SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. maijā, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
2
2

Vienkāršo nosacījumus, paplašina pretendentu loku

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ir paplašināts to produktu klāsts, kas varēs būt par projektā paredzēto galaproduktu un kas iepriekš nebija iekļauti noteikumos, piemēram, cukura konditoreja, šokolāde, miltu izstrādājumi, zupas un buljoni u.c.

FOTO: www.doska.by

Ministru kabinets (MK) 12. maijā veicis grozījumus MK 2008. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”, kas paredz atbalstīt lauksaimniecības produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.

Atbalstam šajā programmā, tāpat kā pirms grozījumu veikšanas, pieteikties var

  • juridiska persona, kas vismaz divus gadus lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi;
  • jauna komercsabiedrība, kuru piena vai gaļas pārstrādei nodibinājusi viena vai vairākas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta saņemšanai ir attiecīgi izvērtētas un saņēmušas informāciju par atbilstību.

Kaut arī uz atbalstu var pretendēt arī jauns pārstrādes uzņēmums, Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Nozaru ekonomikas nodaļas vecākais referents Marats Vasariņš teic: „Līdz šim vēl neviens jauns uzņēmums ar pieteikumu nav nācis.”

Mainīti attiecināmo izmaksu nosacījumi

Tā kā 2009. gada 23. novembrī Eiropas Komisijā apstiprināja izmaiņas Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam (LAP) pasākumā „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, bija nepieciešams grozīt arī Ministru kabineta 2008. gada 8. aprīļa noteikumus Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”.

Noteikumos Nr. 255 līdz šim paredzētā attiecināmo izmaksu palielinājuma aprēķināšanai tika izmantotas formulas, kā arī attiecināmās izmaksas par vienu pamatizejvielas vienību bija atkarīgas no kopējā pārstrādātā pamatizejvielas apjoma. Lai vienkāršotu atbalsta saņemšanas kārtību un atbalsta pretendentiem būtu vieglāk projektu sagatavot, šīs normas ir vienkāršotas.

„Ja atbalsta saņēmējs būs izpildījis nepieciešamos nosacījumus, turpmāk palielinājuma aprēķināšanai iepriekš izmantoto formulu vietā viņš izmantos koeficientu,” skaidro M.Vasariņš. „Šādu pārmaiņu veicām, lai aprēķini būtu vienkāršāki. Atbalsta palielinājuma iespējas vēl pagaidām neviens uzņēmums nav izmantojis.”

"Ja atbalsta saņēmējs būs izpildījis nepieciešamos nosacījumus, turpmāk palielinājuma aprēķināšanai iepriekš izmantoto formulu vietā viņš izmantos koeficientu."

Attiecināmās izmaksas, izmantojot jaunieviesto koeficientu k=2, kas aizstāj formulas un ko pēc ZM ieteikuma ir noteicis MK, var palielināt, ja uzņēmums izpildījis kādu no šiem nosacījumiem:

  • ja pārstrādes uzņēmums pēc 2006. gada 1. janvāra ir apvienojies ar citu pārstrādes uzņēmumu;
  • ja pārstrādes uzņēmums pēc 2006. gada 1. janvāra ir nodibinājis komercsabiedrību, kas nodarbojas ar pamatizejvielas ražošanu, vai ir nopircis vai izveidojis pamatizejvielas ražošanas vienību, ja nodibinātajā komercsabiedrībā, nopirktajā vai izveidotajā pamatizejvielas ražošanas vienībā saražotā pamatizejviela ir vismaz 10% no pārstrādes uzņēmumā kopā pārstrādātās pamatizejvielas apjoma pārskata gadā;
  •  ja pārstrādes uzņēmumu pēc 2006. gada 1. janvāra ir nopirkusi (vismaz 51% kapitāldaļu vai akciju) kooperatīvā sabiedrība vai pārstrādes uzņēmums pēc 2006. gada 1. janvāra ir apvienojies ar kooperatīvo sabiedrību.

Svarīgs nosacījums ir tas, ka turpmāk attiecināmās izmaksas uz vienu pamatizejvielas vienību nebūs atkarīgas no kopējā pārstrādāto pamatizejvielu apjoma pārstrādes uzņēmumā. „Piemēram, līdz šim uzņēmējiem, kas pārstrādāja līdz 20 000 tonnu piena, attiecināmo izmaksu aprēķināšanai izmantoja vienu aprēķinu (25 lati par tonnu), virs 20 000 tonnām – citu aprēķinu (35 lati par tonnu). Turpmāk šāda sadalījuma nebūs un pieeja attiecināmo izmaksu aprēķināšanā visiem piena pārstrādes uzņēmumiem būs vienāda – 35 lati par tonnu,” teic vecākais referents.

Vēl svarīga izmaiņa - turpmāk prioritārajos lauksaimniecības sektoros projektiem līdz 702 000 latu attiecināmas izmaksas tiks noteiktas pēc projekta lieluma. Iepriekš robežšķirtne bija 300 000 latu.

Palielināta atbalsta intensitāte jeb apmērs

LAP pasākumā „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” maksimālā pieļaujamā atbalsta intensitāte mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir noteikta 50 procenti. Līdz šim noteikumos pieļaujamā atbalsta intensitāte bija zemāka - 40 procenti.

„Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, bija lietderīgi atbalsta intensitāti jeb atbalsta apmēru mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palielināt līdz maksimāli pieļaujamam, tas ir – 50 procentiem, ko arī ar noteikumu grozījumiem izdarījām,” skaidro M.Vasariņš. „Lielajiem uzņēmumiem atbalsta apmērs ir 25 procenti – puse no maksimālās intensitātes, savukārt uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 750 darbinieki un kuru neto apgrozījums pārsniedz 140 560 800 latu, atbalstu nepiešķir,” saka M.Vasariņš.

Paplašināts atbalstāmo produktu klāsts

Lai veicinātu lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību, bija nepieciešams paplašināt atbalstāmo projektu klāstu arī ar tādiem projektiem, kuru paredzamais galaprodukts nav iekļauts līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā. Ar noteikumu grozījumiem ir paplašināts produktu klāsts, kuri varēs būt par projektā paredzēto galaproduktu un kuri iepriekš noteikumos nebija iekļauti, piemēram, cukura konditoreja, šokolāde, miltu izstrādājumi, zupas un buljoni u.c. Kā arī noteikts, ka projektā izmantotās pamatizejvielas varēs būt jebkuri, ne tikai neapstrādāti, lauksaimniecības produkti, kas minēti līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā.

Praksē ir novērots, ka II un III kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti bieži tiek sajaukti kopā ar I kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un iznīcināti. „Šos blakusproduktus ir iespējams pārstrādāt un izmantot, piemēram, dzīvnieku barībā. Savukārt pirmās kategorijas blakusprodukti ir obligāti iznīcināmi,” skaidro vecākais referents.

"Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, bija lietderīgi atbalsta intensitāti jeb atbalsta apmēru palielināt līdz maksimāli pieļaujamam."

Un vēl - tā kā Latvijā ir vairāk nekā 500 nelielu ražotāju mājas apstākļos, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un ražo reģionam specifiskus produktus, nodrošinot daudzu darbavietu saglabāšanu, šo uzņēmumu sekmīgai attīstībai ir nepieciešamas investīcijas.

„Tādēļ ar noteikumu grozījumiem iekļāvām attiecināmo izmaksu „griestus” vienam atbalsta pretendentam to II un III kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei pārstrādes uzņēmumā, kuri nav paredzēti cilvēka patēriņam,” skaidro M.Vasariņš. „Kā arī iekļāvām attiecināmo izmaksu „griestus” mājražotājiem, kas pārstrādā lauksaimniecības produkciju.”

MK noteikumi Nr. 437 „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros” spēkā stājās 2010. gada 26. maijā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI