Patlaban „Gada pārskatu likums” neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gadā nepārsniedza 200 tūkstošus latu: šiem uzņēmumiem nav jāiesniedz gada pārskati Valsts ieņēmumu dienestā, un tie ir reģistrēti kā IIN maksātāji (likme - 26%). Bet uzņēmumiem, kuriem jāiesniedz gada pārskati un kuri reģistrēti kā UIN maksātāji, nodokļa likme ir 15 procenti. Tādējādi pret vienas nodarbošanās veicējiem valstī piemērotas krasi atšķirīgas nodokļu likmes.
Grozījumi abos nodokļu likumos ļaus lauksaimniekiem mainīt nodokļa maksātāja statusu, tādējādi individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām būs iespēja kļūt par UIN maksātājiem un sagatavot gada pārskatu, ievērojot „Gada pārskata likuma” normas arī tad, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 200 000 latu.
LV.LV jautā: Vai Saeima bez ilgstošām politiskām diskusijām akceptēs likumprojektus, ņemot vērā to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, un ļaus lauksaimniekiem brīvi mainīt nodokļa maksātāja statusu?
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Ļoti ceru, ka Saeimas deputāti atbalstīs šo Zemkopības ministrijas ierosinājumu atļaut lauksaimniekiem kļūt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Šo ministrijas priekšlikumu jau ir akceptējusi valdība.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja slogs ir krietni smagāks nekā uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājam. Uzskatu, ka lauksaimniekiem ir jādod iespēja izvēlēties, kuru no šiem nodokļiem maksāt – vai iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai arī uzņēmumu ienākuma nodokli. Ja Saeima šo priekšlikumu akceptēs, tad lauksaimnieks, izvērtējot savu ekonomisko situāciju, arī pieņems atbilstošu lēmumu.
"Ja Saeima akceptēs šo priekšlikumu, tad lauksaimnieks, izvērtējot savu ekonomisko situāciju, arī pieņems atbilstošu lēmumu. "
Pašlaik tas īpaši aktuāli ir tiem lauksaimniekiem, kuri investē vai arī gatavojas to darīt, lai attīstītu savu saimniecisko darbību. Un, jo vairāk mums būs šādu uzņēmīgu un atbildīgu lauksaimnieku, jo raitāk un efektīvāk arī valstī kopumā attīstīsies uzņēmējdarbība. Tieši uzņēmējdarbības veicināšana - tā patlaban ir arī lauksaimniecības nozares prioritāte.”
Mārtiņš Roze, Saeimas deputāts, apvienības „Zaļo un Zemnieku savienība”
valdes loceklis:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
"Par pašu jautājumu, par nodokļa maksātāja statusa maiņas atļaušanu vēlos teikt, ka:
1. diskusijas par to ir bijušas vesela gada garumā, diemžēl jau budžeta veidošanas situācijā Finanšu ministrija neuzklausīja loģiskus argumentus,
2. šī izvēle neradīs nekādus reālus zaudējumus budžetā, jo ierēķinātie ieņēmumi no šī nodokļa nav reāli izpildāmi,
3. netiešā veidā budžets pat iegūs, jo saglabāsies iespējami plašāks ekonomiski aktīvu, uzņēmīgu cilvēku loks.
Mans viedoklis: nodokļu politika no Finanšu ministrijas nododama Ekonomikas ministrijai, un – jo ātrāk, jo labāk. Nedrīkst aritmētiski plānot budžetu, kā to pašlaik dara Finanšu ministrija, neredzot vai nevēloties redzēt tā pēcietekmi ekonomikā. Tiesa, mani pat izbrīna Ekonomikas ministrijas bezdarbība šajā jomā jau n-to gadu garumā. Šādu savu viedokli publiski paudu jau 2008. gada vasarā, kad pirmo reizi bija jāsamazina budžets.”
Maira Dzelzkalēja, biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Latvijas lauksaimnieki patiešām tic tam, ka LR Saeima pieņems ātru lēmumu šajā jautājumā. Galu galā ir jau ilgāk nekā četrus mēnešus par šo jautājumu diskutēts! Patiesībā ir absurdi, ka šāda, mūsuprāt, tīri tehniska jautājuma risināšanai tiek tērēts tik daudz laika! Mēs no Zemnieku saeimas puses esam ieguldījuši šīs problēmas izskaidrošanā, neoloģismu skaidrojumos un pamatojumu meklēšanā ļoti daudz cilvēkresursu. Ir notikušas neskaitāmas diskusijas un viedokļu apmaiņa ar Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, viedokļa aizstāvēšana Ministru kabinetā, diskusijas ar zemniekiem semināros un dažādās citās tikšanās reizēs.
Ir patiesi grūti atbildēt uz neapmierināto lauksaimnieku jautājumu, kādēļ ir noteikts, ka par UIN maksātājiem var kļūt, tikai sasniedzot LVL 200 000 apgrozījumu, ja kādreiz tie bija LVL 45 000, turklāt, ja uzņēmējs vēlējās, tad pārreģistrēties varēja arī, nesasniedzot šo apgrozījuma slieksni.
"Patiesībā ir absurdi, ka šāda, tīri tehniska jautājuma risināšanai tiek tērēts tik daudz laika!"
Arī pašlaik ir daudz UIN maksātāju, kuri nav sasnieguši LVL 200 000 apgrozījumu. Patiešām uzskatu, ka mēs visi šajā „pierādīšanas” laikā varējām izdarīt citus un daudz vajadzīgākus darbus.”
Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes
priekšsēdētājs:
Foto: no LLKC arhīva
„Situācija, kas gada sākumā izveidojās ar nevienlīdzīgajiem noteikumiem ienākuma nodokļa piemērošanā, protams, ir jānovērš. Nevienlīdzība izpaužas divējādi:
1. ir nozīmīga atšķirība ienākuma nodokļa likmēs,
2. valsts un ES atbalsta maksājumi kā apliekamais objekts ir tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Iespēja zemnieku saimniecībām mainīt ienākuma nodokļa maksātāja statusu ir viens no variantiem, kā netaisnību novērst. Protams, jāņem vērā, ka tām saimniecībām, kuras izvēlēsies kļūt par Gada pārskatu likuma subjektiem, nāksies pārkārtot savu grāmatvedības uzskaiti un, iespējams, pat algot grāmatvedi, kas savukārt radīs papildu izmaksas.
Domāju, ne visas saimniecības izmantos iespēju pārreģistrēties UIN maksātāju statusā, jo ir jāvērtē, vai ieguvums no zemākas nodokļa likmes atsvērs izmaksas, kas varētu rasties, t.sk. jau iepriekš minētās izmaksas par grāmatvedības uzskaites kārtošanu.
"Nodokļu sistēma nedrīkst būt diskriminējoša pret vieniem un tiem pašiem tirgus spēlētājiem, šinī gadījumā – lauksaimniekiem."
Bet mana visciešākā pārliecība ir, ka nodokļu sistēma nedrīkst būt diskriminējoša pret vieniem un tiem pašiem tirgus spēlētājiem, šinī gadījumā - lauksaimniekiem. Tas tikai veicina vēlmi šmaukties un darīt kaut ko tādu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Pilnīgi noteikti ir jābūt vienādiem spēles nosacījumiem neatkarīgi no uzņēmēja biznesa lieluma!
Man šķiet, ka Saeima, visticamāk, atbalstīs šo likumprojektu, jo pretējā gadījumā rodas pārāk liela nevienlīdzība starp lauksaimniecības uzņēmumiem, neskatoties uz to, ka viņi darbojas vienā nozarē. Pieļauju, ka protests varētu būt no Finanšu ministrijas, kura jau bija ieplānojusi konkrētas ieņēmumu prognozes.”
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, apvienības „Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētājs:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Es atbalstu iecerētās izmaiņas likumos „Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un „Gada pārskatu likums" un ceru, ka opozīcija, kas solījusies būt konstruktīva, nekavēs šo valdības sagatavoto likumprojektu pieņemšanu. Iecerētās izmaiņas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas un statusu visiem lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, Latvijas ražotājiem.”
Aigars Štokenbergs, Saeimas deputāts, politiskās partijas „Sabiedrība citai
politikai” valdes priekšsēdētājs:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Jā, protams, Saeima to darīs bez vilcināšanās. Lauksaimniekam, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, ir tiesības izvēlēties, kādā formā savu darbību reģistrēt. Es nedomāju, ka likumu grozījumi var ietekmēt kopbudžeta izpildi.
Vienkārši - šie nodokļi nonāk atšķirīgos budžetos: IIN - pašvaldību budžetā (lielākā daļa no iekasētā), tādēļ, iespējams, būs vajadzīga pārdale starp valsts un pašvaldību budžetu.”
