Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atbalstāmās iekārtas ir saules elektrostacijas un kolektoru sistēmas, vēja elektrostacijas, hidroelektrostacijas, šķeldas, biomasas granulu un salmu katlumājas.
FOTO: www.alternativeenergy.com
Latvijā šāda programma un konkurss pārejai no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem izsludināts pirmo reizi, teic Vides ministrijas (VidM) Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters. Konkursu finansē no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem (ieņēmumiem no emisiju pārdošanas Austrijai un Nīderlandei). Pasākuma mērķis ir mazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu gaisā, aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunojamo kurināmo elektrības un siltuma ražošanā. Svarīgi - šie noteikumi, konkurss un finansējums nav domāts koģenerācijas stacijām un biogāzi izmantojošiem enerģijas ražotājiem.
„Lai būtu lielāka skaidrība, kas var piedalīties konkursā, ilustrēšu ar piemēru,” skaidro Valdis Bisters. „Pašvaldībā ir „izkliedēta” ražošana, un pašvaldības iestāde sevi ar siltumu apgādā pati. Ja šai iestādei plānota pāreja no ogļu kurtuves uz granulu katlu, siltumsūkņiem vai kādu citu atjaunojamo resursu tehnoloģiju, tad iestāde atbilst šā konkursa nosacījumiem un var tajā piedalīties. Startēt konkursā var arī tad, ja no jauna tiek būvēta iekārta elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem, izmantojot, piemēram, saules baterijas, ūdens resursus, vēju, zemes siltumu. Ja saražotā elektrība tiek nodota kopējā energoapgādes tīklā vai arī saražoto enerģiju izmanto pašpatēriņam, tātad šī iekārta aizvieto tīklā elektrību, kas ir saražota no fosilajiem resursiem – gāzes. Idejas pamatdoma – aizvietošana: atjaunojamais energoresurss, ko ievada elektroapgādes tīklā, aizvieto neefektīvāko fosilo „kondensācijas vienību”, kura vairs nav nepieciešama. Arī: ja elektrību ņem no tīkla, bet nolemts to saražot pašiem, vairs neņemot no elektrotīkla, tad arī šī ir elektrības aizvietošana. Tā saprotama pāreja no fosilās uz atjaunojamo enerģiju.”
Kas var piedalīties konkursā
Projektu konkursā aicināta piedalīties ikviena Latvijas pilsētas vai novada pašvaldība, izglītības iestāde. Gaidīti arī reģistrēti vidējie, mazie un mikrokomersanti, tai skaitā zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās iestādes.
Lai precīzāk saprastu, vai komersants atbilst kategorijai, kas var startēt konkursā, vēlams ieskatīties Komisijas regulas Nr. 800/2008 1. pielikuma 2. pantā, arī zinātniskās iestādes turpat var pārliecināties par savu atbilstību nosacījumiem. Diemžēl konkurss nav domāts privātpersonām, nedz arī nodibinājumiem un biedrībām.
Naudas daudzums un kritēriji
Finansējums visam pasākumam ir apjomīgs - 8 082 346 lati. Tas sadalās šādi: pilsētu vai novadu pašvaldībām un izglītības iestādēm – 2 108 412 lati; reģistrētiem vidējiem, maziem, mikrokomersantiem, kā arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām zinātniskajām iestādēm – 5 973 934 lati.
„Daudzi komersanti konkursam ir jau tikpat kā gatavi, arī pašvaldības ir interesējušās,” teic V.Bisters. „Domājam, ka naudu pretendenti apgūs. Vislielākais risks pašlaik – banku labvēlība jeb iespējas dabūt kredītu.”
Vienam projekta iesniedzējam pieejamais finansējums ir 350 000 latu, ja maksimālā pieļaujamā finanšu atbalsta intensitāte (piešķiramais naudas daudzums) no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:
Jāievēro, ka piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar de minimis atbalstu.
"Vislielākais risks pašlaik – banku labvēlība jeb iespējas dabūt kredītu."
Ja projekta īstenošanas laikā projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz apstiprinātās projekta attiecināmās izmaksas, šī starpība jāsedz pašam projekta iesniedzējam.
