Kā liecina „Eurostat” dati, oktobrī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza augstāko līmeni Eiropas Savienībā – 20,9 procentus. Ņemot vērā nākamā gada valsts budžetā paredzētos samazinājumus, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja mazināsies arī turpmāk. Samazināsies arī algu fondi, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar iekšējo patēriņu.
Vidējā alga Latvijā 2009. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu laikposmu gadu iepriekš, samazinājusies vidēji par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis skaitlis neizskatās īpaši liels, taču gluži cita aina paveras, apskatot darba algu fondu. Ņemot vērā nodarbināto skaita samazinājumu, izmaksātās darba algas kopapjoms Latvijā gada laikā samazinājies par 30,58 procentiem. Tātad Latvijā nodarbinātie saņēma gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pirms gada.
Vidējā bruto darba alga visvairāk samazinājusies valsts pārvaldē (-21,5%), izglītības nozarē (-10,2%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (-13,2%), mākslas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs (-16,3%). Šeit ir aplūkota tikai vidējā alga – valsts finansētos sektoros, samazinoties vidējām algām, vidējais nostrādāto darba stundu skaits samazinājās pārsvarā par 12 procentiem.
Tajā pašā laikā privātajā sektorā, kur vidējās algas samazinājās mēreni, kopā ar nodarbināto skaitu ievērojami saruka atalgojuma fonds. Algu fonda samazinājuma čempioni ir būvniecības industrija, kur tas sarucis par 53,14%, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu industrija (-41,76%), kā arī apstrādes rūpniecība (-36,47%).
"Ņemot vērā nodarbināto skaita samazinājumu, izmaksātās darba algas kopapjoms Latvijā gada laikā samazinājies par 30,58 procentiem."
Vismazākais algu fonda samazinājums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur fiksēts samazinājums par 7,57 procentiem. Jāatceras, ka nodarbināto skaits šajā nozarē arī pirms krīzes bija mazs (2008. gada 3. ceturksnī vidējais darbinieku skaits bija 3 tūkstoši, 2009. gada 3. ceturksnī – 2,8 tūkstoši).
Otrais zemākais algu fonda samazinājums bijis IT un komunikācijas pakalpojumu sfērā, kur algu fonds samazinājies par 19,59%, vidējais darbinieku skaits – par 20,2%, bet palikušajiem darbiniekiem algas vidēji pat pieauga par 0,7 procentiem.
Kā parasti, aiz iekavām ir „aplokšņu” algas. Nav iespējams precīzi noteikt, par cik reāli samazinājās algas un algu fondi, jo liela daļa algu privātajā sektorā tiek maksāta „aploksnēs” un pēdējā gada laikā „aplokšņu” algu īpatsvars acīmredzot ir tikai pieaudzis.
Tomēr var apgalvot, ka iepriekš minētā informācija diezgan labi atspoguļo reālās tendences. Pirmkārt, reālajai situācijai atbilstoši ir samazinājuma skaitļi valsts pārvaldē, izglītības un veselības aprūpes sektorā – algas ir „baltas”. Otrkārt, parasti legāli maksā algas nozarēs, kur to līmenis ir salīdzinoši augsts, piemēram, finanšu pakalpojumu vai IT sektorā. „Aplokšņu” algu saņēmējiem reālais ienākumu kritums varētu būt pat augstāks, nekā rāda oficiālā statistika, kas neņem vērā „aplokšņu” algu samazinājumu. Darbiniekus, kas saņēma algu „aploksnē”, algu samazinājums skāra vispirms.
