tādas iespējas, ka recepti var saņemt automātā, pirms tam veicot video zvanu ārstam. "Diemžēl Latvijā likumdevējs ar aizliegumu ir panācis negodīgas rīcības vairošanu, un tā nav apstādināma ar kontroles pastiprināšanu vai sodu bardzību," uzskata I.Zemdega-Grāpe.

"Diemžēl Latvijā likumdevējs ar aizliegumu ir panācis negodīgas rīcības vairošanu, un tā nav apstādināma ar kontroles pastiprināšanu vai sodu bardzību."

Savukārt MK noteikumi Nr.288 "Aptieku darbības noteikumi" paredz, ka aptiekā recepšu zāles tiek izsniegtas kopā ar rakstisku informāciju, kas ir viegli salasāma un satur vismaz šādas ziņas: pacienta (persona, kas tiek ārstēta vai ir reģistrēta pie kādas ārstniecības personas un, ja nepieciešams, tiek ārstēta) vārds, uzvārds; zāļu deva un lietošanas biežums; zāļu lietošanas nosacījumi. Tāpat zālēm ir jāpievieno informācija par zāļu pareizu un drošu lietošanu. Visa iepriekšminētā informācija jāsniedz arī mutiski, turklāt pircējs jāinformē par pareizu rīcību ar zālēm, ja tās nav izlietotas un kļūst nederīgas.

Receptēm – īpaši noteikumi

To, kādai jāizskatās receptei, kā tās jāglabā un jāizraksta, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi".

Katrai receptei ir ūdenszīme, sērijas un kārtas numurs, uz tām aizliegts drukāt reklāmas (arī receptes aizmugurē), receptes tiek rūpīgi uzskaitītas, tās jāreģistrē un jāuzmana. Receptes jāizraksta skaidri salasāmā rokrakstā vai drukā, tajās nedrīkst būt svītrojumi un labojumi, turklāt saziņai ar farmaceitu drīkst izmantot noteikumu 6.pielikumā nosauktos Vispārpieņemtos receptūras saīsinājumus. Piemēram, sol. nozīmē šķīdums, ad us. ext. nozīmē – ārīgai lietošanai, ad us. int. – iekšķīgai lietošanai utt. Ārsts receptē var izrakstīt konkrētu zāļu nosaukumu, ir iespēja arī norādīt, ka zāles nav aizvietojamas vai zāļu vispārīgo nosaukumu, tādā gadījumā, aptiekā izsniedzot zāles, jāizsniedz lētākās zāles.

Ir divu veidu recepšu veidlapas: parastās un īpašās.

Parastās receptes – gaiši zilas

Tiesības izrakstīt parasto recepti ir ārstam un ārsta palīgam (feldšerim), kas strādā ārstniecības iestādē. Parastās receptes aptiekā glabā vienu gadu.

Parastās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši zilā krāsā. Uz šīs veidlapas izraksta par pilnu samaksu izsniedzamās zāles un medicīniskās ierīces, izņemot narkotiskās, psihotropās zāles un zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem. Parasto recepti ārstniecības persona apstiprina ar parakstu un personīgo spiedogu.

Uz vienas parastās receptes veidlapas zāles un medicīniskās ierīces izraksta ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam, izņemot atsevišķus medikamentus (piemēram, hormonālos kontracepcijas līdzekļus), ko vairākkārt izmantojamajā receptē var izrakstīt ārstēšanas kursam līdz vienam gadam. Parastās receptes derīguma termiņš, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, ir trīs mēneši, bet, ja tā ir vairākkārt izmantojama recepte, derīguma termiņu norāda ārsts.

"Bieži vien receptes īpašnieks līdz aptiekai atnākt nevar veselības stāvokļa dēļ, un arī nepilngadīgas personas var iegādāties zāles pret recepti."

Ja ārsts, izrakstot zāles uz parastās receptes veidlapas, paredz iespēju pacientam iegādāties zāles regulāri, izrakstīto zāļu daudzumu saņemot aptiekā pa daļām ne biežāk kā reizi mēnesī, ārsts receptē norāda "Ārstēšanas kursam", un šī recepte tiek uzskatīta par vairākkārt izmantojamo recepti. To līdz visa izrakstītā zāļu daudzuma saņemšanai glabā pacients vai, ar pacienta piekrišanu, aptieka, kurā pacients turpmāk saņems receptē izrakstītās zāles. Ja recepti glabā aptieka, tā nekavējoties informē pacientu par aptiekas atrašanās vietas maiņu vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izrakstīto zāļu pieejamību pacientam. Ja pacients nenoslēgto recepti neatstāj aptiekā, aptieka nodrošina receptes datu un informācijas par izsniegtajām zālēm reģistrēšanu tā, lai nodrošinātu Veselības inspekcijai iespēju pārbaudīt zāļu izsniegšanas pamatotību. Pēc visa izrakstītā zāļu daudzuma izsniegšanas recepti patur aptiekā, kurā izdarīts pēdējais pirkums.