„Noteikti jāuzsver, ka intensitāte netiks rēķināta no visām izmaksām, bet tikai no starpības starp projekta izmaksām un fosilo alternatīvu. Šis ir vides valsts atbalsts, kas finansē tikai papildu izmaksas, lai ieviestu stingrākas prasības pēc Komisijas regulas Nr. 800/2008 23. panta,” skaidro departamenta direktors. „Kā to saprast? Ja uzņēmējs vai iestāde negribētu neko darīt un neieguldītu līdzekļus atjaunojamos resursos, tad alternatīva ir izmantot dabasgāzi un ražot elektrību un siltumu no tās, kas it kā iznāk lētāk, jo ir noteiktas izmaksas uz ieguldīto kilovatu. Noteikumu Nr. 441 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem” nolikums” otrais pielikums to uzskatāmi ataino. Attiecināmās izmaksas rēķina, no jaunā projekta izmaksām atņemot līdzvērtīgas jaudas fosilo energoresursu uzstādīšanas izmaksas jeb no starpības starp konkursam pieteiktā projekta kopējām izmaksām atņemot līdzvērtīgas fosilās uzstādītās jaudas izmaksas. Katram projektam piemērojamo intensitāti atmaksās no aprēķinos iegūtās starpības.”
Finansējuma saņēmējs var iegūt avansu līdz 15% no projektam apstiprinātās naudas, ja pretendents ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants vai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniska iestāde; avansu līdz 50% no projektam apstiprinātās summas var saņemt pašvaldība vai izglītības iestāde. Iespējams saņemt arī vienu starpposma maksājumu, bet tā summa nedrīkst būt lielāka par 75% no projektam apstiprinātās naudas.
Kādas darbības atbalsta
Konkurss atbalsta šādas projekta aktivitātes:
Atbalstāmās siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir saules elektrostacijas, saules kolektoru sistēmas, vēja elektrostacijas, hidroelektrostacijas, šķeldas, biomasas granulu un salmu katlumājas ar lietderības koeficientu ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 3 MW, energoavotus ar siltuma sūkņiem (ar transformācijas koeficientu, ne mazāku par 4) un arī iepriekš minēto tehnoloģiju kombinētu izmantošanu.
"Oktobrī būs zināms, kurš projekts tiks apstiprināts un tiks pie kārotā finansējuma."
Nomainot siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu kopējo uzstādāmo siltuma jaudu vai arī jaudu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja. Ja siltumenerģija tiek izmantota ēkas apkurei, plānotais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt 150 kWh/m2 gadā.
„Jāpiebilst, ka vēl piecus gadus pēc projekta nodošanas ekspluatācijā komersantam vai iestādei būs jāveic monitoringa pasākumi un tā rezultāti jāiesniedz Latvijas Vides investīciju fondā, lai pierādītu, ka ir sasniegts projektā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums,” skaidro V.Bisters.
Cik ilgā laikā pieteikumus izskatīs
Konkurss ir izsludināts, pēc „klusuma mēneša” – 4. jūlijā – sāksies pieteikumu pieņemšana Vides ministrijā, kas turpināsies līdz 4. augustam. Izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai atvēlēti divi mēneši. Tātad oktobrī būs zināms, kurš projekts tiks apstiprināts un tiks pie kārotā finansējuma.
„Vispirms vērtē pieteikuma administratīvo atbilstību konkursam. Ja pirmo posmu iesniegtais projekts veiksmīgi iztur, notiek projekta kvalitātes vērtēšana. Ja pirmo posmu projekts neiztur, tad jau laikus ziņos pretendentam, ka viņa pieteikums ir noraidīts. Noraidošā atbilde pretendentu sasniegs 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža,” teic departamenta direktors V.Bisters. „Savukārt pretendentiem, kas iekļuvuši otrajā posmā - kvalitātes vērtēšanā, atbilde „jā” vai „nē” atkarībā no pieejamā finansējuma tiks sniegta pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, arī 10 dienu laikā.”
"Pirms līguma parakstīšanas pretendents drīkst kārtot projekta dokumentāciju, kas saistīta ar tehniskām specifikācijām."
Projektus var iesniegt arī elektroniski, bet līguma noslēgšanas brīdī gan pretendentam ir fiziski jābūt klāt un jāparaksta līgums.
Pirms līguma parakstīšanas pretendents drīkst kārtot projekta dokumentāciju, kas saistīta ar tehniskām specifikācijām, bet faktiskā būvniecība pirms līguma parakstīšanas nedrīkst sākties. To tad klasificēs kā neattiecināmās izmaksas, kas pretendentam jāsedz no savas naudas.
