Bērni ar mazu vecuma starpību. Kā ar pabalstiem?

Tiesības uz maternitātes pabalstu

Ja sieviete pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, respektīvi, pēc maternitātes pabalsta saņemšanas, ir pieprasījusi bērna kopšanas atvaļinājumu un, atrodoties tajā, gaida nākamo bērniņu, viņai ir tiesības uz maternitātes pabalstu, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska.

Šīs tiesības viņai rodas, jo sieviete joprojām ir darba attiecībās. Lai saņemtu maternitātes pabalstu, sievietei ir jāpārtrauc bērna kopšanas atvaļinājums un savam darba devējam jāpieprasa grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.

Maternitātes pabalstu piešķir par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodu, summējot 56 grūtniecības un 56 dzemdību atvaļinājuma dienas. Ja sieviete ārsta uzskaitē stājas laikus – līdz 12. grūtniecības nedēļai, tad grūtniecības atvaļinājumam pieskaita 14 dienas, kopā tās ir 70 dienas.

Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam. Pavisam maternitātes pabalstu sievietes var saņemt par 140 grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienām.

Tātad sieviete, kura bija atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, gaidot nākamo mazuli, pirmkārt, pieprasa grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Attiecīgi viņai tiek izsniegtas divas darbnespējas lapas B. Vienu ārstējošais ārsts izsniedz par grūtniecības periodu, otru – par pēcdzemdību periodu. Pirmo darbnespējas lapu B apmaksai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) var iesniegt uzreiz. Speciāliste atgādina, ka uz šīs darbnespējas lapas jābūt darba devēja atzīmei par to, ka sieviete patiešām atrodas grūtniecības atvaļinājumā.

Maternitātes pabalsta piešķiršana

Nākamais solis ir maternitātes pabalsta piešķiršana, tā aprēķināšana un izmaksa. Šādā situācijā var gadīties, ka sieviete ilgstoši nav strādājusi, bet viņai šo pabalstu jāaprēķina tāpat kā visiem citiem - par 12 kalendāra mēnešu periodu.

Attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu runa ir par darba ņēmēju, kurai šis 12 kalendāra mēnešu periods beidzas divus mēnešus pirms mēneša, kad iestājies attiecīgais apdrošināšanas gadījums. Runājot par maternitātes pabalstu, apdrošināšanas gadījums iestājas ar pirmo grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās dienu.

Vienlaikus var gadīties, ka sievietei šajā 12 mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga jeb ienākumi, no kuriem jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, nav bijuši. Tādā gadījumā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 31. pantā ir noteikta cita pabalsta aprēķināšanas kārtība.

"Ja vienam no bērniem vēl nav 2 gadi, protams, par viņu varēs saņemt 30 latu bērna kopšanas pabalstu, bet par nākamo bērnu – vecāku pabalstu."

Proti, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, to aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem. Savukārt, ja arī šajos iepriekšējos 12 mēnešos nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, tad var vēl atkāpties par 12 mēnešiem, bet ne vairāk kā 32 mēnešus darba ņēmēja gadījumā. Ja arī šajā 32 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad pabalstu rēķina 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Piemēram, aprēķinot pabalstu šogad, vērā ņemtu 2009. gada vidējo apdrošināšanas iemaksu algu - 393,79 lati. Tas nozīmē, ka 70% no tās ir 275,65 lati.

Bet praksē ir arī gadījumi, kad, atkāpjoties šajā 12 kalendāra mēnešu periodā, apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi kādu noteiktu periodu, piemēram, tāpēc ka sieviete ir slimojusi. Ja, gaidot bērniņu, sievietei ir bijusi pārejoša darbnespēja vai arī viņai ir bijis grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, vai bērna kopšanas atvaļinājums, tad saskaņā ar likumu šīs dienas netiek ņemtas vērā. Proti, šajās dienās nav arī  apdrošināšanas iemaksu algas.

Līdz ar to vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta par atlikušo periodu. Bet, ja apdrošināšanas iemaksu alga kādā perioda daļā nav bijusi tāpēc, ka sieviete vispār nav strādājusi un līdz ar to nav bijusi sociāli apdrošināta vai arī bijusi bezalgas atvaļinājumā, tad par šo periodu vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kāda tā bija gadu pirms attiecīgā gada.

Kā jau iepriekš minēts, 2011. gadā vērā ņems valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu 2009. gadā. Tātad, ja sieviete ir bijusi bezalgas atvaļinājumā, tad pieņem, ka viņa par šo periodu mēnesī ir saņēmusi 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Savukārt, ja viņa ir slimojusi, tad visas šīs dienas tiek skaitītas ārā un nekādas apdrošināšanas iemaksu algas par šīm dienām viņai nav.

Pabalsta apmērs

Var gadīties, ka ar pirmo bērniņu maternitātes pabalsta apmērs ir bijis lielāks. Tas ir saistīts ar to, ka kopš pērnā gada 3. novembra maternitātes pabalsts tiek piešķirts 80% apmērā no sievietes vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kā arī ir noteikti ierobežojumi pabalsta izmaksai (11,51 lats kalendāra dienā un 50% no tās summas, kas pārsniedz 11,51 latu).

Tas nozīmē, ka arī tādā gadījumā, ja periods, par kuru aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, lai noteiktu pabalstu par otro bērnu, konkrētai sievietei sakrīt ar periodu, par kuru tika aprēķināta iemaksu alga, lai noteiktu pabalstu par pirmo bērnu, šobrīd maternitātes pabalsts viņai būs mazāks nekā par pirmo bērniņu. 

Vecāku pabalsts

Tad, kad beidzas maternitātes pabalsta izmaksas periods, sieviete var pieprasīt bērna kopšanas atvaļinājumu un tā laikā viņa var saņemt vecāku pabalstu.

Tiesa gan, šeit ir viens nosacījums attiecībā uz pabalsta apmēru. Ir noteikts: ja, kopjot bērnu vecumā līdz 2 gadiem, rodas tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu, vecāku pabalstu piešķir lielākajā apmērā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja sieviete pirms šī bērna piedzimšanas kādu periodu ir strādājusi, pabalstu nosaka vispārējā kārtībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Minētā alga aprēķināta, attiecīgi atkāpjoties 2 mēnešus pirms vecāku pabalsta piešķiršanas mēneša. Ja aprēķinātais vecāku pabalsts par šo bērnu ir mazāks nekā par iepriekšējo bērnu, tad pabalstu piešķir tādā pašā apmērā kā par pirmo bērnu. Respektīvi, lielākajā apmērā. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka par bērniem, kuri dzimuši pēc pagājušā gada 2. novembra, izmaksājamā pabalsta apmēru ietekmēs valstī noteiktie vecāku pabalsta ierobežojumi (11,51 lats kalendāra dienā un 50% no tās summas, kas pārsniedz 11,51 latu).

"Ja, kopjot bērnu vecumā līdz 2 gadiem, rodas tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu, vecāku pabalstu piešķir lielākajā apmērā."

Lai saņemtu vecāku pabalstu lielākajā apmērā, galvenais atslēgas vārds ir – kopjot bērnu. Kāda ir pazīme, pēc kuras VSAA nosaka, vai ir kopts bērns? Tā ir vai nu vecāku pabalsta, vai nu bērna kopšanas pabalsta saņemšana. Tādējādi runa nav par tēvu vai māti, bet gan par konkrēto vecāku, kurš kopj bērnu. Attiecīgi kopšanu VSAA nosaka pēc tā, kurš no vecākiem saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu.

Tāpat ir skaidri noteikts, ka vienlaikus nevar saņemt maternitātes, vecāku un bērna kopšanas pabalstu par vienu un to pašu bērnu. Ja vienam no bērniem vēl nav 2 gadi, protams, par viņu varēs saņemt 30 latu bērna kopšanas pabalstu, bet par nākamo bērnu – vecāku pabalstu. Nekur nav noteikts, ka maksā tikai vienu pabalstu par vairākiem bērniem. Ir noteikts vienīgi tas, ja vienās dzemdībās ir piedzimuši vairāki bērni, tad piešķir vienu bērna kopšanas vai vecāku pabalstu un par katru nākamo bērnu – piemaksu.

Vecāku pabalsta aprēķināšana

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai, tāpat kā maternitātes pabalstam, aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu. Minētais periods darba ņēmējam beidzas 2 mēnešus pirms tā mēneša, kurā šis pabalsts pieprasīts. Arī šajā gadījumā no 12 mēnešu perioda tiek izslēgtas pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas.

Piemēram, divus mēnešus minētajā 12 mēnešu aprēķina periodā ir bijis grūtniecības atvaļinājums. Tāpat šajā laikā nav bijusi arī iemaksu alga, jo sieviete saņēmusi maternitātes pabalstu. Līdz ar to šo divu mēnešu periodu no aprēķina izslēdz. Tātad ņem apdrošināšanas iemaksu algu, kas ir bijusi atlikušajos desmit mēnešos, un dala ar kalendāra dienu skaitu šajā periodā.

Piemēram, visbiežāk būtu jādala ar 365 dienām, bet, tā kā divos mēnešos ir bijis grūtniecības atvaļinājums, teiksim, oktobris 31 diena + septembris 30 dienas = 61 diena, šajā gadījumā būtu jādala ar 304 dienām. Tā būtu, ja visos šajos 10 mēnešos sievietei ir bijusi iemaksu alga un arī tad, ja kādā no šiem desmit mēnešiem, piemēram, vienā mēnesī, sieviete ir bijusi bezalgas atvaļinājumā.

"Lai saņemtu maternitātes pabalstu, sievietei ir jāpārtrauc bērna kopšanas atvaļinājums un savam darba devējam jāpieprasa grūtniecības un dzemdību atvaļinājums."

Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai, bezalgas atvaļinājuma dienas kopējo dienu skaitā tiek ieskaitītas, t.i., tiek ņemtas vērā, neskatoties uz to, ka šajā periodā iemaksu alga nav bijusi. Turklāt, aprēķinot maternitātes pabalstu, bezalgas atvaļinājumā pavadītās dienas tiek ņemtas vērā, pieņemot, ka šajā laikā apdrošināšanas iemaksu alga mēnesī ir bijusi 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piemēro tikai diviem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteiktajiem pabalstiem – maternitātes un paternitātes pabalstam. Šo divu pabalstu gadījumā minētos 70% piemēro par diviem periodiem – par to periodu, kad sieviete ir bijusi bezalgas atvaļinājumā, un par to laiku, kad sieviete nav bijusi sociāli apdrošināta.

Visiem pārējiem likumā noteiktajiem pabalstiem piemēro 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Proti, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstiem. Šos 40% piemēro tikai par vienu periodu – kad sieviete nav bijusi sociāli apdrošināta.