Veselības inspekcija skaidro, ka nevienā normatīvā aktā nav noteikts, kurā receptes sadaļā jāuzraksta jau izņemto zāļu daudzums. Praksē visbiežāk tas tiek rakstīts receptes otrā pusē. I.Zemdega-Grāpe stāsta, ka EUROAPTIEKĀ, izsniedzot zāles pret vairākkārt izmantojamo recepti, farmaceits vai farmaceita asistents receptes otrā pusē izdara atzīmi par attiecīgo zāļu izsniegto daudzumu un izsniegšanas datumu, atzīmi apstiprinot ar parakstu un personīgo spiedogu, un nodrošina, lai būtu iespējams identificēt aptieku, kurā zāles ir izsniegtas.

Īpašās receptes veidlapa – gaiši sārta

Tiesības izrakstīt īpašo recepti ir tikai ārstam, kas strādā ārstniecības iestādē, savukārt kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces var izrakstīt tikai ārsti, kam ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.

Īpašās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši sārtā krāsā. Uz šīs veidlapas izraksta:

  • narkotiskās un psihotropās zāles,
  • zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem,
  • zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē.

Ja izraksta īpašo recepti, papildus ir nepieciešams ārstniecības iestādes zīmogs (prakses ārsti var izmantot personīgo spiedogu, kurā iekļauti ārsta prakses rekvizīti). Īpašās receptes derīguma termiņš ir 30 dienas. Uz vienas īpašās receptes veidlapas atļauts izrakstīt tikai vienas zāles vai medicīnisko ierīci, iepakojumu skaitu paredzot ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.

Īpašo recepšu veidlapu uzglabāšana, recepšu izrakstīšana un zāļu izsniegšana tiek rūpīgi kontrolēta. Ārstniecības persona, izrakstot īpašo recepti narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, informē pacientu, ka neizlietotās īpašās receptes nododamas ārstniecības iestādē, kurā tās ir izrakstītas. Īpašās receptes, uz kurām ir izrakstītas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, aptiekā glabā piecus gadus, bet pārējās īpašās receptes glabā trīs gadus.

Var lūgt receptes norakstu vai kopiju

Pēc pacienta lūguma ārstniecības persona, kas izraksta recepti, izsniedz receptes norakstu vai kopiju. Aptiekā aizliegts izsniegt zāles vai medicīniskās ierīces pret receptes norakstu vai kopiju. Pacientam tā visbiežāk var noderēt, izbraucot no valsts un iebraucot citā valstī, ja zāles satur psihotropās un/vai narkotiskās vielas, kā arī citos gadījumos, piemēram, kad pacienta ārstēšana norisinās vairākās Valstīs vienas saslimšanas ietvaros.

"Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, kurā receptes sadaļā jāuzraksta jau izņemto zāļu daudzums. Praksē visbiežāk tas tiek rakstīts receptes otrā pusē."

Veselības inspekcija atgādina, ka no 2013.gada 1.janvāra, izbraucot uz Šengenas nolīguma valstīm un pārvietojoties šo valstu teritorijās, ārstnieciskām vajadzībām nepieciešamās narkotiskās un psihotropās zāles pārvadāt atļauts tikai tad, ja saņemta "Apliecība par narkotisko vai psihotropo vielu nēsāšanu ārstnieciskām vajadzībām", kuru apstiprinājusi Veselības inspekcija. Apliecību izsniedz ārsts, kurš pacienta ambulatorajai ārstēšanai izrakstījis īpašo recepti. Vienlaikus ar Apliecību ārsts izsniedz izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u), kurā norādīta informācija par pacienta veselības stāvokli, diagnozi un pamatojums narkotisko un psihotropo zāļu lietošanai. Katrām narkotiskajām un psihotropajām zālēm nepieciešama atsevišķa apliecība.

Zāles aptiekā izsniedz receptes uzrādītājam

Kā skaidro Veselības inspekcija, farmaceitiem ir tiesības neizsniegt medikamentus, ja viņam rodas aizdomas par recepšu veidlapu īstenumu. Ja šaubas par recepšu veidlapas autentiskumu rodas vēlāk, aptiekas darbinieks informē Veselības inspekciju. Ja tiek konstatēta ļaunprātīga recepšu veidlapu izmantošana, inspekcija par to ziņo tiesībsargājošām institūcijām.

Likuma ''Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" 36.panta pirmā daļa nosaka, ka II un III sarakstā iekļautās vielas un zāles pacientiem drīkst izsniegt tikai pret recepti, kurā norādīta to terapeitiskā lietošana. Recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. "Ja zāļu izsniedzējam receptes iesniedzējs nav personiski pazīstams, viņam ir tiesības pieprasīt, lai tiktu uzrādīts personu apliecinošs dokuments. Tomēr tas nenozīmē, ka personai jābūt tieši tai, kas norādīta receptē (piemēram, onkoloģiski slimiem pacientiem, kas cieš sāpes un nestaigā, narkotiskās zāles izņem un piegādā radinieki vai sociālās aprūpes darbinieki)," norāda Veselības inspekcija. Citos gadījumos tiesiskajā regulējumā nav noteikta persona, kura drīkst vai nedrīkst saņemt zāles. Arī I.Zemdega-Grāpe norāda, ka zāles aptiekā izsniedz receptes uzrādītājam: "Bieži vien receptes īpašnieks līdz aptiekai atnākt nemaz nevar veselības stāvokļa dēļ, un arī nepilngadīgas personas var iegādāties zāles pret recepti."
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU