„Šobrīd ir grūti laiki ne tikai valstij, bet arī nodokļu maksātājiem un tikpat smagi klājas arī Valsts ieņēmumu dienestam. Bet vienlaikus vēlos atgādināt, ka Starptautiskais Valūtas fonds savā atzinumā ir uzsvēris - Latvijā ir pašos pamatos stabila nodokļu un muitas administrācija un sistēmisku kļūdu nav,” tiekoties ar uzņēmējiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, sacīja VID vadītāja N. Jezdakova.
Kritums gandrīz visos nodokļu ieņēmumos
„Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) šā gada jūlija pēdējiem pētījumiem, kā globālā ekonomiskā krīze ietekmē valstu budžetu ieņēmumus, tostarp arī Latvijā, ir skaidri redzams, ka mēs daudz neatšķiramies no citām valstīm,” komentējot VID administrētos budžeta ieņēmumus šā gada 10 mēnešos, saka N. Jezdakova. „SVF konstatē, ka ļoti daudzās pasaules valstīs ieņēmumi krītas straujāk nekā iekšzemes kopprodukts (IKP), kas tiek skaidrots tādējādi, ka nodokļu bāze samazinās straujāk nekā IKP, krīt patēriņa cenas, un attiecīgi samazinās ar tām saistīto ieņēmumu nodokļu apmērs; tās ir arī izmaiņas nodokļu politikā un nodokļu maksātāju saistību izpilde. Tendence, ka IKP pieaug lēnāk nekā budžeta ieņēmumi, Latvijā vērojama jau kopš 2006. gada.
"Gada desmit mēnešos ir iekasēti 3,282 miljardi latu, par miljardu mazāk nekā šajā laikā iepriekšējā gadā."
Šā gada pirmajā pusē IKP kritums bija 18% un VID administrētie ieņēmumi samazinājās par 20,6 procentiem. Nozaru skatījumā lielākais kritums bija viesnīcu un restorānu biznesā (37,8%), būvniecībā (29%), tirdzniecībā (27,4%), apstrādes rūpniecībā (25,1%).
Gada desmit mēnešos ir iekasēti 3,282 miljardi latu, par miljardu mazāk nekā šajā laikā iepriekšējā gadā. Nodokļu ieņēmumu kritums sasniedzis 24,4 procentus. Plāns ir izpildīts par 97,8%, un neiekasētā summa pret plānoto ir sasniegusi 74 miljonus latu. Bet tajā pašā laikā, ja mēs atskatāmies uz iekasēto summu, tad šī plāna neizpilde nav tik dramatiska.
Situācija valstī ir sarežģīta, un uz makroekonomikas rādītāju fona ir skaidrs, ka ļoti strauji samazinās arī ieņēmumi. Gandrīz visos nodokļu ieņēmumos ir kritums.”
Latvijā nodokļu maksātāji apzinīgāki nekā Francijā
Saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kritumu N. Jezdakova sniedz šādu komentāru: „Tautsaimniecības padomē man jautāja – kā vērtēju šādu UIN samazinājumu? Varu atbildēt tā: septembrī biju sanāksmē, kur Eiropas Komisija bija sapulcinājusi 27 ES dalībvalstu nodokļu administrāciju vadītājus. Piemēram, Francijas nodokļu administrācijas pārstāvji savā prezentācijā stāstīja par sarežģīto ekonomisko situāciju savā valstī, jo IKP tur krities par 1,4%, un tajā pašā laikā UIN ieņēmumi - par 60 procentiem. Tātad mūsu apstākļos, kad IKP kritums ir 18%, bet UIN ieņēmumi samazinājušies par 61%, uzskatu, ka mūsu nodokļu maksātāji ir nesalīdzināmi disciplinētāki nekā Francijā.”
VID vadītāja arī teic, ka atzinīgus vārdus par Latvijas nodokļu maksātājiem nesen teikuši arī kolēģi no Zviedrijas, norādot, ka tur nodokļu plaisa (starpība starp aprēķināto un reāli iekasēto summu) ir 10% no IKP. Latvijā šādi aprēķini gan netiekot veikti, jo „tas ir ļoti sarežģīti un tam ir vajadzīga kapacitāte. Zviedrijas nodokļu administrācija šo plaisu rēķina jau aptuveni desmit gadus”.
"Francijas nodokļu administrācijas pārstāvji savā prezentācijā stāstīja par sarežģīto ekonomisko situāciju savā valstī, jo IKP tur krities par 1,4%, un tajā pašā laikā UIN ieņēmumi - par 60 procentiem."
N. Jezdakova uzskata, ka pēdējos trijos mēnešos, kaut arī plānotais apjoms nav sasniegts, UIN ieņēmumi ir stabilizējušies un tālāks kritums nav vērojams.
„Pievēršoties UIN deklarāciju datiem, salīdzināsim 2007. ar 2008. gadu (jo šogad nodokļu maksātāji maksā par pērnā gada rezultātiem), un piemaksājamā summa ir samazinājusies par 49%, bet atmaksājamā palielinājusies par 164%,” skaidro N. Jezdakova. „Nodokļu maksātājiem vajadzēja piemaksāt 75 miljonus, un attiecīgi saņemt atmaksai 186 miljonus. Tādējādi veidojas negatīvais saldo 111 miljonu apmērā. Pozitīvs saldo bija 2007. gadā, kad nodokļu maksātājiem vajadzēja piemaksāt 78 miljonus. Bet pēdējais negatīvais saldo Latvijā bija 2002. gadā, kad mīnusā bija aptuveni 5 miljoni latu. Šobrīd mums ir 111 miljoni...
Ņemot vērā to, ka uzņēmējiem krasi ir samazinājusies peļņa, protams, arī nodokļu maksātājiem ir tiesības samazināt savus avansa maksājumus, ko viņi veiksmīgi izmanto. Aprēķināto avansa maksājumu apmērs 14 mēnešu laikā no 40 miljoniem latu mēnesī ir samazinājies uz pusi.”
PVN iekasēts gandrīz par 30% mazāk
„Ir ļoti daudz ietekmējošo faktoru, kādēļ pievienotās vērtības nodoklis (PVN) izskatās tā un ne citādi,” skaidro VID vadītāja. „Pirmām kārtām PVN ieņēmumus ietekmē importa apjomu samazinājums par 40%, un pēdējā mēnesī, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, iekasēti 14,66 miljoni latu. Pērn šie skaitļi grozījās ap 20 miljoniem ik mēnesi un pat vairāk, tad tagad redzam 11 miljonus, 14 miljonus...
Šā gada desmit mēnešos PVN ir iekasēts 682 miljonu latu apmērā, par 29,7% mazāk nekā gadu iepriekš, tanī pašā laikā ieņēmumu plāns ir izpildīts par 98,6 procentiem. Tas nozīmē, ka FM speciālisti pietiekami precīzi ir plānojuši šo ieņēmumu posteni un lielu kritumu pagaidām negaidām.
PVN atmaksu īpatsvars pret samaksātajiem nodokļiem svārstās no 31 līdz 46 procentiem. Saskaņā ar PVN deklarāciju datiem ir samazinājusies ne tikai maksājamā, bet arī atmaksājamā summa. Jo sarucis ir mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms. Līdz ar to PVN ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā, teiksim, mazumtirdzniecības apgrozījums, varbūt nedaudz apsteidzot ieņēmumu kritumu pērn. Bet pagājušā gada beigās notika PVN atmaksa, jo mēs negribējām ar to apgrūtināt šā gada budžetu. Tāpat mēs negribam apgrūtināt arī nākamo gadu. Pēc iespējas, protams, vēlamies atbrīvoties no PVN pārmaksas, jo tā nevienam nav vajadzīga.
Tas ir nevēlams rādītājs tālab, ka ietekmē nākamā gada budžetu. Un, kā zināms, nākamā gada budžets būs ļoti smags. Ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī varbūt nodokļu nemaksātājiem, kuri gaidīs sociālos pabalstus vai kādu palīdzību no valsts.
Protams, krīt arī patēriņa cenu indekss, un tuvākajā laikā, domāju, nekādā gadījumā nevarēsim sagaidīt PVN ieņēmumu pieaugumu.”
Alu un kafiju Latvijā joprojām dzers
„Akcīzes nodokļa ieņēmumi, protams, ir atkarīgi no iekšējā patēriņa. Akcīzes nodoklim visstraujākais kritums bija 2009. gada martā un aprīlī, jau maijā līkne virzījās augšup. Šobrīd mēs vērojam zināmu stabilitāti,” stāsta N. Jezdakova.
„Kopumā plāns izpildīts par 98,6%, tajā pašā laikā ir vērojamas svārstības starp preču grupām. Alu un kafiju, šķiet, Latvijā kā dzēra, tā dzers. Nodokļa likme palielinājās divas reizes, bet patēriņš vismaz pagaidām, šķiet, nesamazināsies. Mēs novērojam tabakas izstrādājumu kontrabandas apjoma palielināšanos. Līdz šim bija liela problēma arī ar pierobežas rajoniem.
Kā zināms, Latgalē ir ļoti augsts bezdarba līmenis, un cilvēki pelnīja naudu, staigājot vai braukājot ar mašīnām šurpu turpu pāri robežai uz Krieviju un atpakaļ un pārdodot tur nopirktās cigaretes. Tas turpinājās līdz 23. oktobrim, kad stājās spēkā grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, nosakot, ka pār robežu drīkst pārvest tikai divas cigarešu paciņas. Šobrīd notiek gandrīz simtprocentīga kontrole, pārbaudot katru cilvēku un mašīnu. Pagaidām ir konstatēti tikai deviņi pārkāpēji. Tas izskaidrojams tādējādi, ka tagad robežu tirdzniecības nolūkā šķērso daudz mazāk. Līdz ar to ceram, ka legālā tirdzniecība uzlabosies. Bet lielā kontrabanda laikam gan turpināsies.”
Darbaspēka nodokļi
Gan sociālais, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi pakāpeniski sarūk. Šā gada desmit mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksās iekasēts vairāk nekā 1 miljards latu, salīdzinājumā ar pērno gadu kritums ir par 18 procentiem.
„Nedaudz no plāna atpaliekam IIN ieņēmumos (96%), kopumā iekasēti 613,9 miljoni latu. Lejupejošās līknes galvenais iemesls – galvenokārt darba ņēmēju skaita samazinājums,” skaidro VID vadītāja. „Vēl pērn darba ņēmēju skaitu lēsām ap 900 tūkstošiem (2007. gadā šis skaitlis bija ievērojami lielāks), tad šā gada sākumā tas bija noslīdējis līdz 881 tūkstotim, bet pēdējie dati liecina par 765,9 tūkstošiem darbinieku. Protams, samazinājušās arī algas, it īpaši valsts un sabiedriskajā sektorā. Taču arī uzņēmēji cenšas optimizēt savu izdevumus. IIN ieņēmumi būs atkarīgi gan no likumdošanas, gan no tā, kā Latvijas darba devēji varēs palielināt darba ņēmēju skaitu.
Kā zināms, par medicīniskiem pakalpojumiem, izglītību, iemaksām pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanu jebkuram cilvēkam, kurš maksā IIN, pienākas arī šā nodokļa atmaksa. Gadu no gada šīs atmaksas pieaug. Pirmkārt, palielinās summa, par kuru atmaksu var pieprasīt, un, otrkārt, šogad vērojams, ka atmaksu pieprasa arī tie nodokļu maksātāji, kuri līdz šim to nav darījuši. Senāk IIN maksātāji uzskatīja, ka, piemēram, divdesmit latu dēļ nav vērts skraidīt uz VID un kārtot formalitātes, taču šobrīd ir savākuši un iesniedz visus čekus ne tikai par pēdējo, bet arī par iepriekšējiem trim gadiem un pieprasa atmaksas, pat sākot ar pieciem latiem. Kaut gan administrācijai vienas deklarācijas apstrāde izmaksā sešus latus.
Ar likumu noteikts, ka mums šī atmaksa jāveic triju mēnešu laikā. Bet pieprasījums ir pārāk liels, un arī mūsu reorganizācijas dēļ mēs neesam spējīgi atmaksāt noteiktajā laikā, par ko atvainojamies nodokļu maksātājiem. IIN atmaksas pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem ir 84,8 procenti. Mēs saprotam, ka cilvēkiem patiešām ir ļoti smaga finanšu situācija.”
Gan Tautsaimniecības padomē, gan LTRK komersanti un tos pārstāvošo sabiedrisko organizāciju pārstāvji, šķiet, īsti negribēja ticēt N. Jezdakovas sacītajam, ka ar nodokļu iekasēšanu šajā valstī viss ir tik ļoti labā kārtībā. Atkal un atkal iznirst jautājums – bet no kurienes dati, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedz 40 procentus? Turklāt uzņēmēji asi izjūt negodīgo sāncensību publisko iepirkumu konkursos.
Par nodokļu iekasēšanu N. Jezdakova stāsta: „Nodokļu auditos šā gada deviņos mēnešos ir aprēķināti vairāk nekā 550 tūkstoši latu, un tas ir aptuveni par 59 tūkstošiem vairāk nekā pērn. 1. janvārī nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi bija piešķirti tikai 14,17 miljonu latu apmērā, 1. jūnijā šis skaitlis sasniedza gandrīz 71 miljonu latu, bet 1. oktobrī - 58,56 milj. latu. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātāji cenšas pildīt savas saistības un saskaņā ar grafikiem atmaksāt parādu summas, šī tendence pagaidām kaut cik uzlabojas.
Salīdzinot vidējās algas kādas vienas nozares uzņēmumos, ir ļoti labi redzams, kuri maksā nodokļus un kuri ne. Vienā tirdzniecības tīklā vidējā alga ir, piemēram, 400 latu mēnesī, bet otrā, aptuveni tikpat lielā tīklā – 200. Protams, mēs runājam ar uzņēmējiem, un turīgākajos laikos tie arī reaģēja un mēģināja palielināt „baltās” algas. Ļoti iedarbīgs līdzeklis bija bankām iesniedzamās izziņas par klientu vidējo izpeļņu. Tad darbiniekam sešus mēnešus tika maksāta lielāka alga, bet, tiklīdz izziņa izsniegta, uzreiz krasi samazināta.
"Cilvēki pelnīja naudu, staigājot vai braukājot ar mašīnām šurpu turpu pāri robežai uz Krieviju un atpakaļ un pārdodot tur nopirktās cigaretes."
Mēs cenšamies preventīvi strādāt ar nodokļu maksātājiem, līdztekus sarunām rakstām vēstules, zvanām pa tālruni, bet reakcija dažreiz ir, dažreiz nav. Diemžēl veikt nodokļu auditus valstij izmaksā ļoti dārgi un fiskāli ne vienmēr attaisnojas. Tādēļ mums ir šī sava riska analīzes sistēma, kura ļauj atlasīt tos nodokļu maksātājus, kuriem ir vislielākais nemaksāšanas risks. Tieši pie šiem nodokļu maksātājiem arī ejam un „trāpījums” ir 96 procenti.”
Te jāpiebilst, ka VID ir ievērojami palielinājis nodokļu maksātājiem sniegto konsultāciju skaitu (salīdzinājumā ar 2007. gadu tas palielinājies gandrīz divas reizes).
SIA „RRB Celtniecība” valdes priekšsēdētājs Normunds Štāls N. Jezdakovai jautāja: „Pērn Finanšu ministrija kopā ar VID un Iepirkumu uzraudzības biroju, ņemot vērā problēmu, kas publisko iepirkumu konkursos parādījās saistībā ar uzņēmumu likviditāti saistībā ar nodokļu nomaksu, vienojās par to, ka nākamajos konkursos varēs piedalīties ar izziņu, ka nodokļi ir deklarēti, uzņēmumam nav aktuālu nodokļu parādu un maksājumu grafiks tiek pildīts saskaņā ar līgumu starp uzņēmēju un VID. Kādēļ tā nenotiek?”
Uz to N. Jezdakova atbildēja: „Diemžēl kādas darba grupas pieņemtam lēmumam nav likuma spēka. Kā ir rakstīts Publisko iepirkumu likumā, tā mēs darīsim. Šobrīd notiek diskusijas par izmaiņām šajā likumā. Ir priekšlikumi, ka, pirmkārt, no mums pieprasīs papildu informāciju par nodokļu maksātāju vidējo algu, lai liegtu konkursos vinnēt tiem, kuri maksā „aplokšņu algas”. Otrkārt, ir doma par to, ka nodokļu maksātājiem vairs nevajadzēs doties uz VID un lūgt izziņas, ko pieprasa konkursa rīkotājs. Vēl tiek apspriests, cik lielu summu uzskatām par nodokļu parādu – kāda ir minimālā robeža.”
Šādas izmaiņas, protams, būtu ļoti labas. Taču nodokļu maksātāju dzīvi joprojām apgrūtina nodokļu avansa maksājumi un vēl citas lietas. Un tas ir nodokļu politikas veidotāju, nevis iekasētāju kompetencē.
