Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir jāiekļauj norma pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt prasības atkritumu dalītajai vākšanai, tādējādi atbalstot pašvaldības atkritumu dalītās savākšanas ieviešanā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
„Blakusprodukti” ir visa veida ražošanā
„Ir atklājies, ka likumā ir nekorekti lietots saīsinājums „blakusprodukti”, to attiecinot tikai uz dzīvnieku izcelsmes produkciju,” stāsta Vides un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vecākā referente Ilze Doniņa. „Bet termins „blakusprodukti” likumā ir lietots saistībā ar visa veida izcelsmes blakusproduktiem, kas ir radušies konkrētas produkcijas ražošanas procesā, bet nav bijis ražošanas galvenais mērķis. Piemēram, gaterī kā blakusprodukts rodas zāģskaidas, bet tās vēl ir izmantojamas, piemēram, apkurei, tādēļ šīs zāģskaidas nebūtu klasificējamas kā atkritumi, bet ir blakusprodukts. Šis pārpratums ir jānovērš.”
Veterinātmedicīnas jautājumi – ZM kompetence
AAL ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par veterinārmedicīnas un ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanas prasībām. Tomēr minēto noteikumu projekta sagatavošanas laikā tika saņemti iebildumi no Zemkopības ministrijas, kas uzskata, ka nav nepieciešams noteikt regulējumu veterinārmedicīnas atkritumu apsaimniekošanai. Turklāt ES regula par darbībām ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem jau noteic arī kārtību, kādā jāapsaimnieko veterinārmedicīnas iestādēs radītie atkritumi, tostarp arī dzīvnieku līķi.
„Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 20 veterinārās kontroles objektu grupas, sākot no cirka un beidzot ar fermām. Valstī veterināro atkritumu kontrole tiek īstenota, tādēļ iejaukties sistēmā, kas darbojas un kas ir citas ministrijas pārziņā, nav nepieciešams, un šis deleģējums no Atkritumu apsaimniekošanas likuma ir izslēdzams.
"ZM uzskata, ka nav nepieciešams noteikt regulējumu veterinārmedicīnas atkritumu apsaimniekošanai, jo valstī jau pašlaik veterināro atkritumu kontrole tiek īstenota."
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi vadlīnijas par veterinārmedicīnas atkritumu apsaimniekošanu un drīzumā tās publiskos, ko VARAM atbalsta. Vadlīnijas satur ieteikumus, kā veterinārmedicīnas atkritumi šķirojami, tālāk apsaimniekojami un pārstrādājami,” skaidro vecākā referente.
Lai nodrošinātu atkritumu dalīto vākšanu
AAL ir jāiekļauj norma pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt prasības atkritumu dalītajai vākšanai, tādējādi atbalstot pašvaldības atkritumu dalītās savākšanas ieviešanā, bet likumā šāda iespēja pašreiz nav minēta. Ar jauno likumprojektu šī nepilnība tiks novērsta.
Viens dokuments un viena valsts nodeva
No pašreizējā AAL regulējuma izriet, ka personai, kura saņem licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, ir nepieciešama arī attiecīga atkritumu apsaimniekošanas atļauja. Valsts nodeva ir jāmaksā gan par licences, gan par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas saņemšanu. Metāllūžņi ir personas ekonomiskā interese, lai gūtu ienākumus, bet arī vides aizsardzības prasības ir ekonomiskā interese, gūstot ienākumus no atkritumu apsaimniekošanas.
„Tādēļ, lai novērstu dokumentāru dublēšanos un divu valsts nodevu maksāšanu par idejiski līdzīgu darbību, saņemot metāllūžņu iepirkšanas licenci, komersantam nevajadzēs saņemt licenci un atļauju - vides aizsardzības prasības tiks iekļautas licencē,” grozījuma būtību skaidro I.Doniņa.
"Komersantiem, kuri nodrošina atkritumu nogādi pārstrādes vietā, nākotnē būs jāreģistrējas."
Pēc likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” stāšanās spēkā metāllūžņu iepirkšanas komersantam būs jāsaņem tikai viens dokuments Valsts vides dienestā (VVD), kas ietvers abas šīs darbības – gan metāllūžņu iepirkšanu, gan atkritumu apsaimniekošanu.
Reģistrs arī starpniekiem
AAL nav ietvertas visas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, kas noteic atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrāciju. Šis Latvijai līdz šim ir nebijis regulējums, kas liks reģistrēties arī tiem atkritumu tirdzniecības komersantiem, kuru pārdotie atkritumi fiziski nav viņu valdījumā. Tie pēc būtības ir starpnieki, kuri, noslēdzot starpniecības līgumus starp atkritumu savācēju, transportētāju un pārstrādātāju, nodrošina, ka atkritumi tiešām tiek nogādāti pārstrādes vietās. Latvijā jau ir daži šādi komersanti – starpnieki, kas slēdz šādus starpniecības darījumus. Starpniecības komersantiem pēc grozījumu stāšanās spēkā būs jāreģistrējas VVD.
Novēršot sarežģījumus komersantiem
Personām, kas ir pasūtītāji vai publiskie partneri normatīvo aktu par publisko un privāto partnerību izpratnē, ir jāslēdz līgums ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuru izvēlējusies pašvaldība. Savukārt pašvaldību jau noslēgtie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem var palikt spēkā līdz pat 2013.gada 1.jūlijam. Tādēļ rodas neskaidrības, atbilstoši kādai kārtībai un ar ko pasūtītājam ir slēdzams atkritumu apsaimniekošanas līgums, lai nepārkāptu AAL 18.panta regulējumu.
„Mēs konstatējām, ka vairums pašvaldību nav noslēgušas līgumus, ievērojot Publisko iepirkumu likumu, tādējādi radot problēmas šajā administratīvajā teritorijā esošajām iestādēm noslēgt līgumu ar likuma izpratnē „pareizo” atkritumu apsaimniekotāju. Jo tāda īsti nav. Tādēļ likumprojektā esam iestrādājuši pārejas noteikumu, kas nosaka iespējas iestādēm pašām sludināt iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam attiecīgā laika periodā,” rezumē vecākā referente.
Tiesības izslēgt no reģistra
„Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir jānoteic, ka elektrisko vai elektronisko iekārtu ražotāju reģistra turētājs – asociācija - drīkst izslēgt ražotāju no elektroierīču reģistra vai bateriju reģistra, ja ražotājs vai nu nav samaksājis biedra naudu, vai nav reģistram paziņojis par savas darbības izbeigšanu,” stāsta I.Doniņa. „Tādēļ reģistra turētāja funkcijas un tiesības ir skaidri jānosaka arī likumā.”
"Individuālās kanalizācijas atkritumu apsaimniekotājiem būs nepieciešamas atkritumu pārvadāšanas atļaujas."
Kad AAL tika sagatavots, tad daudzas lietas, kas noteiktas Direktīvā 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem, šķita pašsaprotamas, tādēļ tās likumā netika dublētas. Tomēr Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka minētās direktīvas normas nav pilnībā pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos, tāpēc VARAM ir sagatavojusi attiecīgus priekšlikumus grozījumiem AAL.
Jaunas prasības kanalizācijas atkritumu apsaimniekotājiem
Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas prasības decentralizētās kanalizācijas atkritumu apsaimniekošanai. „Tādēļ grozījumu likumprojekts paredz prasības individuālās kanalizācijas atkritumu apsaimniekotājiem, jo līdz šim īsti nav bijis skaidrības, kādi normatīvie akti šiem apsaimniekotājiem jāpiemēro: viņi apsaimnieko notekūdeņus vai tomēr atkritumus?” atzīmē I.Doniņa. „Bet ar to, ka individuālās kanalizācijas sistēmu atkritumu apsaimniekotājiem būs noteiktas prasības likumā, dažādas diskusijas beigsies.”
Grozījumi nosaka to, ka individuālās kanalizācijas atkritumu apsaimniekotājiem būs nepieciešamas atkritumu pārvadāšanas atļaujas. Likums arī noteiks, ka kanalizācijas atkritumi jāved uz atbilstošām attīrīšanas ierīcēm un kādā veidā aprēķināma maksa par šo pakalpojumu.
Vienota kārtība visiem poligoniem
VARAM ņēmusi vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas secinājumus, ka nav iespējams novērtēt atkritumu poligonu slēgšanas rekultivācijas izmaksu apmērus, jo katrs poligons iesniedz atšķirīgus un savstarpēji nesalīdzināmus aprēķinus. Tādēļ vajag noteikt vienotu kārtību, kādā veidā izmaksas nosakāmas, jo līdz šim Latvijas normatīvajos aktos nav bijusi noteikta aprēķinu metodika poligona slēgšanas un rekultivācijas izmaksām, kā arī slēgta poligona monitoringa izmaksām. Kaut arī katrā poligonā ir atšķirīgi apstākļi un atšķirīga ietekme uz vidi, VARAM speciālistiem būs jāatrod vispārīgs vienots risinājums, izstrādājot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.
Vienkāršota datu iesniegšanas kārtība
AAL nav noteikta Veselības inspekcijas kompetence ārstniecības iestādēs radīto atkritumu kontrolei. Tādēļ likumprojets paredz redakcionālu labojumu, lai Veselības inspekcijai atbilstoši tās kompenetncei noteiktu arī atkritumu apsaimniekošanas kontroles tiesības ārstniecības iestādēs.
Savukārt saistībā ar pārrobežu atkritumu pārvadāšanas regulas piemērošanu tiem komersantiem, par kuriem nav nepieciešama iepriekšējas rakstiskas paziņošanas procedūra (nebīstamo atkritumu pārrobežu pārvadātājiem), būtu jāvienkāršo komersantu uzskaite, kā arī kārtība, kādā šie komersanti iesniedz datus VVD. „To ar grozījumiem esam iecerējuši izdarīt,” teic VARAM Vides aizsardzības departamenta vecākā referente I.Doniņa.
