Iespējams, ka patiesība ir abu viedokļu miksējums. Un „neapzinīgais cilvēks” tiešām var mēģināt darīt visu iespējamo, lai mazinātu siltumnīcas efektu un vismaz nepaātrinātu zemeslodes sasilšanas ciklu.
Kā veicas ar gribēšanu darīt šo labo un mūsu planētai kopīgo starptautisko un akūti nepieciešamo lietu, mēs gan labi zinām. Kioto protokolu joprojām nav parakstījusi daža ļoti ietekmīga pasaules valsts, kas savu rūpniecību joprojām stingri dzen ar fosilo enerģiju. Bet daža „labā”, ietekmīgā valsts, lai ierāmētos pašas parakstītā protokola uzzīmētajos rāmjos un pildītu savas starptautiskās apņemšanās, bet tajā pašā laikā nezaudētu ekonomikas rādītājus, uzstāda jaunas un nudien labas tehnoloģijas, bet vecās – prom uz trešās pasaules valstīm, kur tās darbojas uz nebēdu. Protams, ir arī „apzinīgie elementi” jeb valstis, kas ar tīru sirdsapziņu pilda savas apņemšanās, ko uzliek Kioto protokola parakstīšana. Bet kopumā varam skumji teikt: jā, cilvēks ir viena neapzinīga un sevi iznīcinoša būtne. Citas tādas uz šīs planētas nav.
Arī 2009. gada decembrī klimata pārmaiņām veltītajā starptautiskajā konferencē parakstīto Kopenhāgenas vienošanos, kas gan paredz noturēt globālo sasilšanu XXI gadsimtā divu grādu robežās, daudzi zinātnieki vērtē kā nepietiekamu ierobežojumu ziņā.
Mediji, kam nenoliedzami ir liela vara pār sabiedrības prātu, protams, seko un ziņo arī par klimata pārmaiņām. Šodien, 21. jūnijā, Bonnā, Vācijā, sākas starptautiskā mediju koncerna „Deutsche Welle” šā gada pasaules mediju forums „The Heat is On – Climate Change and the Media” („Tveice ir klāt – klimata pārmaiņas un mediji”, www.dw-gmf.de ).
"Vai pasaule spēs vienoties? – galvenais un līdz šim neatrisinātais jautājums. "
Šādas klimata pārmaiņu konferences, uz kurām sabrauc un pie apaļā galda diskutē žurnālisti, augsta līmeņa eksperti, politiķi, mākslinieki, uzņēmēji un zinātnieki no visas pasaules, koncerns rīko kopš 2008. gada. Labi apzinoties, ka par klimata pārmaiņu jautājumiem ir intensīvi jāraksta un jārunā, lai sabiedrību ne vien informētu, bet galvenokārt - izglītotu.
Šā gada konferences laikā notiks trīs plenārsēdes: „Pielāgošanās un nabadzības samazināšana: spēku apvienošana vai cīņa pret realitāti?”, „Attīstības veicināšana, saudzējot planētu – vai Ziemeļi un Dienvidi nostāsies uz kopīga ceļa klimata saudzēšanai?” un „Kas būs mūsu nākotnes degviela? Fundamentāla diskusija starp konkurējošiem enerģijas avotiem”.
Kopskaitā 1300 foruma dalībniekiem darbs norisināsies arī 50 darba grupās, aptverot visdažādākos ekonomiskos un politiskos klimatu ietekmējošos aspektus un meklējot ceļus, kā veicināt labklājību pasaulē un stimulēt ekonomiku, nenodarot ļaunumu mūsu visu mājām – Zemei.
Tomēr pats galvenais un līdz šim neatrisinātais jautājums ir – vai pasaule spēs vienoties?
