Tomēr konference tā arī nespēja izstrādāt nevienu juridiski saistošu vienošanos, kas uzliktu valstīm par pienākumu reāli samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus. Mazo un attīstības valstu pārstāvji asi kritizējuši konferences mazspēju, uzsverot, ka lielāko piesārņojuma radītāju valstu merkantilās intereses izrādījušās spēcīgākas par globālu klimata katastrofu novēršanu.
Neskatoties uz to, ka klimata pārmaiņu konference medijos tika dēvēta gan par „izšķiroši svarīgu”, gan pat par „pasaules pēdējo cerību”, tās divu nedēļu darbības laikā sarunas vairākkārt bija tuvu pilnīgam fiasko. Pretrunas industriāli attīstīto valstu un jaunattīstības valstu starpā par to, kam jāuzņemas lielākās finansiālās saistības, bija tik samilzušas, ka Āfrikas valstu pārstāvji uz vairākām stundām pat pameta konferenci, bet Dānijas pārstāvis atteicās no sarunu vadīšanas.
"Lielāko piesārņojuma radītāju valstu merkantilās intereses izrādījušās spēcīgākas par globālu klimata katastrofu novēršanu."
Līdz ar to ambiciozās cerības noslēgt juridiski saistošu vienošanos, kas ar 2013. gadu aizstātu Kioto protokolu, konferences gaitā nomainīja jau daudz pieticīgāks mērķis parakstīt jebkādu formālu dokumentu. Šī mērķa sasniegšanā konferences pēdējās dienās iesaistījās prezidenti un premjerministri no 192 pasaules valstīm.
Visaktīvākās diskusijas norisinājās 25-30 līderu grupā, kurā tikās ASV, Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas, Meksikas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un citu valstu vadītāji. Eiropas Savienība jau iepriekš bija deklarējusi gatavību būt vadošajam spēlētājam šajā klimata pārmaiņu konferencē un tādēļ pat izvirzījusi mērķi ar 2020. gadu izmešus samazināt par 30 procentiem. Tomēr, neskatoties uz šo Eiropas Savienības apņēmību, realitātē sarunu gaita Kopenhāgenā faktiski bija ASV un Ķīnas rokās, kuras šobrīd ir atbildīgas par pusi no visu pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Konference izgāzusies
„Nav saistošs - nav reāls!” ar šādu saukli neapmierinātību par līderu nespēju noslēgt juridiski saistošu dokumentu Kopenhāgenā pauda tūkstošiem demonstrantu. Dažādu dabas aizsardzības organizāciju pārstāvju vilšanās par konferences iznākumu bija milzīga. Pasaules valstu līderi it kā atzinuši nepieciešamību nepieļaut temperatūras palielināšanos vairāk kā par 2ºC, tomēr tā arī nav spējuši noslēgt nevienu juridiski saistošu vienošanos, kas valstīm uzliktu par pienākumu šo mērķi sasniegt – uzsver „zaļie”.
"Ar Ķīnas destruktīvo nostāju lielā mērā tiek skaidrota Kopenhāgenas konferences neveiksme."
„Politiski mēs dzīvojam pasaulē, kura atzīst nepieciešamību nepārsniegt bīstamo 2ºC robežu, tomēr praktiski piedāvātais nozīmē, ka temperatūras palielināšanās būs 3ºC vai pat vairāk,” teikusi Kima Karstensena no Pasaules Dabas fonda.
Dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji konferenci dēvē par izgāšanos un pie šāda politiskās gribas trūkuma skeptiski vērtē izredzes panākt kādu vienošanos pēc gada, kad Meksikas galvaspilsētā Mehiko notiks nākamā ANO klimata pārmaiņu konference. „Zaļie” uzsver, ka nespēja risināt klimata pārmaiņas nozīmēs miljonu cilvēku iešanu bojā sausuma vai plūdu dēļ, bet ūdens līmeņa celšanās okeānos no kartes liks pazust daudzām salu valstīm.
Nacionālās intereses spēcīgākas
Sākotnēji konferencē ļoti asi pārmetumi tika veltīti visām ekonomiski attīstītajām, tā dēvētajām labklājības valstīm par vēlmi cīņu ar klimata pārmaiņām veikt uz jaunattīstības valstu rēķina. Tomēr pēc konferences visasākā kritika tiek ASV un Ķīnai, kurām faktiski bija veto tiesības un galavārds par to, kāds būs Kopenhāgenas konferences gala dokuments.
Kritiķi norāda, ka abas šīs patlaban ārpus Kioto protokola esošās valstis nav bijušas ieinteresētas jauna juridiski saistoša dokumenta noslēgšanā. ASV un Ķīna nevēloties, lai to rūpniecībai tiktu uzlikti finansiāli smagi „zaļie” ierobežojumi. Tādēļ tās darījušas visu, lai konference noslēgtos ar pēc iespējas vispārīgu, nekonkrētu vienošanos.
"Nākamā ANO klimata pārmaiņu konference notiks pēc gada Meksikas galvaspilsētā Mehiko."
Asu kritiku Eiropas medijos saņēmis ASV prezidents Baraks Obama, kura ierašanās konferencē daudziem bija kā pēdējā cerība, ka juridiski saistošs dokuments tiks noslēgts. Tomēr Obamas vispārīgā, deklaratīvā uzstāšanās konferencē izraisīja vilšanos. „Pēdējās desmitgades visprogresīvākais ASV prezidents ierodas uz visnozīmīgāko tikšanos kopš Otrā pasaules kara un saka runu, kurai tik ļoti trūkst jēgas un satura, ka viņš to tikpat labi būtu varējis nolasīt pa telefonu no Havaju salu pludmales,” savā blogā ironizē Greenpeace aktīvists Džoss Garmans.
Savukārt franču laikraksts „Liberation” skaidro, ka Obamam nav ASV Kongresa mandāta jaunas, ambiciozas starptautiskās klimata vienošanās noslēgšanai. Tas arī izskaidrojot viņa iniciatīvas trūkumu konferencē.
Tomēr vislielākie pārmetumi medijos veltīti Ķīnai, ar kuras destruktīvo nostāju lielā mērā tiek skaidrota Kopenhāgenas konferences neveiksme. „Ķīna sistemātiski grāvusi Kopenhāgenas klimata samitu, jo baidās no juridiski saistošiem dokumentiem, kas liktu būtiski samazināt ogļskābās gāzes emisiju apjomus,” britu laikrakstam „The Independent” teicis kāds vārdā neminēts Eiropas Savienības valsts delegācijas pārstāvis. Laikraksts aptaujājis vairākas sarunās piedalījušās amatpersonas, kuras apstiprinājušas: Ķīnas delegācija darījusi visu, lai netiktu noslēgta juridiski saistoša vienošanās.
