Konkurss biogāzes ražošanai - ar stingrākiem nosacījumiem

Tieši tādēļ, lai biogāzes ražošana būtu kā papildu ieguvums no lauksaimnieciskās ražošanas pārpalikumu pārstrādes, nevis "centrālais bizness", šāgada 30. augustā ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 671 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 268 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)" apakšpasākumam "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas"", kas spēkā stājās 2. septembrī.

"Nosacījumus pasākumam mainījām, lai biogāzes ražošanu ciešāk sasaistītu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas rodas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā," saka ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente Zane Līde. "Lauksaimnieki, kuri nopietni nodarbojas ar lopkopību un kuru turēto lopu skaits pārsniedz 70 dzīvnieku vienību, biogāzes ražotnes jau pārsvarā ir ierīkojuši vai patlaban ierīko. Prasība uzstādīt biogāzes reaktorus saistībā ar kūtsmēslu krātuvēm vēl nav obligāta. Bet iespējams, ka lielajām cūku fermām biogāzes reaktori ar laiku būs obligāts nosacījums." Tas jādara tādēļ, lai kūtsmēsli nevis vienkārši krātos, bet tiktu izmantoti biogāzes iegūšanai, šādi arī gūstot papildu peļņu un risinot vides piesārņojuma problēmu. Kaut arī šī bija pasākuma sākotnējā iecere, pirmajās divās līdz šim izsludinātajās konkursa kārtās tā nerealizējās. Bet uz nesen izsludināto konkursa trešo kārtu – nosacījumi jau būs stingrāki.

Kas noteikumos mainīts

Ir ieviests nosacījums, ka vismaz 30% no visām izejvielām, ko izmanto biogāzes ražošanā, ir jābūt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem (kūtsmēsliem un kautuvju atkritumu produktiem, kurus drīkst izmantot biogāzes ražošanā). "Tās ir izejvielas, ko nevar izmantot pārtikā, bet no tām var ražot enerģiju. Šis ir ļoti svarīgs nosacījums, kas iepriekš noteikumos netika īpaši uzsvērts," skaidro Z. Līde.

Tāpat ir ieviests nosacījums, ka vismaz 70% no kopējām izejvielām enerģijas ražošanai atbalsta saņēmējam jāspēj nodrošināt paša saimniecībā. Lauku atbalsta dienests (LAD), vērtējot pirmajās divās kārtās iesniegtos projektus, saskārās ar tendenci, ka projektu realizētāji diezgan intensīvi slēdz līgumus par izejvielu piegādi biogāzes ražošanai. Bet piegādātāji līgumus ne vienmēr izpilda. Līgumsodi nav lieli, reaktori stāv, un sākas klusais karš par izejvielām – pārsvarā kukurūzu. Bet reaktoram, ja tas ir uzbūvēts, ir jāstrādā. Tāpat šādi tiek veicināts enerģijas ražošanas bizness lauksaimniecības zemē, nevis risināti dabas aizsardzības jautājumi, kas ir biogāzes ražošanas idejas pamatā.

"Nesen izsludinātajā konkursa trešajā kārtā nosacījumi ir stingrāki."

"Skatīsimies, vai ar 70 procentiem pašu izejvielu situāciju izdosies vērst labāku," lēš vecākā referente. "Domāju, ka vajadzētu izdoties, jo ir vēl papildu nosacījums – nepieciešamas 1,4 dzīvnieku vienības uz 10 kilovatiem plānotās enerģijas, kas atspoguļotas noteikumu 3. pielikumā. Aptuveni rēķinot, uz 500 kilovatiem elektriskās jaudas nepieciešams ap 100 liellopu. Tas ir pats minimums, ko varam konkursā atbalstīt. Maksimāli atbalstāmā elektriskā jauda šajā projektu konkursā ir līdz 500 kilovatiem."

Lopu esamība pretendenta saimniecībā ir jāpierāda ar atpakaļejošu datumu – uz 2011. gada 1. janvāri. Tas nozīmē, ka pretendentam, cerot tikt pie projekta naudas, nevarēs "uzrasties" lopi. Z. Līde komentē: "Mēs vēlamies, lai tiktu iesniegti tiešām reāli projekti. Gribam atsijāt sapņotājus un negodīgos uzņēmējus – shēmotājus."

Ļoti svarīgs ir nosacījums par maksimālo iegūstamo publiskās naudas apmēru, kas samazināts. Vienam atbalsta pretendentam (vai saistīto personu grupai) kopējās attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt 1,5 miljonus latu. Ja pretendents būs iecerējis būvēt lielāku reaktoru par 500 kilovatiem, tad uz publisko naudu cerību nav, tas būs jādara no paša līdzekļiem.

"Maksimāli atbalstāmā elektriskā jauda šajā projektu konkursā ir līdz 500 kilovatiem."

"Punktu par maksimālo būvējamo jaudu un attiecināmajām izmaksām ielikām tādēļ, ka ir vērojama tendence vienkop sabūvēt ļoti lielas jaudas iekārtas," skaidro Z. Līde. "Protams, lielākas jaudas ir rentablākas, nenoliedzami. Bet – vai kāds būtu īpaši laimīgs, ja garām viņa dzīves vietai nemitīgi braukātu kūtsmēslu cisternas, kas piegādā šķidros kūtsmēslus no 200 vai 300 kilometru liela attāluma? Vai zaļmasas kravas. Tādēļ jābūvē reaktori visā Latvijā, nevis tiem "jādrūzmējas" Zemgalē un Vidzemē, un Rīgas pievārtē. Jāveicina decentralizācija."

Vēl ir mainīta prasība, kas skar būvvaldes, bankas un iepirkuma dokumentu iesniegšanu. Turpmāk šie visi nepieciešamie dokumenti no šīm iestādēm būs jāiesniedz uzreiz kopā ar projekta pieteikumu.

"Pretendenti bieži vien iesniedz LAD iesniegumu, bet savā domāšanā vēl ir palikuši "sapņošanas" stadijā – nav painteresējušies ne par kredītu pieejamību, ne par iespējām reāli reaktoru uzbūvēt, nedz arī pārrunājuši jautājumus ar potenciālajiem izejvielu piegādātājiem," neslēpj vecākā referente. "Šādi gadījumi mums bijuši vairāki, tādēļ vēlamies no tiem izvairīties, lai lieki netērētu paša pretendenta, nedz LAD darbinieku laiku un spēkus."

Iegūtā biogāze – tikai elektrībai

Pretendentam biogāzi, kas iegūta no konkursa kārtībā celta reaktora, jāizmanto elektroenerģijas ražošanai – tāda ir nolikumā ietvertā prasība. Protams, koģenerācijas procesā rodas arī siltums, kas izmantojams ziemā, vasarā to pārvēršot telpu dzesēšanas vajadzībām – to konkursa nolikums atļauj. Biogāzi, to attīrot līdz dabasgāzes kvalitātei, var izmantot arī par degvielu transportam, bet to konkursā neatbalsta.

"Konkursa trešā kārta ir izsludināta, projektu pieņemšana LAD norisināsies vēl līdz 9. decembrim. Kopējais publiskais finansējums trešajai kārtai ir 10 miljoni latu (75% – ES fondi, 25% – Latvijas budžeta nauda), kas var veidot 40 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām. Tas ir ļoti augsts procents, ja ņemam vērā, ka konkurss atbalsta ražošanas procesā blakusproduktu izmantošanu," uzskata Z. Līde.

Kas var pieteikties konkursam

Uz atbalstu konkursā var pretendēt:

• komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju,
• kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kurai pieder ne mazāk kā 51 procents no kopējā kapitālsabiedrības daļu skaita.

Vienlaikus uz atbalstu pasākumā nevar pretendēt:

• komersants, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu,
• grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam atbilstošs saimnieciskās darbības veicējs, kura zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas – ceturtdaļu no pamatkapitāla,
• komersants, kurš ar tiesas lēmumu ir atzīts par maksātnespējīgu (tajā skaitā atrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā), kura saimnieciskā darbība ir izbeigta vai kurš saskaņā ar komercreģistrā pieejamo informāciju atrodas likvidācijas procesā.

Pirmajās divās konkursa kārtās kopā tika iesniegti ap 70 projektu, no tiem apstiprināti 40, no kuriem pieci projekti jau ir pilnībā realizēti. Šīs piecas biogāzes ražotnes veiksmīgi darbojas. "Būvniecības process nav ātrs, ap diviem gadiem, un projekta izmaksas ir ļoti lielas," neslēpj vecākā referente Z. Līde. "2013. gadā beigsies programmēšanas periods, tātad arī naudas izlietošanas laiks. Tādēļ gaidām gatavus projektus ar visām būvatļaujām, ar visiem saskaņojumiem un izziņām, lai lieki nekavētu laiku un atbalstītajiem projektiem jau pavasarī varētu sākt liet pamatus reaktoriem."