Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Bezdarbnieka pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un uz šī likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība". Tie ir spēkā kopš 2009.gada 1.janvāra. Šie normatīvie akti attiecas uz visām bezdarbnieku kategorijām, taču katrai no tām ir savas nianses.
Pabalsts, ja atbrīvojas no darba bērna kopšanas atvaļinājuma laikā
Runājot par bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu cilvēkiem, kuri bijuši bērna kopšanas atvaļinājumā, vajadzētu izdalīt divus gadījumus, precizē I.Baranovska.
Pirmais attiecas uz tiem darba ņēmējiem, kuri atbrīvojas no darba tieši tajā laikā, kad viņiem ir piešķirts 1,5 gadus jeb 18 mēnešus garš bērna kopšanas atvaļinājums. Šādos gadījumos par cilvēku, kurš kopj bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem un saņem bērna kopšanas pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam tiek veiktas no valsts pamatbudžeta, konkrēti no 50 latiem. Savukārt, ja cilvēks saņem vecāku pabalstu (par bērna kopšanu vecumā līdz 1 gadam), iemaksas bezdarba gadījumam maksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, arī no 50 latiem.
"Pabalsts nedrīkst būt mazāks par 54 latiem."
Situācijā kad pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, bezdarbnieka pabalsta apmērs ir konstants. Tas nozīmē, ka saskaņā ar likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 7.panta 2.daļu bezdarbnieka pabalsts ir 60% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, kāds bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.
Pašreiz tie ir 54 lati mēnesī par pirmajiem trijiem mēnešiem (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 45 Ls x2x60%=54 Ls). Pēc tam bezdarbnieka pabalsta apmērs samazinās – par nākamajiem trīs mēnešiem tas ir 75% no piešķirtā pabalsta apmēra, par beidzamajiem trīs mēnešiem – 50% no piešķirtā pabalsta apmēra. Šāds pats bezdarbnieka pabalsta apmērs ir arī tiem cilvēkiem, kuri nav bijuši nodarbināti, proti, nav bijuši darba ņēmēji un kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam. Jo arī par šādiem cilvēkiem, kuri saņem par minēto periodu bērna kopšanas pabalstu, no valsts pamatbudžeta bezdarba gadījumam tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no 50 latiem.
Pabalsts, ja pēc bērna kopšanas atvaļinājuma strādāts
Otrā darba ņēmēju grupa ir tie cilvēki, kuri pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir strādājuši neilgu laiku un kuriem vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina 12 kalendāra mēnešu periods sakrīt ar bērna kopšanas atvaļinājuma periodu. Tātad par viņiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma tiek veiktas darba devēja un darba ņēmēja iemaksas.
Šādos gadījumos, lai aizsargātu tos cilvēkus (visbiežāk tās ir sievietes), kuras, piemēram, tiek atbrīvotas no darba drīz pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ir noteikta speciāla norma.
Proti, lai novērstu minēto cilvēku netiešo diskrimināciju attiecībā uz piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru, likuma 8.panta 6.daļa paredz – ja bezdarbnieks pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs un par viņu pēdējās veiktās iemaksas bezdarba gadījumam ir darba devēja un darba ņēmēja iemaksas, bet tajā 12 mēnešu periodā, par kuru jāaprēķina vidējās apdrošināšanas iemaksu alga, cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā un attiecīgās iemaksas šajā periodā nebija jāveic, tad šādam cilvēkam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 mēnešiem pirms attiecīgā perioda, atkāpjoties līdz pat 32 mēnešiem.
"Likumu ir plānots papildināt."
Minētā norma noteikta, ņemot vērā faktisko situāciju, vispirms jau 9 mēnešu bērniņa gaidīšanas periodu, kad sievietei var būt problēmas ar veselību un līdz ar to viņai šajā laikā var būt arī pārejoša darbnespēja. Tāpat vērā tiek ņemts grūtniecības atvaļinājuma, dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma periods. Un 32 mēneši ir pietiekams atkāpšanās periods, lai sieviete saņemtu saviem iepriekšējiem darba ienākumiem un veiktajām iemaksām atbilstošu bezdarbnieka pabalstu.
Turklāt arī šādos gadījumos ir noteikts, ka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 60% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra, proti, šobrīd pabalsts nedrīkst būt mazāks par 54 latiem. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu saskaņā ar likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8.panta 1.daļu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.
Plānotās izmaiņas
Labklājības ministrija ir sagatavojusi izmaiņas likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Tās paredz saskaņot iepriekšminētā likuma normas ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un tajā paredzēto grozījumu normām, nosakot vienādus atvieglojumus jeb izslēdzamos periodus par laiku, kad tiek kopts bērns. Piemēram, likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" plānots papildināt 8.panta 6.daļu, nosakot, ka atkāpšanās periodā tiek iekļauts arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas tiek piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
Tas saistīts ar pagājušajā gadā pieņemtajos grozījumos likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteikto, ka atsevišķām cilvēku kategorijām (adoptētājiem, aizbildņiem, audžuvecākiem u.c. cilvēkiem, kuri bērnu faktiski kopj un audzina) piešķir vecāku pabalstu, ja viņi šajā periodā atrodas bezalgas atvaļinājumā sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.
Likumu arī plānots papildināt ar šādu normu - gadījumos, ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, bezalgas atvaļinājumā, ko piešķir saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tad minētās dienas tiek izslēgtas no vidējās apdrošināšanas algas aprēķina. Pretējā gadījumā, ja cilvēkam kādā mēnesī, piemēram, ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, kā rezultātā parādās apdrošināšanas iemaksu alga 50 latu apmērā (jo valsts iemaksas veic tikai no 50 latiem), bet nākamajos mēnešos faktiskā alga ir bijusi, piemēram, 500 lati, tad tas būtiski samazina pabalsta apmēru.
Minētās izmaiņas 22.novembrī izskatītas un atbalstītas valdībā. Tās vēl jāapstiprina Saeimā.
