Jaunas prasības uztura bagātinātāju reklāmai

"Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu" – tādai norādei turpmāk būs jābūt iekļautai ikvienā uztura bagātinātāju reklāmā. Turklāt uztura bagātinātāju reklāmā skaidri un nepārprotami jānorāda, ka reklamētais produkts ir uztura bagātinātājs, nevis brīnumlīdzeklis visām kaitēm.

Norādes nevarēs formāli paslēpt, izmantojot mazus un nesalasāmus burtus. MK noteikumu 21.³ punkts paredz: norādei, kas atgādina par to, ka uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu pārtiku, jāaizņem ne mazāk kā piecus procentus no reklāmas apjoma un burtu izmēram jābūt tādam, lai norāde aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma.

Jābūt pieejamai informācijai par produktu

Jaunie noteikumi (2.²punkts) nosaka vēl jaunas prasības. Proti, tas ir uztura bagātinātāja ražotāja (izplatītāja) pienākums uztura bagātinātāju tirdzniecības vietās nodrošināt pieejamu informāciju par produktiem, ko tas izplata, lai pārdevējs varētu sniegt atbilstošu informāciju patērētājiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas departamenta Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde stāsta, ka galvenais mērķis šādas prasības ieviešanai ir nodrošināt, lai pircējs varētu saņemt pilnvērtīgu informāciju par uztura bagātinātāju, kuru iegādājas, savukārt tirdzniecības vietā pārdevējs varētu sniegt atbilstošu informāciju patērētājam par produktu, ko veikalā piedāvā nopirkt.

"Reklāmā skaidri un nepārprotami jānorāda, ka reklamētais produkts ir uztura bagātinātājs."

"Līdz šim, piemēram, lielveikalos, kuros tiek izplatīti uztura bagātinātāji, ne vienmēr pircējs varēja saņemt šādu informāciju," norāda PVD pārstāve. Jaunie noteikumi paredz, ka pārdevējiem būs jāpārzina produkti un jāspēj pircējiem sniegt pilnvērtīgu informāciju par tiem. Informāciju nodrošināt varēs gan mutiski, gan arī izmantojot ražotāja vai izplatītāja sagatavotos informatīvos materiālus, skaidro D.Birkenfelde.

Kā norādīts MK noteikumu grozījumu projekta anotācijā, prasība nepalielinās uzņēmējiem administratīvo slogu, jo visa nepieciešamā informācija par uztura bagātinātāju parasti ir marķējumā un lietošanas instrukcijā.

Patērētājs bieži vien nezina, ko lieto

Līdz šim noteikumos Nr.725 esošās normas vairāk bija saistītas ar prasībām marķējumam, skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže. MK noteikumu 21.punkts jau iepriekš paredzēja, ka uztura bagātinātāju normatīvi tehniskajos dokumentos, marķējumā, lietošanas instrukcijā, noformējumā un cita veida informācijā, kā arī uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst izvietot vai lietot norādes par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, un nedrīkst ietvert jebkādas tiešas vai netiešas atsauces uz to, ka pilnvērtīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

Taču prakse liecina, ja reklāmā nav tiešas norādes par to, ka tas ir uztura bagātinātājs un ka uztura bagātinātājs neaizstāj līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu, tas patērētājam rada neizpratni, vai reklamētais produkts ir zāles, uztura bagātinātājs vai "brīnumlīdzeklis", kas der visam, problēmu ieskicē S.Sleže.

Pie līdzīga secinājuma nonāca arī darba grupa, kas Veselības ministrijas vadībā, piedaloties Zāļu valsts aģentūrai, Veselības inspekcijai, Zemkopības ministrijai (Pārtikas veterinārais dienests) un Ekonomikas ministrijai (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) un komersantus pārstāvošajām organizācijām, sagatavoja informatīvu ziņojumu "Par pašreizējo situāciju uztura bagātinātāju apritē un veicamajiem pasākumiem patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanā" (turpmāk – ziņojums), uz kā pamata tapuši grozījumi noteikumos par uztura bagātinātājiem. 

Pēc darba grupas domām, būtiskākās problēmas, kas varētu būt saistītas ar uztura bagātinātāju lietošanu, izriet nevis no uztura bagātinātāju kvalitātes vai sastāva, bet gan no izvēles pamatotības konkrētajā gadījumā un konkrētajiem patērētājiem, kā arī patērētāja atbildības par savu veselību, t.sk. attiecībā uz veselības saglabāšanu, pareizu uzturu, kaitīgiem ieradumiem, zāļu uztura bagātinātāju vai citu līdzekļu lietošanu. Uztura bagātinātāji bieži un ne vienmēr pamatoti tiek izmantoti kā alternatīva zālēm, ārsta apmeklējumam, sabalansētai pārtikai vai dzīves stila maiņai.

Ziņojumā vairākkārt uzsvērts - legālie uztura bagātinātāji, kas iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā, pareizi lietoti, draudus veselībai nerada un tādēļ kā atsevišķa riska produktu grupa, kam nepieciešami īpaši izplatīšanas nosacījumi, nav jāizdala. Galvenā problēma ir objektīvas un neatkarīgas informācijas pieejamība patērētājiem. Nereti uzsākt kāda uztura bagātinātāja lietošanu patērētāju pamudina tieši reklāma plašsaziņas līdzekļos, kas ne vienmēr ir uzticama un sniedz objektīvu informāciju.

Reklāmā piedēvē neesošas ārstnieciskas īpašības

Nepatiesa informācija par uztura bagātinātāju ārstējošām īpašībām ir bieži sastopama problēma, piekrīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vecākā konsultante Ilze Žunde. "Patērētāju tiesību aizsardzības centra novērojumi liecina, ka galvenie pārkāpumi konkrētajā uzraudzības jomā saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, kā arī to, ka netiek ievēroti normatīvajos aktos, tostarp Eiropas regulās, paredzētie noteikumi par veselīguma norāžu izmantošanu."

Nav retums, ka, piedāvājot uztura bagātinātājus, patērētājam tiek sniegta informācija par to, ka produkts ārstē vai var palīdzēt ārstēt noteiktas slimības vai novērst disfunkcijas, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav, viņa stāsta. Nereti uztura bagātinātāji tiek raksturoti tā, it kā tie spēj labvēlīgi darboties uz praktiski visām svarīgākajām cilvēka organisma sistēmām un/vai novērst pat smagas saslimšanas, piemēram, sirds slimības, vēzi, hepatītu u.c., vienlaikus reklāmā netiek norādīts, ka piedāvātais produkts ir vienkārši uztura bagātinātājs.

Tieši pretēji! Uztura bagātinātāju reklāma vedina domāt, ka reklamētais produkts ir zāles. Nereti uztura bagātinātājs tiek reklamēts vienlaikus ar medicīnas precēm (medikamentiem), vai informācija par produktu iekļauta sadaļā, kas norāda uz ārstniecības līdzekļu piedāvājumu. "Ir konstatēti gadījumi, ka, piemēram, televīzijas veikalos paši medicīnas darbinieki (ārsti, farmaceiti), sniedzot informāciju par uztura bagātinātāju, min tādus terminu kā "preparāts", "līdzeklis" u.tml. un iesaka to lietot konkrētu slimību gadījumos, skaidri nepasakot, ka produkts ir uztura bagātinātājs, proti, pārtikas produkts," ar pieredzēto dalās  I.Žunde.  

"Nepatiesa informācija par uztura bagātinātāju ārstējošām īpašībām ir bieži sastopama problēma."

Šāda patērētāju maldināšana, PTAC ieskatā, nav pieļaujama, viņa uzsver. Nepatiesas vai neskaidras informācijas sniegšana par uztura bagātinātāju, tostarp neatļautu veselīguma norāžu izmantošana komercpraksē, maldina patērētājus par piedāvātā produkta raksturu, īpašībām un iedarbību uz veselību. Šādas informācijas ietekmē tiek vai var tikt negatīvi ietekmēta ne tikai patērētāja ekonomiskā uzvedība, bet tas var radīt nelabvēlīgas sekas cilvēka veselībai, norāda PTAC pārstāve.

Līdzīgu viedokli pauž arī biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle Signe Mežinska intervijā LV portālam "Zāļu reklāma: spožums vai posts?". Iedzīvotāji nereti maldinošas reklāmas iespaidā cer, ka reklamētais uztura bagātinātājs būs brīnumzāles, kas palīdzēs uzlabot atmiņu vai radiniekam atturēties no alkohola lietošana, pasargās no vēža un sirds slimībām. Tas ne tikai veicina nepamatotu dažādu uztura bagātinātāju lietošanu, bet maldināšanas rezultātā var ievērojami ietekmēt finansiālo stāvokli, jo uztura bagātinātāji nav lēti, bet bieži vien uz reklāmas "uzķeras" nebūt ne turīgākā iedzīvotāju daļa, piemēram, pensionāri.

Uzlabos patērētāju tiesību aizsardzību

Jācer, ka stingrāki noteikumi uztura bagātinātāju reklāmai sniegs iedzīvotājiem skaidru priekšstatu par uztura bagātinātājiem kā pārtikas produktiem, nevis zālēm, kā arī kritiskāk izvērtēt vajadzību tos iegādāties un lietot, nekonsultējoties ar speciālistu.

Tas, ka uztura bagātinātājs atzīts par drošu, ir reģistrēts PVD, iekļauts Uztura bagātinātāju reģistrā un ikvienam pieejams veikala plauktā, nenozīmē, ka tas der jebkuram. Tādēļ par to lietošanas nepieciešamību vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, uzsver Egita Diure, Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste. Jāatceras, ka, lietojot uztura bagātinātājus, kā jebkuru pārtikas produktu vai zāles, iespējama mijiedarbība ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, pārtiku un dzērieniem – kā alkoholiskiem, tā bezalkoholiskiem, kas dažos gadījumos var radīt būtiskas veselības problēmas.