Ja ogojat un sēņojat mežā

Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts atminas, ka padomju laikos ogotājiem un sēņotājiem bijuši stingri ierobežojumi. Bija meža nogabali, kuros nedrīkstēja uzturēties (arī pašlaik tādi ir), tāpat tādi, kuros pastāvēja aizliegums kaut ko vākt; bija strikti noteikti termiņi katrai sugai, kad to drīkst un kad nedrīkst lasīt. Tolaik uz mežu braukuši darba kolektīvi veseliem autobusiem - tas bijis savdabīgs atpūtas veids. Tagad pilsētnieki brauc sēņot un ogot pārsvarā individuāli, bet reģionu iedzīvotāji ogošanu un sēņošanu uzskata par papildu ienākumu avotu. Ogu, sēņu "saudzēšanas" termiņi vairs nepastāv, dzērvenes var lasīt arī janvārī.

Diemžēl ir manīts, ka agro ogotāju spaiņos liels daudzums ir vēl negatavu melleņu. Un arī gailenes grozā – tādas sīkas kniepadatiņas... Acīmredzot cilvēki vēlas piepelnīties, bet – kā tas vērtējams no meža resursu aizsardzības viedokļa?

"Tas ir gan paša lasītāja resursu taupīšanas (ogas noteikti būs jāpārlasa), gan konkrētā meža īpašnieka (sargātāja) jautājums," teic N. Knēts. "Tas pats attiecas uz izraustītām mētrām un sēņotnēm – atbildīgs vispirmām kārtām ir pats lasītājs, un, protams, uzraudzība par savu mežu jāveic tā īpašniekam. Ieguvējs no negatavu ogu un sēņu vākšanas nav pilnīgi neviens."

"Divas trešdaļas ogas lasa ar rokām, kombainus lieto tikai „amatieri”."

Lai pasargātu ogu mētras, padomju laikos bija aizliegts izmantot tā dēvētos ogu kombainus. Tagad šai ziņā aizliegumi nepastāv. "Profesionālie ogu lasītāji, kas lasa ogas pārdošanai, kombainus parasti nelieto. Tādējādi gatavās ogas no meža jau iznes tīras, un tās vairs nav jāpārlasa – var uzreiz nogādāt pārdošanas vietā. Un arī mētras netiek izraustītas, kā var gadīties, nemākulīgi rīkojoties ar ogu kombainu," spriež N. Knēts. "No saviem novērojumiem varu teikt, ka apmēram divas trešdaļas lasītāju nekādas papildierīces neizmanto. Kombainus lieto un ogas mājās pārlasa tikai "amatieri"."

Nemākulīgos ogotājus un sēņotājus, meža postītājus, apturēt var vien pats meža īpašnieks - neatkarīgi no statusa un no īpašumā esošās platības. Arī pašvaldības un valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".

"Bet neviens īpašnieks nespēs pielikt sargu katrai mētrai savā mežā," ir pārliecināts N. Knēts. "Tomēr sūdzības par izpostītām audzēm dzirdējis neesmu. Varbūt tādēļ, ka meža īpašnieki šādām lietām lielu uzmanību nepievērš, kā arī tādēļ, ka mētras un sēņotnes vienkārši ataug."

Privātais mežs – respektējams

Ja īpašnieks uzskata, ka viņam piederošajā mežā sēnes un ogas var lasīt tikai viņš pats, viņam pašvaldībā jāpiesaka savas vēlmes ierobežot citu personu kustību un darbību viņa mežā. Pēc tam īpašums būs jānorobežo ar sētu vai arī jāizvieto labi redzamas privātuma zīmes (labākais variants). Tas attiecas ne tikai uz zīmēm mežā, bet arī uz zīmēm pie mežā iebraucamajiem ceļiem.

Par to visu jārūpējas īpašniekam. Savukārt ogotājam un sēņotājam šīs īpašuma tiesības apliecinošās zīmes ir jārespektē.

"Ogotājam un sēņotājam privātā īpašuma tiesības apliecinošās zīmes ir jārespektē."

Kādēļ norobežošanu ar sētu mežsaimnieki neatbalsta?

"Tā "pārrauj" meža dzīvnieku pārvietošanās takas," stāsta Mežsaimniecības daļas vadītājs. "Īpašuma norobežošana ar stiepli, kaut varētu šķist labāka, ir vēl neieteicamāka, jo zvēri un arī cilvēki uz stieples var gan krist, gan savainot kājas – stiepli ne vienmēr var pamanīt. Tādēļ vislabākais variants ir izvietot labi redzamas privātīpašuma zīmes."

Kas jāievēro ogotājiem un sēņotājiem

Meža saudzēšanu Latvijā regulē Meža likums, likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanai, kā arī katras pašvaldības saistošie noteikumi.

"Meža saudzēšanu regulē Meža likums, likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanai un katras pašvaldības saistošie noteikumi."

Meža likums noteic, ka:

• fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, transportlīdzekļus drīkst lietot, pārvietojoties tikai pa meža ceļiem;
• valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes; vienīgi, ja kāda iemesla dēļ ir noteikts ierobežojums (ugunsbīstamība, kaitēkļi), tādā gadījumā norādītajā teritorijā uzturēties nedrīkst;
• fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā (privātajā) mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
• pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā;
• ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem vai šo teritoriju iežogot, bet personu pienākums ir šādus ierobežojumus ievērot. Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja ir izpildītas iepriekšminētās prasības;
• dodoties atpūtā, ogojot vai sēņojot, ikvienas personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem;
• meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus – personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus.

Un, protams, katram, kas uzturas mežā, jāatceras, ka aiz sevis nedrīkst atstāt neko – ne tukšās pudeles, ne papīrus, ne plastmasas maisiņus un citus atkritumus. Par to var administratīvi sodīt. Tāpat mežā nedrīkst kurināt ugunskurus (tikpat bīstami ir arī smēķētāji, kuri nomet izsmēķus), lai neizraisītu ugunsnelaimi.