SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
21. augustā, 2013
Lasīšanai: 9 minūtes
2
2

Ārsta vienpersoniskas iespējas izsniegt darbnespējas lapu – 30 dienas

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ar grozījumiem Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” no 45 dienām uz 30 dienām saīsināts laika posms, kurā ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu.

FOTO: Māris Kaparkalējs

Darbnespēja personai var iestāties slimības vai traumas dēļ, kā arī iemesls darbnespējai var būt grūtniecības vai dzemdību atvaļinājums. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”. Ministru kabinets šā gada 9.jūlijā šajos noteikumos pieņēma grozījumus, lai nodrošinātu izsniegto darbnespējas lapu papildu kontroli. Grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.
īsumā
Grozījumi paredz:

  • ārsts izsniedz darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu;
  • ārsta palīgs izsniedz darbnespējas lapu par pirmajām 10 darbnespējas dienām;
  • ja ārsts personu norīko ārstēties rehabilitācijas iestādē, darbnespējas lapu par attiecīgo laikposmu izsniedz rehabilitācijas iestādes ārsts;
  • ja persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, darbnespējas lapu A izsniedz vairākos eksemplāros;
  • ja darbnespēja ilgst vairāk nekā 30 dienas, ārstam persona ir jānosūta pie cita mediķa;
  • uz personām, kurām darbnespējas lapa ir izsniegta pirms 2013.gada 1.septembra, attiecas noteikumi, kuri bija spēkā līdz šā gada 1.septembrim.

Kādēļ nepieciešami grozījumi?

Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" anotācijā ir skaidrots, ka šobrīd ārsts vai ārsta palīgs, nekonsultējoties ar citu ārstu, ir tiesīgs izsniegt darbnespējas lapu par 45 dienām. Taču nereti konsultēšanās ar otru mediķi vai nosūtīšana pie attiecīgā speciālista, lai savlaicīgi noteiktu diagnozi, izvērtētu personas darbnespēju un uzsāktu adekvātu ārstēšanu, ir nepieciešama jau pirmajās darbnespējas dienās, ko izvērtē ārstējošais ārsts katrā konkrētā gadījumā atbilstoši medicīniskajām indikācijām.

Tādēļ atbalstīts ierosinājums no 45 dienām uz 30 dienām saīsināt laika posmu, kurā var izsniegt ārsts darbnespējas lapu vienpersoniski, un vienlīdz ārstam paredzēts pienākums nosūtīt pacientu pie cita mediķa, ja pirmajās 30 darbnespējas dienās persona nav bijusi nosūtīta pie cita speciālista konsultācijas saņemšanai. Tādējādi pacientu ārstēšanā un darbnespējas izvērtēšanā tiktu savlaicīgāk iesaistīts cits ārsts, kas nodrošinātu arī izsniegto darbnespējas lapu papildu kontroli. 

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole norāda, ka, veicot veselības aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroli, Veselības inspekcija 2011.gadā ir izskatījusi 336 iesniegumus par darbnespējas ekspertīzi, no tiem 39 gadījumos (kopā 1290 darbnespējas dienas) konstatēts, ka darbnespējas lapa ir izsniegta bez objektīva pamatojuma. 2012.gada 1.pusgadā saistībā ar darbnespējas ekspertīzes kvalitāti izskatīts 121 iesniegums un konstatēts, ka darbnespējas lapa bez objektīva pamatojuma izsniegta 20 gadījumos (kopā 639 darbnespējas dienas). Tas nozīmē, ka par šīm darbnespējas dienām arī slimības naudu vai slimības pabalstu personām izmaksāja nepamatoti.

Gadījumi kad izsniedz darbnespējas lapu

MK noteikumu 3.punkts paredz vairākus gadījumus, kuros izsniedz darbnespējas lapu. Tie ir šādi:

  1. sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;
  2. ja nepieciešams saņemt ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību;
  3. ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā;
  4. ja atveseļošanās laikā pēc slimības (traumas) saskaņā ar medicīnisku atzinumu darbspēju atjaunošanai nepieciešams ārstēties rehabilitācijas iestādē;
  5. sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu;
  6. sakarā ar stacionārā veicamu izmeklēšanu, ja ir ārsta norīkojums;
  7. personai, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem;
  8. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

Attiecībā uz 1.-6.punktu noteikumu 4.-5.punkts paredz atrunu: ja darbnespēja ir saistīta ar 1.-6.punktu, tad personai par pirmajām 10 darbnespējas dienām izsniedz darbnespējas lapu A (šo noteikumu 1.pielikums). Taču, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 10 dienām, sākot ar 11.darbnespējas dienu, personai izsniedz darbnespējas lapu B (2.pielikums). Izņēmuma gadījums ir iespējams, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība, kas konstatēta pēc 1997.gada 1.janvāra.

Darbnespējas lapas izsniegšana

Ar grozījumiem šo noteikumu 13.-13.1punktā ir mainīta arī darbnespējas lapas izsniegšanas kārtība. Grozījumi paredz, ka ārsts izsniedz darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu. Savukārt ārsta palīgs izsniedz darbnespējas lapu par pirmajām 10 darbnespējas dienām.

Situācijā, ja mainās ārstniecības iestāde, izsniedz jaunu darbnespējas lapu A vai B - iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu. Jaunu slimības lapu izsniedz arī gadījumā, ja personai, kurai iepriekšējā darbnespējas lapa noslēgta dienu pirms sestdienas, svētdienas, svētku dienas vai dienas, kas saskaņā ar likumu ir brīvdiena, atkārtota darbnespēja iestājas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai dienā, kas saskaņā ar likumu ir brīvdiena.

"Uz personām, kurām darbnespējas lapa ir izsniegta pirms šā gada 1.septembra, attiecas noteikumi, kuri bija spēkā līdz šā gada 1.septembrim. "

Piemēram, darbnespējas lapa B ir noslēgta piektdienā un atkārtoti darbnespējas lapa ir jāizdod sestdienā, kas ir brīvdiena, tādēļ darbnespējas lapas turpinājumu izsniedz no sestdienas.

Noteikumos ir atrunātas arī vairākas citas darbnespējas lapas izsniegšanas situācijas.

Ja pēc darbnespējas lapas A noslēgšanas un darbnespējas lapas B izsniegšanas darbnespēja turpinās ilgstoši, ārsts, ņemot vērā personas vēlēšanos, bet ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B - iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu (noteikumu 14.punkts).

Ar grozījumiem noteikumu 11.punktā, ir atrunāta ārstēšanās turpinājuma rehabilitācijas iestādē situācija: ja ārsts personas atveseļošanās laikā pēc slimības vai traumas norīko to ārstēties rehabilitācijas iestādē, darbnespējas lapu - iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu - par attiecīgo laikposmu izsniedz rehabilitācijas iestādes ārsts. Ja starp ārstēšanos ambulatori vai stacionāri un ārstēšanās kursa uzsākšanu rehabilitācijas iestādē ir bijis pārtraukums, izsniedz pirmreizēju darbnespējas lapu (noteikumu 4.-5.punkts).

Vēl ar grozījumiem šo noteikumu 8.punktā ir paredzēta šāda situācija: ja persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, darbnespējas lapu A izsniedz vairākos eksemplāros, ja persona to ir pieprasījusi.

Ja darbnespēja ilgst 30 dienas

Kā norādīts iepriekš, turpmāk no 45 dienām uz 30 dienām tiek saīsināts darbnespējas laika posms, kurā ārstējošais ārsts vienpersoniski var izsniegt darbnespējas lapu. Ar grozījumiem noteikumu 21.1punktā ir teikts: ja darbnespēja ilgst 30 dienas un persona šajā laikposmā netika nosūtīta pie cita speciālista, ārsts, ņemot vērā personai diagnosticēto slimību, nosūta personu pie cita mediķa. Ārsts, pie kura persona nosūtīta, 30 dienu laikā izvērtē, vai darbnespēja ir jāturpina vai jāpārtrauc. Šī ārsta lēmumu norāda darbnespējas lapā.

Ārstējošais ārsts personu var nenosūtīt pie cita speciālista tikai šādos gadījumos, ja:

  1. personai darbnespēja ir iestājusies grūtniecības periodā;
  2. persona šo noteikumu 21.1punktā minēto 30 dienu laikā ir ārstējusies stacionārā vai dienas stacionārā;
  3. personai darbnespēja ir iestājusies traumas dēļ, kura saistīta ar kaulu lūzumu;
  4. personas darbnespējas cēlonis ir cukura diabēts, astma, ļaundabīgs audzējs (ar grozījumiem noteikumu 21.2punktā).

"Visbiežāk konstatētais pārkāpums: personai ir izsniegta darbnespējas lapa un noteikts mājas ambulatorais režīms, bet viņa veic darba pienākumus citā darbavietā un reizē saņem slimības pabalstu. "

Tā kā šie noteikumi stājas spēkā šā gada 1.septembrī, uz personām, kurām darbnespējas lapa ir izsniegta pirms šā gada 1.septembra, attiecas noteikumi, kas bija spēkā līdz šā gada 1.septembrim. Tas nozīmē, ka ārstam vai ārsta palīgam persona ir jānosūta pie cita speciālista, ja darbnespēja ilgst 45 dienas un ārsts vai ārsta palīgs šajā periodā nav konsultējies ar citu ārstu (ar grozījumiem noteikumu 26.3punktā).

Kārtība ārstēšanās režīma pārkāpuma gadījumā

Ar grozījumiem noteikumu 17.-17.1punktā ir precizēta kārtība ārstēšanas režīma pārkāpuma gadījumā. Ja ārsts vai ārsta palīgs konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, viņš izdara atzīmi darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B ailē "Atzīmes par ārsta vai ārsta palīga noteiktā režīma pārkāpšanu" un norāda datumu, kad noticis pārkāpums.

Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), vai nosaka invaliditāti.

E.Pole norāda, ka ārsta vai ārsta palīga noteiktais ārstēšanās režīms, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanas procesu, pacientam ir jāievēro. Praksē visbiežāk konstatētais ārstēšanās režīma pārkāpums – personai ir izsniegta darbnespējas lapa un ir noteikts mājas ambulatorais režīms, bet tā veic darba pienākumus citā darbavietā un vienlaikus saņem arī slimības pabalstu. Ārstēšanās režīma pārkāpumus var konstatēt, ja darba devējam ir dokumentāli pierādījumi tam, ka darba ņēmējs darbnespējas laikā ir veicis darbības, kas var kaitēt personas veselībai (piemēram, sporta vai kultūras pasākumi, ceļojumi u.c.).

Ja tiek atklāti ārstēšanās režīma pārkāpumi, personai pārtrauc slimības pabalsta izmaksu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU