Izmaiņas bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Attiecīgie grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ir spēkā ar 1.janvāri. Janvārī valdība apstiprināja arī grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumos Nr.866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība". Par likumā ar grozījumiem paredzēto un kādās situācijās tie ir piemērojami, LV portāls skaidroja Labklājības ministrijā (LM).

Grozījumu mērķis

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" tika izstrādāti, lai pilnveidotu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību, kuru izmanto, lai noteiktu bezdarbnieka pabalsta apmēru, skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska.

Pamatā runa ir par izmaiņām likuma 8.pantā. (Tas nosaka vidējās iemaksu algas aprēķināšanu, paredzot, ka cilvēkam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu. Šis periods beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad cilvēks ir ieguvis bezdarbnieka statusu.)

Aizsargājot tos cilvēkus (visbiežāk tās ir sievietes), kurus, piemēram, atbrīvo no darba drīz pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma un kuriem vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina 12 kalendāra mēnešu periods sakrīt ar bērna kopšanas atvaļinājuma periodu, likumā ir noteikta speciāla norma. Proti, lai novērstu netiešo diskrimināciju attiecībā uz piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru, likuma 8.panta 6.daļā ir noteikts: ja bezdarbnieks pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs un par viņu pēdējās veiktās iemaksas bezdarba gadījumam ir darba devēja un darba ņēmēja iemaksas, bet vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā (darba devēja un darba ņēmēja iemaksas šajā periodā nebija jāveic), vidējo iemaksu algu aprēķina par iepriekšējiem 12 mēnešiem pirms attiecīgā perioda, atkāpjoties līdz pat 32 mēnešiem.

Likumā šī norma ieviesta ar 2009.gada 1.janvāri, jo praksē bija konstatēti gadījumi, ka sievietes pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma atbrīvoja no darba. Šāda norma jau pirms pāris gadiem bija noteikta likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

"Vidējo iemaksu algu aprēķina, atkāpjoties līdz pat 32 mēnešiem."

Savukārt grozījumi, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, precizēja 8.panta 6.daļu, tā saucamos attaisnotos periodus papildinot ar bērna kopšanai piešķirtā bezalgas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodiem, kā arī papildināja 8.pantu ar divām jaunām – 8. un 9.daļu. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo 2011.gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paplašinot cilvēku loku, kuriem ir tiesības uz vecāku pabalstu. Proti, līdz 2011.gada sākumam vecāku pabalstu piešķīra cilvēkiem, kuri atradās bērna kopšanas atvaļinājumā un kā darba ņēmēji vai kā pašnodarbinātas personas neguva ienākumus.

Pēc 2011.gada 1.janvāra vecāku pabalstu piešķir arī potenciālajiem adoptētājiem - cilvēkiem, kuri aprūpē bērnu pirms adopcijas, aizbildņiem, audžuģimenēm un citiem cilvēkiem, kuri kopj un audzina bērnu. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir tiesības uz vecāku pabalstu, ja viņi, līdz bērns sasniedz viena gada vecumu, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu.

Šādu atvaļinājumu piemēro tāpēc, ka Darba likumā nav speciāli noteikts bērna kopšanas atvaļinājums potenciālajiem adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem un citiem cilvēkiem, kuri faktiski kopj bērnu, skaidro speciāliste. Situācijās, kad šāds atvaļinājums ir vajadzīgs, cilvēki to pieprasa saviem darba devējiem, norādot, ka tas nepieciešams bērna kopšanai. Darba devējs, to piešķirot, ir tiesīgs sniegt informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un Valsts ieņēmumu dienestam, ka attiecīgais darbinieks ir šādā atvaļinājumā un viņam ir tiesības uz vecāku pabalstu.

Ko paredz izmaiņas?

Izmaiņas ar minētajiem grozījumiem faktiski attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijuši atvaļinājumā bērna kopšanai. Runa ir par trīs veidu atvaļinājumiem – bērna kopšanas atvaļinājumu (ko piešķir vecākiem), bērna kopšanai piešķirto bezalgas atvaļinājumu (atvaļinājums potenciālajiem bērna adoptētājiem, aizbildņiem, audžuģimenēm un citiem cilvēkiem, kuri kopj bērnu), grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Papildinot 8.panta 6.daļu, noteikts, ka attaisnotajos periodos jāiekļauj arī bērna kopšanai piešķirtais bezalgas atvaļinājums, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.

Tas nozīmē, ja cilvēkam, kurš iepriekš ir bijis darba ņēmējs, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā alga nav bijusi tāpēc, ka viņš ir bijis vai nu bērna kopšanas atvaļinājumā, vai bērna kopšanai paredzētajā bezalgas atvaļinājumā, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, vidējo algu aprēķina, atkāpjoties par iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodu. Atkāpšanos var veikt līdz pat 32 mēnešiem.

I.Baranovska uzsver, ka 32 mēneši ir pietiekams atkāpšanās periods, lai sieviete saņemtu saviem iepriekšējiem darba ienākumiem un veiktajām iemaksām atbilstošu bezdarbnieka pabalstu. Saglabājas arī nosacījums, ka šādā veidā aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts nedrīkst būt mazāks par pabalstu, ko nosaka tiem cilvēkiem, kuriem iemaksas veic no valsts pamatbudžeta. Respektīvi, aprēķinātais pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 60% no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (patlaban – 45 lati) apmēra, tātad šobrīd pabalsts nedrīkst būt mazāks par 54 latiem.

"Attaisnotos periodos ietilpst arī bezalgas atvaļinājums."

Kā jau iepriekš minēts, 8.pants ir papildināts ar divām jaunām daļām - 8. un 9.daļu.

8.daļa paredz, ka bezdarbniekam, kurš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda daļā (viss periods ir 12 mēneši; attiecīgi daļa no tā varētu būt dažāda, piemēram, 1 vai  2, 3, 4 mēneši, vai 10 dienas u.c.) ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, bērna kopšanai piešķirtajā bezalgas atvaļinājumā vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, šīs dienas no aprēķina perioda izslēdz.

Savukārt 8.panta 9.daļa nosaka: ja vidējās apdrošināšanas iemaksu aprēķina periodā, kurā cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, bērna kopšanai piešķirtajā bezalgas atvaļinājumā vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs ir cilvēkam izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darbu izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas, tad, nosakot vidējo iemaksu algu, tās aprēķinā šos ienākumus var neņemt vērā, ja vien šāds aprēķins ir cilvēkam labvēlīgāks. Pretējā gadījumā, ja cilvēkam kādā mēnesī, piemēram, ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, kā rezultātā parādās apdrošināšanas iemaksu alga 50 latu apmērā (jo valsts iemaksas veic tikai no 50 latiem), bet nākamajā mēnesī faktiskā alga ir bijusi, piemēram, 500 lati, tad tas būtiski samazina pabalsta apmēru.