SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
3
3

Kur likt vecās zāles un termometrus?

Kritiski pavērtējot sava zāļu skapīša saturu, var arī izprast un mainīt savus medikamentu iepirkšanas paradumus: ja zāles krājas un krājas, tas nozīmē, ka tās nemaz nav bijušas vajadzīgas.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Lai gan valstī nav vienotas kārtības, kā nodot nederīgos medikamentus, iedzīvotāji var izrādīt savas rūpes par vidi un nevērtīgās medicīniskās preces tomēr nemest atkritumos vai kanalizācijā.

Koncepcija palika tikai uz papīra

2008. gadā Veselības ministrija izstrādāja koncepciju "Par neizlietoto medikamentu savākšanas iespējām no iedzīvotājiem", lai piedāvātu iespējamos risinājumus iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai. Jau tolaik tika norādīts, ka Latvijā nav apkopota informācija par iedzīvotāju uzkrāto neizlietoto medikamentu daudzumu. Lai apkopotu šādu informāciju, būtu nepieciešams veikt aptauju, kas prasītu papildu finansējumu.

Koncepcijā tika skaidrots, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs ir dažāda veida prakse iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanā un iznīcināšanā, kā arī finansēšanā. Piemēram, Lielbritānijā un Austrijā bezrecepšu medikamenti netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi un iedzīvotāji tos drīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Tomēr lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu neizlietotos medikamentus klasificē kā bīstamos atkritumus un ir izveidota to savākšanas un iznīcināšanas sistēma.

Vairumā ES valstu neizlietotos medikamentus no iedzīvotājiem savāc aptiekās, un normatīvajos aktos, kas regulē aptieku darbību, aptiekām ir noteikts pienākums tos pieņemt. Savukārt zāļu ražotāji zāļu lietošanas instrukcijās iekļauj informāciju par rīcību ar konkrēto neizlietoto medikamentu, visbiežāk tā ir informācija, ka neizlietotais medikaments nododams aptiekā. Iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanu no aptiekām veic bīstamo atkritumu apsaimniekotāji, izmaksas sedz valsts vai pašvaldība, vai farmaceitiskās darbības uzņēmumi  - aptiekas, lieltirgotavas vai zāļu ražotāji.

Koncepcijā tika piedāvāti vairāki risinājuma varianti Latvijai. Pirmais no tiem paredzēja, ka  iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas un iznīcināšanas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai tiek piešķirta valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos nosakot aptiekām obligātu pienākumu nodrošināt neizlietoto medikamentu savākšanu no iedzīvotājiem. Otrais variants paredzēja, ka iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas un iznīcināšanas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu finansē zāļu ražotāji vai zāļu lieltirgotavas, vai aptiekas, bet trešais variants paredzēja, ka par neizlietoto medikamentu savākšanu un iznīcināšanu maksā iedzīvotāji.

"Neviens likums neparedz, ka aptiekām no iedzīvotājiem obligāti jāpieņem izlietotie medikamenti – tā ir katras aptiekas brīva griba un attieksme pret klientiem."

Kā skaidro veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders, koncepcijas virzība apstājās, jo tā arī netika panākta vienošanās par finansējuma avotiem, un šobrīd šādu finansējumu atrast būtu vēl grūtāk – valstij liekas naudas nav, aptiekas arī tam noteikti teiktu nē. "Pašlaik neviens likums neparedz, ka aptiekām no iedzīvotājiem obligāti jāpieņem izlietotie medikamenti – tā ir katras aptiekas brīva griba un attieksme pret klientiem," saka O. Šneiders. Ministrijas tuvākajos plānos pašlaik neietilpst koncepcijas aktualizēšana.

Tikmēr par iespēju sistēmu tomēr sakārtot rūpējas nevalstiskais sektors. Biedrības "Pilsoniskās izglītības centrs" pārstāvis Jānis Jātnieks stāsta, ka kopā ar sadarbības partneri – Latvijas Farmaceitu biedrību – pašlaik top projekts, kuru plānots iesniegt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, lai izveidotu un iedzīvinātu iedzīvotāju informēšanas, nederīgo medikamentu savākšanas un iznīcināšanas sistēmu. Kad modelis būtu notestēts, visas iesaistītās puses – zāļu ražotāji, aptiekas, valsts, pašvaldības un iedzīvotāji – varētu tomēr atrast risinājumu projekta ilglaicīgumam. J. Jātnieks saka: "Pašlaik nederīgo medikamentu savākšana ir uz aptieku pleciem. Tomēr jāatzīst, ka arī ne visas aptiekas medikamentus savāc droši. Tādēļ sistēma ir jāsakārto."

Izber, aizskalo vai sadedzina

Lai noskaidrotu iedzīvotāju informētību par iespējām utilizēt vecos medikamentus, SIA "Euroaptieka" aprīlī elektroniski aptaujāja 350 Latvijas iedzīvotājus no visiem Latvijas novadiem. "Secinājumi ir šokējoši! Gandrīz 80% no respondentiem atzina, ka nezina, ko darīt ar medikamentiem, kam beidzies derīguma termiņš. 55,9% aptaujas dalībnieku atzina, ka vecās zāles vienkārši izmet atkritumu kastē. Gandrīz ceturtā daļa tās noskalo kanalizācijā vai sadedzina kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Tikai 8,1% respondentu meklē vietu, kur utilizēt nederīgos medikamentus," informē SIA "Euroaptieka" valdes locekle I. Zemdega-Grāpe.

"Euroaptieka" jau gadiem no iedzīvotājiem pieņem nederīgos medikamentus, un farmaceitu pieredze liecina: ir cilvēki, kam mājās ir ļoti daudz nederīgu medikamentu. Par tādiem uzskatāmas visas zāles, kam beidzies derīguma termiņš. Par nederīgām jāuzskata arī tās zāles, kuru nosaukums vairs nav salasāms, kuras izkritušas no iesaiņojuma. Protams, kritiski pavērtējot sava zāļu skapīša saturu, var arī izprast un mainīt savus medikamentu iepirkšanas paradumus: ja zāles krājas un krājas, tas nozīmē, ka tās nemaz nav bijušas vajadzīgas.

I. Zemdega-Grāpe mudina īpašu uzmanību pievērts recepšu medikamentiem: "Ļoti daudzos gadījumos antibiotiku pārpalikumi liecina, ka šis medikaments nav pareizi lietots – parasti ārsts izraksta tik daudz zāļu, cik paredzēts konkrētajam ārstēšanās kursam."

Aptiekas ir pieredzējušas gadījumus, kad iedzīvotāji atnes prāvu maišeli ar dažādiem medikamentiem. Parasti atsaucīgākie medikamentu nodevēji ir vecāka gadagājuma cilvēki.

Kā pareizi nodot medikamentus?

Kamēr valstī nav vienotas kārtības, kā un kur nodot nederīgos medikamentus, iedzīvotājiem par šo iespēju jāinteresējas vietējā pašvaldībā – varbūt tajā ir vieta, kur nodot bīstamos atkritumus. Tā, piemēram, bīstamos atkritumus Rīgas pilsētā katru dienu no pulksten 9 līdz 19 bez maksas pieņem speciālos bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos gāzes uzpildes stacijās Duntes ielā 13, Daugavgrīvas ielā 31, Vienības gatvē 115a, Ciema ielā 3 un Getliņu atkritumu savākšanas poligonā – šķiroto atkritumu savākšanas laukumā.

Par nederīgo medikamentu nodošanu var interesēties arī tuvējā aptiekā. Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde stāsta, ka nederīgos medikamentus pieņem ļoti daudzās aptiekās, tādēļ iedzīvotājiem jāiet un jājautā. Ir daļa aptieku, kurās medikamenti jāatdod farmaceitam, bet citur tirdzniecības zālēs ir speciālas kastes, kurā cilvēki paši var ielikt savus zāļu skapīša pārpalikumus. Tomēr atrast vienotu sarakstu, kur nodot medikamentus, neizdosies. Tāpat nevajadzētu pārmest aptiekām, kas medikamentus ņemt atsakās: šis pienākums nevienā normatīvajā aktā tām nav noteikts kā obligāts.

"Dzīvsudraba savākšanai nedrīkst lietot putekļu sūcēju, jo tā dzīvsudraba tvaiki izplatīsies telpā un var palielināt iedarbību, turklāt putekļu sūcējs tiks piesārņots."

Nederīgos medikamentus pieņem visās SIA "Euroaptieka" aptiekās, un I. Zemdega-Grāpe teic: "Lai arī aptiekām veco medikamentu utilizācija prasa papildu izdevumus, esam pārliecināti, ka tā ir mūsu kā uzņēmēju sociālā atbildība! Mēs nevaram vienkārši noskatīties, kā tiek piesārņoti meži un ūdeņi vai, kas vēl trakāk, bērni nonāk saskarē ar šiem bīstamajiem atkritumiem."

Aptiekas gan mudina medikamentus nodošanai pareizi sagatavot, lai tie aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas. Tas tādēļ, ka aptiekām medikamenti jāievieto speciālos plastmasas konteineros, bet, ja tie nav pareizi sagatavoti, trauki ātri piepildās. Līdz ar to aptiekām rodas papildu izdevumi, jo tām atkritumu apsaimniekotājam jāmaksā gan par katru speciālo konteineru, gan par katru savākto medicīnisko atkritumu kilogramu.

Tabletes un kapsulas jāizņem no kastītēm un iepakojumiem vai jāizber no burciņām. Šķidrumu pudelītes rūpīgi jāaizskrūvē, lai saturs neizlīst. Ampulas jāizņem no iepakojumiem, pulveri – no kastītēm, bet izbērt no paciņām tos nevajag.  Savukārt dzīvsudraba termometrus – gan veselus, gan saplīsušus – uz aptieku jāaizgādā slēgtā traukā, piemēram, burkā.

Dzīvsudrabs jāsavāc pareizi

Tiem, kas vēlas nest nodot saplīsušu termometru, jāzina, kā pareizi savākt izlijušo dzīvsudrabu. Veselības inspekcija atgādina, ka metāliskais dzīvsudrabs (blīvs sudrabaini pelēks šķidrums) mājās ir sastopams termometros, termostatos, barometros, fluorescences lampās un citur. Ja šķidrais dzīvsudrabs ir izplūdis telpā -  tā piliens var sadalīties sīkās, apaļās, ātri plūstošās lodītēs, kas mēdz iespiesties dažādās grīdas spraugās vai šķirbās un iztvaikot telpas gaisā. Dzīvsudraba tvaiki gaisā ir bezkrāsas, bez smaržas, un tie ir toksiski. Izlīstot arī nelielam dzīvsudraba daudzumam (līdz 1gramam), svarīga ir pareiza un droša dzīvsudraba savākšana un telpas uzkopšana.

"Ķermeņa termometros atrodas 0,5-1grams, bet fluorescences lampās - līdz 0,5 miligramiem dzīvsudraba, un tas nevar radīt būtiskas veselības problēmas, ja vien to pareizi un droši savāc un notīra," uzsver Veselības inspekcija. Grūtniecēm, bērniem un hroniskiem nieru slimniekiem šajos dzīvsudraba savākšanas darbos gan nevajadzētu piedalīties.

"Medikamenti nodošanai jāsagatavo tā, lai tie aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas."

Pilieniņu savākšanā jāievēro vairāki soļi. Telpā jānodrošina laba ventilācija, vislabāk - atverot logu un izslēdzot telpas sildītājus vai ventilatoru. Dzīvsudrabu var ērti savākt, ar samitrinātu papīra dvieli, mitro salveti vai cieta kartona  gabaliņa palīdzību  to uzbīdot  uz cieta papīra. Tad pilieniņus ievieto traukā ar noslēdzamu vāku vai aiztaisāmā plastmasas maisiņā. Ja nepieciešams, savākšanai var izmantot acu pipeti vai līmlenti. To darot, jāizmanto vienreizlietojamie darba cimdi.

Ja dzīvsudrabs ir izplūdis uz porainiem priekšmetiem, piemēram, paklāja vai audumiem, tad, ja iespējams, labāk piesārņoto vietu izgriezt ar asu nazi, tad rūpīgi ievietot aizveramā atkritumu maisā. Ja tas nav iespējams, tad pēc iespējas rūpīgi paklāju notīra un, ja iespējams, uz dažiem mēnešiem to ievieto kādā neapdzīvotā, labi apsildāmā, vēdināmā telpā.

Piesārņoto vietu apstrādā ar 20 procentīgu kālija permanganāta šķīdumu, atstājot to iedarbībai vismaz uz pusstundu vai ilgāk un pēc tam notīrot. Nepieciešams turpināt telpas rūpīgu vēdināšanu vismaz pāris dienas. Inspekcija atgādina, ka dzīvsudraba savākšanai nedrīkst lietot putekļu sūcēju, jo tā dzīvsudraba tvaiki izplatīsies telpā un var palielināt iedarbību, turklāt putekļu sūcējs tiks piesārņots. Tāpat aplami ir lietot sukas un birstes, jo slaukot tikai palielināsies pilieniņu izplatība. Dzīvsudrabu nevajag arī izmest kanalizācijā vai mazgāt ar dzīvsudrabu piesārņotu apģērbu veļasmašīnā.

Lielāku dzīvsudraba daudzumu savākšanai ir  nepieciešama profesionālu tīrīšanas speciālistu palīdzība, piezvanot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU