SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
PAZIŅOJUMS

Brexit norises gaitai un ar to saistītajām izmaiņām tiesību aktos seko jaunajā LV portāla satura sadaļā "Brexit": skaidrojumi; valsts iestāžu informācija; e-konsultācijas! Atvērt

TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
06. novembrī, 2014
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
1
3
1
3

Nederīgas zāles ir jānodod aptiekā

Latvijas Farmaceitu biedrība aicina nederīgās zāles nodot aptiekās, kurām ir īpaša uzlīme par šī pakalpojuma nodrošināšanu. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

LV portāla infografika; Informācijas avots: kampaņas „Nodod nederīgās zāles aptiekā!” informatīvie materiāli

Liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina, ko darīt ar neizlietotiem, nederīgiem medikamentiem vai zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš, tāpēc bieži vien tos izmet atkritumos vai aizskalo kanalizācijā, neaizdomājoties par nodarīto kaitējumu videi, kas ilgtermiņā var negatīvi iespaidot arī sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti. Tāpēc, lai sniegtu informāciju par pareizu nederīgo zāļu utilizāciju un nepareizas rīcības nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, Latvijas Farmaceitu biedrība sadarbībā ar biedrību „Veselības projekti Latvijai” un Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu īsteno sociālo kampaņu „Nodod nederīgās zāles aptiekā!”.
īsumā

Zāles kļūst nederīgas, ja:

  • beidzies derīguma termiņš
  • nav zināms zāļu pielietojums
  • nav salasāms zāļu nosaukums
  • zāles ir nepareizi uzglabātas
  • mainījies zāļu izskats, smarža vai garša
  • bojāts iepakojums.

Pareiza nederīgo zāļu utilizācija: 

  • izņemt zāles no ārējā iepakojuma – kastītēm
  • tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas u.c. salikt maisiņā
  • nodot aptiekā.

Kampaņa "Nodod nederīgās zāles aptiekā!" tiek īstenota līdz novembra beigām un ir balstīta uz biedrības "Veselības projekti Latvijai" šī gada aprīlī veiktā pētījumā "Neizlietotu zāļu utilizācija: Latvijas iedzīvotāju informētība un rīcība" iegūtajiem datiem, kas liecina: vairāk nekā puse jeb 62,4% iedzīvotāju nederīgas vai vecas zāles izsviež atkritumos, 4,7% - noskalo kanalizācijā, savukārt 3,8% vecās zāles sadedzina. Ievērojama daļa aptaujas dalībnieku (17%) vecās un nederīgās zāles turpina uzglabāt mājās. Pie tam katrs trešais (30,4%) aptaujas respondents uzskata, ka, izmetot izlietotos medikamentus atkritumos, rīkojas pareizi.

"Pētījuma rezultāti parāda diezgan nepatīkamu ainu," secina biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle Signe Mežinska. Sabiedrība nerīkojas atbildīgi, un, lai gan katrs trešais aptaujas dalībnieks (29,1%) atzīst, ka ir informēts par to, ka neizlietotas zāles ir jānes uz aptieku, tā rīkojas tikai katrs desmitais jeb 10,1% respondentu.

Pārliecinošs nepareizas rīcības iemesls ir informācijas trūkums, secina pētījuma autori. 60,4% gadījumos iedzīvotāji nezināja, ka neizlietotās zāles vispār būtu jānes uz aptieku. Savukārt 8,3% atzinuši, ka trūkst informācijas, kurā aptiekā neizlietotās zāles iespējams nodot, bet 4,2% norāda, ka tuvumā nav pieejamas šādas aptiekas.

Pārējās atbildes liecina par motivācijas trūkumu - 8,9% aptaujas dalībnieku lēš, ka, viņuprāt, mājsaimniecībā ir pārāk maz zāļu, lai speciāli dotos uz aptieku, 4,2% neuzskata, ka tas būtu nepieciešams vai domā, ka "manas zāles nerada kaitējumu cilvēkiem/videi" (3,9%), tikmēr gandrīz 6% neslēpj, ka viņiem vienkārši ir slinkums un ērtāk zāles ir izsviest kopā ar citiem atkritumiem.

Ar zāļu lietošanas instrukciju nepietiek

Medikamenti ir specifiskas ķīmiskas vielas, kurām ir noteikta iedarbība uz cilvēku un jebkuru dzīvu būtni, tāpēc to izplatīšana tiek stingri kontrolēta. Lai kādu līdzekli reģistrētu par zālēm, to ražotājam jāizpilda stingri noteiktas prasības - jāpārliecinās par to efektivitāti, kvalitāti un drošumu. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pirms katru jaunu zāļu reģistrācijas veic dažādas pārbaudes un ekspertīzes, tostarp atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Zāļu reģistrēšanas kārtība" pārliecinās, vai ir sniegts novērtējums par zāļu iespējamu risku videi.

"Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām zāļu aprakstā ir jāiekļauj arī vides riska novērtējums un attiecīgi šī informācija ir jānorāda arī zāļu marķējumā un zāļu lietošanas instrukcijā," stāsta ZVA direktora vietniece Dace Ķikute. Taču lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstos sniegtā informācijas aktualitāte ir zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieku atbildība.

Arī pēc zāļu reģistrēšanas tās iespējams iegādāties tikai licencētās aptiekās, un to izsniegšanas kārtība ir atkarīga no zāļu farmakoloģiskām īpašībām, stipruma, daudzuma iepakojumā, lietošanas veida un izraisītām iespējamām blakusparādībām. Tāpēc zāļu lietošanu pacientam nosaka ārsts un daudzus medikamentus nemaz nav iespējams iegādāties bez ārsta izrakstītas receptes. 

Tiesa, izlasot zāļu lietošanas instrukciju, to lietotājs tiek informēts, kā attiecīgās zāles uzglabājamas. ZVA pārstāve D.Ķikuste skaidro: "Latvijā visi zāļu apraksti un lietošanas instrukcijas tiek noformētas atbilstoši spēkā esošajai Eiropas Savienībā pieņemtajai produkta informācijas standarta formai. Šī forma paredz, ka zāļu lietošanas instrukcijas 5.punktā iekļauj standartfrāzes: "Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.""

"Nepareiza zāļu utilizācija ir būtisks vides piesārņojuma avots ar bumeranga efektu."

Tomēr pētījuma par neizlietoto zāļu utilizāciju Latvijā rezultāti liecina, ka ar stingru zāļu reģistrācijas un izsniegšanas kontroli vien nepietiek un iedzīvotājiem informācija par nepareizi utilizēto zāļu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi paslīd garām, kā arī trūkst padoma, kur un kā nederīgās zāles nodot. "Sanāk, ka process, lai cilvēks pie zālēm tiktu, tiek stingri kontrolēts, jo medikamenti ir paredzēti noteiktiem mērķiem un to lietošana bez medicīniskas uzraudzības var radīt tiešus vai netiešus draudus pacienta veselībai. Taču situācija pēc tam, kad cilvēks zāles pārtrauc lietot, tām beidzas derīguma termiņš vai tās kļūst nederīgas, un tas, kas ar šiem medikamentiem notiek, vairs kontrolēts netiek. Tajā brīdī kaut kas nav kārtībā un šī joma jāsakārto," uzskata vides pētnieks Māris Olte.

Līdz ar to kampaņas "Nodod nederīgās zāles aptiekā!" mērķis ir izglītot Latvijas iedzīvotājus par pareizu neizlietotu un nederīgu zāļu utilizāciju un nepareizas rīcības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, veicināt atbildīgu un videi draudzīgu neizlietotu zāļu savākšanas praksi, kā arī stiprināt farmaceita kā speciālista, kas zina visvairāk par zālēm, lomu sabiedrībā, stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde.

"Ja gribi zināt vairāk par zālēm – aprunājies ar farmaceitu!" - tā skan viens no kampaņas saukļiem.  

Nepareiza zāļu utilizācija - būtisks vides piesārņojuma avots

Diemžēl cilvēki, izmetot zāles atkritumu tvertnē vai aizskalojot kanalizācijā, neaizdomājas, ka nepareiza zāļu utilizācija ir būtisks vides piesārņojuma avots ar bumeranga efektu – izgāztuvē vai kanalizācijas ūdeņos nonākušo zāļu aktīvās vielas tālāk nonāk augsnē, gaisā un gruntsūdeņos, tādējādi tās kļūst viegli pieejamas dzīviem organismiem, uz kuriem iedarbība ir līdzīgā kā uz cilvēkiem. Tas savukārt ilgtermiņā var nopietni ietekmēt ne tikai vidi, bet arī pašu cilvēku, kas lieto uzturā augu, dzīvnieku un ūdens valsts produktus, veselību. 

Lai gan ar ūdens attīrīšanas iekārtām dzeramo ūdeni filtrē, zāles ir ļoti noturīgas vidē un zāļu atlikumi var saglabāties arī dzeramajā ūdenī. Atsaucoties uz dažādiem pētījumiem citur pasaulē, biedrība "Veselības projekti Latvijai" pētījumā par neizlietoto zāļu utilizāciju norāda, ka upju, jūru un pat dzeramajos ūdeņos ir konstatēts vairāk nekā simt dažādas zāļu vielas un to metabolīti. Pētījuma autori min piemēru par Apvienoto Karalisti, kur teju visos notekūdeņu paraugos konstatēts beta blokators propranolols, savukārt ūdens paraugos 86% gadījumu konstatēti spēcīgie pretsāpju līdzekļi diklofenaks, 84% - ibuprofēns.

"Efektīva zāļu savākšana un apstrāde ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt farmaceitisko produktu ietekmi uz apkārtējo vidi."

Kaut arī šo vielu koncentrācija ir niecīga, vislielākā problēma ir to ietekme uz mikroorganismiem. Nelabvēlīgai zāļu vielu ietekmei īpaši pakļauti ir ūdens dzīvnieki – zivis, vardes un citi abinieki. Ūdenī esošās vielas pat ļoti niecīgās devās var izraisīt dzīvnieku uzvedības, augšanas izmaiņas un ietekmēt to reproduktīvo veselību. Biedrība norāda – ir veikti vairāki pētījumi par zāļu vielu ietekmi uz ūdenī mītošām būtnēm, piemēram, par kontracepcijas līdzekļu sastāvā esošā estradiola ilgtermiņa ietekmi uz grunduļu tēviņu reproduktīvām spējām, kas apdraud šīs zivju sugas vairošanos.

Bīstama tendence ir antibiotiku nonākšanai ūdenī, jo tās veicina parasti pret antibiotikām jutīgu baktēriju ģenētiskas pārmaiņas un tās var kļūt rezistentas jeb nejutīgas pret antibiotikām. Rezistentu baktēriju dēļ infekciju ārstēšana ir sarežģīta – parasti lietotās antibiotikas vairs nav iedarbīgas, tāpēc jālieto citas, daudz dārgākas zāles, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Situāciju pasliktina risks, ka baktērijas kļūst rezistentas pret vairākām antibiotikām vienlaicīgi, un zinātnieki jau labu laiku ceļ trauksmi, ka varam atgriezties "pirmsantibiotiku laikmetā", kur daudzas mūsdienās pašsaprotamas medicīniskas manipulācijas, piemēram, transplantācija, vēža ķīmijterapija u.c., vairs nebūs iespējamas. 

Ko darīt ar vecām un nederīgām zālēm?

Lielākā daļa cilvēku ikdienā lieto vairāk vai mazāk medikamentu, un teju katram ar laiku mājās izveidojas neizlietotu un nederīgu zāļu krājumi. Taču zāles nevar uzglabāt ilgstoši - tām beidzas derīguma termiņš, un tās agrāk vai vēlāk kļūst nederīgas un pat bīstamas lietošanai. Tāpat glabāt nederīgus un vecus medikamentus mājās ir bīstami, jo tas palielina saindēšanās risku bērniem, kuri tās varētu nejauši uziet un pagaršot.

"Bīstama tendence ir antibiotiku nonākšana ūdenī, jo tas veicina pret antibiotikām jutīgu baktēriju ģenētiskas pārmaiņas un tās var kļūt rezistentas."

Zāles uzskatāmas par nederīgām ne tikai, ja ir beidzies to derīguma termiņš. Zāles nedrīkst lietot, ja tās tikušas nepareizi uzglabātas vai ir bojāts iepakojums. Tāpat zāles ir nederīgas, ja nav zināms to pielietojums, piemēram, ir izdzisis zāļu nosaukums vai nozaudēts iepakojums, kas ļautu atpazīt to nosaukumu, piemirsies, kam tās domātas, vai zāles ir mainījušas sākotnējo izskatu – garšu, krāsu, smaržu, struktūru. Šādas zāles nekādā gadījumā nedrīkst lietot un nodot citiem cilvēkiem lietošanai!

Neizlietotas un nederīgas zāles ir jānodod aptiekā, un pareiza rīcība ir šāda:

  • Zāles ir jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm;
  • Tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas u.c. jāsaliek maisiņā;
  • Jādodas uz tuvāko aptieku, kura pieņem nederīgas zāles.

Informatīvajā kampaņā piedalās lielākā daļa Latvijas aptieku, taču nederīgās zāles pieņems 496 aptiekas. Tāpēc, lai iedzīvotāji varētu aptieku, kura pieņem nederīgās zāles, uzreiz atpazīt, LFB ir izstrādājusi atpazīšanas zīmi (skat. attēlu), ko aptiekas var izvietot pie ieejas durvīm vai skatlogā. LFB ir parūpējusies, ka ikviens sev tuvāko aptieku, kura pieņem nederīgas zāles, var atrast biedrības mājaslapā, kur apkopots saraksts "Aptiekas, kurās var nodot nederīgas zāles" un izveidota interaktīva karte, kurā atliek vien ierakstīt atrašanās vietas adresi, un sistēma uzrādīs tuvākās aptiekas adresi un koordinātas kartē.

Vienotas rīcībpolitikas un finansējuma trūkums

"Efektīva zāļu savākšana un apstrāde ir viens no efektīvākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt farmaceitisko produktu ietekmi uz apkārtējo vidi un līdzcilvēku drošību," norādīts biedrības "Veselības projekti Latvijai" veiktajā pētījumā. Visās ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, neizlietotās zāles var tikt nodotas aptiekās vai īpašos bīstamo atkritumu savākšanas punktos. Tomēr Latvijā nederīgu zāļu savākšana nenorit organizēti un visas aptiekas vecās zāles nepieņem. Šāds pienākums nevienā normatīvajā aktā tām nav noteikts kā obligāts – tā ir katras aptiekas brīva griba. Turklāt nederīgu medikamentu utilizācija nozīmē papildu izmaksas, jo tas nav lēts pakalpojums.

Citu valstu pieredze zāļu utilizācijā un tās finansēšanā ir atšķirīga. Ir valstis, kur šādas programmas finansē zāļu ražotāji vai tās tiek sadalītas starp valsts institūcijām un aptiekām. Skandināvijā, Itālijā, Lielbritānijā un Slovēnijā zāļu utilizācijas programmas tiek finansētas no valsts budžeta. Tikmēr Baltijas valstīs zāļu utilizācijas izmaksas gulstas uz aptieku pleciem. 

"Finansējums – tas ir atslēgas jautājums, lai šo pakalpojumu varētu piedāvāt regulāri," norāda LFB prezidente K.Blumfelde. Tāpēc, ņemot vērā pētījumā iegūtos datus un kampaņas rezultātus, Latvijas Farmaceitu biedrība plāno uzsākt diskusiju ar valsts institūcijām un nevalstiskām organizācijām par nederīgo zāļu savākšanas finansēšanu un organizēšanu ilgtermiņā.

Tam piekrīt arī biedrības "Veselības projekti Latvijai" pārstāve S.Mežinska: "Esam sapratuši, ka kaut kas ir jādara, un ļoti ceram, ka pēc šīs akcijas diskusija vedīs arī pie tālāka valstiska risinājuma šai problēmai."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU