Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja mazdārziņā izaugusi varena raža, kādēļ to nepiedāvāt citiem, šādi nopelnot kādu lieku latu?
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Noteikumi no jauna tapuši tādēļ, ka pagājušā gada novembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas noteica, ka jāizdod jauni noteikumi higiēnas prasību reglamentēšanai augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam. Noteikumu tapšanu šādā, ļoti atvieglotā veidolā noteikusi pašreizējā ekonomiskā situācija valstī – ja mazdārziņā izaugusi varena raža, kādēļ to nepiedāvāt citiem, šādi nopelnot kādu lieku latu?
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Pārtikas pārstrādes nodaļas vecākā referente Iveta Veinberga teic, ka starp noteikumiem, kas spēkā bija līdz pagājušā gada decembrim – MK 2009.gada noteikumi Nr.1309 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” – un jaunajiem, kas spēkā stājās 10.jūnijā, lielākās izmaiņas ir paplašinātais produkcijas sortiments, piemēram, iekļaujot cukurkukurūzu, un atļautās piegādājamā produkcijas apmēra palielinājums, piemēram, tomātiem par 50 procentiem. „Piegādājamo produktu sarakstā ir iekļauta termiski neapstrādāta bērzu un kļavu sula, kuras nebija iepriekšējos noteikumos,” stāsta I. Veinberga. „Šī sula tirdzniecībā parādās arvien biežāk, un patērētāji vēlas arī šīs produkcijas kontroli.”
Lai saprastu, ko nozīmē „neliels daudzums”, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kā mērvienību ieteikušas aprēķinu par augļu un dārzeņu ražību no viena hektāra vienā kalendārajā gadā. Minētais nelielais apjoms un sortiments detalizēti noteikts noteikumu pielikumā, piemēram, tie ir 500 kg lapu dārzeņu, 3000 kg sakņu dārzeņu, 3000 kg augļu, 1000 kg garšaugu u. tml.
Nav jāreģistrējas PVD
Līdz 2009.gada novembrim ikvienam, arī neliela daudzuma produkcijas ražotājam, ja viņš tirgū piegādāja produkciju no sava mazdārziņa arī tikai vienu reizi gadā, bija jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Jaunie noteikumi neparedz obligātu reģistrēšanos PVD neliela daudzuma primāro produktu ražotājiem, kas savu produkciju laiž tirgū. Tas nozīmē: ja noteikumu pielikumā uzrādītais pārdotais produktu daudzums nav pārsniegts, ražotājam nav jāreģistrējas PVD.
Piemēram, cilvēks savā dārziņā audzējis spinātus un raža padevusies varena. Viņš 100 kilogramus pārdod tuvējā bērnudārza ēdnīcai, un šim cilvēkam kā maza daudzuma produktu ražotājam, pamatojoties uz šiem noteikumiem, nav jāreģistrējas PVD. Bērnudārza ēdnīcai gan par piegādāto daudzumu ir jāatskaitās. Kā tas notiek?
"Jaunie noteikumi neparedz obligātu reģistrēšanos PVD neliela daudzuma primāro produktu ražotājiem, kas savu produkciju laiž tirgū."
„Šajā situācijā bērnudārza ēdnīcai kā mazumtirdzniecības uzņēmumam, lai nodrošinātu produktu izsekojamību, produktu izcelsmi, arī kvalitāti un nekaitīgumu, piegādātāja dati jāreģistrē,” skaidro I. Veinberga. „Garantiju par produkcijas atbilstību higiēnas un nekaitīguma prasībām dod pats produktu ražotājs. Noteiktais nelielais apmērs neļaus piegādāt patērētājiem lielu nekontrolētas pārtikas produktu daudzumu. Jāšaubās, vai kāds mazdārziņa īpašnieks, kas pats produkciju lieto, ēdīs sliktas kvalitātes spinātus, zemenes, redīsus vai dilles."
Lietošanas termiņš un kvalitāte – arī ražotāja atbildība
Lietošanas termiņu, piemēram, bērzu sulai, tāpat kā atbildību par sulas kvalitāti, arī uzņemas pats ražotājs. Viņam jāzina, cik ilgi viņa sagatavotā sula būs derīga lietošanai. „Bet jāatgādina, ka uz sulas trauka, kurā to pārdod, kopā ar norādīto derīguma termiņu jābūt salasāmi rakstītam arī ražotāja vārdam, uzvārdam vai ražotāja firmai un adresei. Tikko noteikumi stājas spēkā, sulai pudelēs vai citos traukos, lai kur to arī pārdotu, ir jābūt marķētai,” uzsver vecākā referente. „Ja marķējuma nebūs, tad PVD var aizliegt šo sulu pārdot. Neizvēlēties produkciju, kas nav marķēta un par kuru nav nekādas informācijas, ir arī patērētāju tiesības. Marķējums var būt arī ar roku uzrakstīts uz vienkāršas lapiņas un pielīmēts pudelei.”
"Visu veidu sulai – arī bērzu un kļavu – pudelēs vai citos traukos, lai kur to arī pārdotu, ir jābūt marķētai."
Savvaļas augus, sēnes un ogas nedrīkst vākt apdzīvotas teritorijas robežās, aizsargjoslās, gar ceļiem un dzelzceļiem. Tā arī ir augu vācēju atbildība, kur viņi šos augus vai sēnes, vai ogas vāc – vai tiešām atbilstošā vidē ārpus pilsētas, vai tomēr pilsētas mežā vai lielceļa malā.
„Ir viena svarīga nianse – atbilstoši šiem noteikumiem drīkst pārdot vai piegādāt tikai svaigus savvaļas augus, ne žāvētus vai kaltētus,” teic I. Veinberga. „Jo žāvēti vai kaltēti augi, griezti un iepakoti, ir pārstrādāti, bet šie noteikumi attiecas uz nepārstrādātu produktu.”
Ne vairāk par vienu „starpnieku”
Noteikumi skar tos neliela pārtikas produktu daudzuma ražotājus, kas tiešā tirdzniecībā tos izplata uzreiz galapatērētājiem, mazumtirdzniecības uzņēmumam (veikalam) vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam. Vienkāršāk sakot – vai nu ražotājs pārdod paša saražoto produktu pats, vai arī ceļā līdz galapatērētājam ir tikai viens „starpnieks” – sabiedriskās ēdināšanas iestāde vai veikals. „Ja produktus piegādā vairumtirgotājam vai kādam pārtikas pārstrādes uzņēmumam, tad šie noteikumi nav piemērojami. Tādā gadījumā ražotājam ir jāreģistrējas PVD kā pārtikas produktu ražotājam,” skaidro vecākā referente.
"Ja produktus piegādā vairumtirgotājam vai kādam pārtikas pārstrādes uzņēmumam, tad šie noteikumi nav piemērojami."
Kā izkontrolēt, vai ražotājs piegādā, piemēram, nevis 5000 kg kartupeļu, bet gan 7000 kilogramus vairākiem tirgotājiem vai pat pārstrādes uzņēmumiem?
„Tādēļ arī ir nepieciešama produktu ražotāja datu reģistrācija, ko veic, piemēram, tā pati bērnudārza ēdnīca, kā arī uzskaites dokumenti. Rezultātā PVD varēs izkontrolēt, kam, ko un cik daudz katrs ražotājs ir pārdevis. Ja daudzums pārsniegs noteikumos pieļaujamo, tālākā rīcība ir PVD ziņā,” stāsta I. Veinberga. „Lai neiznāktu nepatīkamas domstarpības, pats mazdārziņa īpašnieks vai dabas velšu vācējs veic savu uzskaiti, kas, kam un cik ir pārdots. Tāpat arī pašam jādokumentē, kāda agroķīmija vai kāds organiskais līdzeklis dārziņā ir lietots. Šis paša veiktais uzskaites dokuments jāņem līdzi uz produkta izplatīšanas vietu (tirgu). Tas arī var noderēt, lai sargātu savu labo reputāciju. ”
