Tātad reorganizācija visvairāk skar līdzšinējās VID reģionālās iestādes, bet arī VID centrālajā administrācijā pārvalžu skaits tiek samazināts no 17 līdz 12.
Uz reformu caur skandāliem
Valsts ieņēmumu dienesta struktūras pārveide, kas spiedīgajos valsts budžeta apstākļos uzskatāma par visnotaļ loģisku, diemžēl ir skandālu pavadīta kā neviena cita līdz šim. Jo iepīta ne tikai politiskās intrigās un cīniņos ap noteiktu personu noteiktiem amatiem, bet arī apēnota ar Ģenerālprokuratūras un KNAB pārmetumiem par nevēlēšanos pietiekami aktīvi izmeklēt ar fiktīviem uzņēmumiem un krāpnieciskām shēmām saistītas lietas, par nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem nodokļu maksātājiem (nemaksātājiem) un vēl šo un to citu.
Saistībā ar pārmaiņām VID sabiedriskajā telpā ienāk pretējas ziņas. Piemēram, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ainis Dābols laikrakstā „Dienas Bizness” publiskojis šādu viedokli: „Tā kā Valsts ieņēmumu dienests nav paspējis līdz 1. novembrim, kā noteikts likumā, pabeigt teritoriālo reformu jeb iestāžu centralizāciju, tad jau novembrī var rasties tiesiski strīdi par jebkuru no 33 VID reģionālo iestāžu un 23 muitas posteņu, kuri bija jāreorganizē, izsniegtajiem dokumentiem.”
Arī atstādinātais iestādes vadītājs izplatījis informāciju, ka sāktās pārmaiņas VID izraisījušas līdz šim nebijušu jucekli un iestāde faktiski nav spējīga normāli darboties.
To savukārt kategoriski noraida finanšu ministrs Einars Repše un VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nellija Jezdakova, norādot, ka pašlaik nodokļu maksātāji nekādas būtiskas izmaiņas neizjutīs, jo arī pēc 1. novembra visas VID nodaļas un muitas kontroles punkti darbosies ierastajā režīmā. Patlaban vienīgā jūtamā izmaiņa – VID amatpersonu lēmumus varēs apstrīdēt tieši ģenerāldirektoram, nevis reģionālās iestādes vadītājam.
Tieši šo kā vērtīgāko reformas ieguvumu portālam LV.LV uzsver konsultants nodokļu un muitas jautājumos Dr.oec. Arturs Kodoliņš: „Apsveicami, ka tagad ir tikai viena līmeņa pārsūdzības process, jo līdz šim faktiski nebija gadījumu, kad reģionālās iestādes atceltu savus lēmumus. Īstenībā šis posms bija tikai laika tērēšana, jo lietas nekādi netika risinātas. Šajā aspektā reformā saskatu lielu loģiku. Starp citu, tāda sistēma kādreiz jau bija.
No otras puses, mazliet baidos, vai tagad atkal katrā no administrācijām neveidosies izvērstas vadības struktūras un birokrātija nekļūs vēl lielāka. Tiešo pakļautību īstenojot, nodaļu skaitam diezin vai būtu jāsaglabājas iepriekšējā apjomā. No savas pieredzes gan varu teikt, ka VID pēdējos gados savu darbību arvien uzlaboja. Protams, bezjēdzības sastopamas arī tagad, bet tendence tomēr bija mainīties uz labo pusi.”
Pēc budžeta grozījumiem alga sarūk uz pusi
Atstādinātā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna pienākumus kopš 26. oktobra pilda viņa līdzšinējā pirmā vietniece N. Jezdakova, un aizvadītās nedēļas laikā reorganizācija beidzot pavirzījās uz priekšu: tika izsludināti konkursi uz ģenerāldirektora vietnieku amatiem, kā arī sākta teritoriālo iestāžu pārveide, kas norisināsies līdz gada beigām. Par to aizvadītajā nedēļā Tautsaimniecības padomes sēdē Ekonomikas ministrijā pirmo reizi publiski plašāk informēja Stratēģiskās attīstības pārvaldes direktore Marina Baško.
„Mēs pārgājām uz centralizāciju pakāpeniski. No jaunā gada paplašinājām atbalsta funkcijas, centralizējām finanses, nodrošinājumu, personālu, stratēģiskos jautājumus, un kopumā personāla resursi tika samazināti vairāk nekā par 52 procentiem.
"Apsveicami, ka tagad ir tikai viena līmeņa pārsūdzības process, jo līdz šim faktiski nebija gadījumu, kad reģionālās iestādes atceltu savus lēmumus."
Mūs ļoti ietekmēja budžeta grozījumi 2008. gadā, un arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas eksperti apgalvoja, ka viņi šādu praksi nav pieredzējuši. Jau šā gada sākumā administratīvie izdevumi kopumā tika samazināti par 54 procentiem.
Tā kā iestādē vairāk nekā puse darbinieku strādā ilgāk par astoņiem gadiem, vienkārši pateikt visiem paldies par darbu - mums tas nederēja. Tālab izmantojām ASV, Somijas, Zviedrijas iepriekšējo gadu pieredzi un pārgājām uz četrām darba dienām. Lai motivētu VID darbiniekus, mēs viņiem atstājām cerību, ka kādreiz tomēr nauda būs.”
M. Baško norāda, ka VID vienlaikus izstrādāta vērtēšanas sistēma, lai nodrošinātu atbilstošāko darbinieku atstāšanu, kā arī kopējo visas iestādes struktūru. „Bet pienāca 1. jūlijs, kas nesa kopējo budžeta samazinājumu 36,5 procentu apmērā, un cilvēki vidēji sāka saņemt par 55 procentiem mazāk. Jūlija triecienu neizturēja 160 speciālistu, tostarp 15 augstāk kvalificēti, kas lūdza mums ieteikumus darbam starptautiskās organizācijās, ko mēs arī visiem izsniedzām. Augusta sākumā salīdzinājumā ar gada sākumu likvidējām 710 vakances.”
Nodaļu mazāk, to vietā – mobilās vienības
„Šobrīd mūsu jaunā struktūra, kas apstiprināta ar finanšu ministra 5. septembrī izdoto rīkojumu, ir šāda. VID ir divi ģenerāldirektora vietnieki, muitas un nodokļu jomā (līdz 16. novembrim ir izsludināti konkursi šiem amatiem), un nodokļu bloks kā Nodokļu uzskaites un piedziņas pārvalde - atbilstoši SVF ieteikumam izvērst un centralizēt tieši piedziņas funkcijas. VID jau desmit gadus veic bezmaksas konsultācijas, un arī tagad nodokļu maksātājam būs pieejams šis konsultatīvais pakalpojums. Paplašinām Lielo nodokļu maksātāju pārvaldi un pārņemam 1100 uzņēmumu apkalpošanu. Paliek Nodokļu kontroles pārvalde, kura ir pilnībā centralizēta un strādā pēc vienotiem riska principiem.
Ņemot vērā to kapacitāti, kas ir nepieciešama akcīzei, saglabājas segmentēta Akcīzes pārvalde. Muitas pārvalde nodrošina muitas pārraudzību visā Latvijas teritorijā, un tiek pastiprināta Muitas audita pārvaldes kapacitāte. Jo ir skaidrs, ka simtprocentīgs „trāpījums” visos auditos ir atkarīgs no tā, cik daudz mums ir auditoru un cik liela apjoma pārbaudes varam veikt.”
Valsts ieņēmumu dienesta administrācija
Avots: VID
Par VID ģenerāldirektoram tieši pakļautajām administrācijām ir skaidrs, ka galvaspilsētā darbosies Rīgas nodokļu administrācija, par kuras nodaļu skaitu vēl tiks lemts, un Rīgas muitas administrācija. Pārējās nodokļu un muitas administrācijas darbosies plānošanas reģionos – Kurzemē (Kuldīgā), Zemgalē (Jelgavā), Vidzemē (Valmierā), Latgalē (Daugavpilī).
Gana sāpīgs ir jautājums par VID teritoriālo nodaļu skaitu. Kā efektīvākās vietas to pastāvēšanai M. Baško norāda Daugavpili, Rēzekni, Gulbeni, Jēkabpili, Valmieru, Cēsis, Ventspili, Liepāju, Tukumu, Bausku, Jelgavu. Taču bilst arī, ka jautājums līdz galam nav izvērtēts un tādēļ arī uzskatāms par „akmenī cirstu”. Turklāt VID ir nodoms turpmāk strādāt stipri atšķirīgi. „Līdz šim nodokļu maksātājs ir nācis pie VID, bet tagad mēs saprotam, ka šādas izmaksas nespējam uzturēt. Tāpēc, piemēram, konsultāciju pakalpojums kļūs mobils, mēs nāksim uz novadiem. Uz tām vietām, kur konsultācijas tiešām būs nepieciešamas. Nav jēgas algot inspektorus, konsultantus ar viņu zināšanām vietās, kur pie viņiem cilvēki nenāk.”
"Nav jēgas algot inspektorus, konsultantus ar viņu zināšanām vietās, kur pie viņiem cilvēki nenāk."
Kā informē M. Baško, teritoriālās iestādes 29. oktobrī tika informētas par pakļautības maiņu un juridiskā statusa zaudēšanu. No 2. novembra gan muitas, gan nodokļu laukā tiek izmantotas vienota parauga VID veidlapas. Reorganizācijas gaitā VID darbinieku skaits salīdzinājumā ar gada sākumu kopumā tiks samazināts vismaz par 1300 vienībām.
„Mēs uz to ejam pakāpeniski, jo mums tomēr ir apsolīta nauda, un no jaunā gada mēs strādāsim piecas darba dienas. No 26 neatkarīgām struktūrvienībām pārejam uz 12 pārvaldēm, kas ir pakļautas ģenerāldirektoram, un no 950 vadītājiem visās nodaļās paliek nepilni trīs simti. Lielākais īpatsvars, ko mēs zaudējam, ir menedžmenta sektorā. No vienas puses, var teikt, - ļoti labi. No otras puses, jebkurš vadītājs – tās ir prasmes, tās ir zināšanas,” spriež M. Baško.
N. Jezdakova stāsta, ka VID ieviešanas procesā ir arī kvalitātes vadības sistēma, taču visā pilnībā tā tiks ieviesta tikai pēc reorganizācijas beigām. „Bet šobrīd veidojam struktūras pēc absolūti vienotiem standartiem, šobrīd visām jaunām struktūrvienībām ir izstrādāti reglamenti, standartizēti amata apraksti, pēc kuriem arī notiek darbinieku novērtēšana.”
Viens lats valsts kabatā par 1,3 santīmiem
Un tomēr – no visa iepriekš teiktā ir skaidrs, ka VID reorganizācija nevar norisināties bez zināmiem sarežģījumiem. Joprojām, maigi sakot, sāpīgs ir jautājums par darbinieku atalgojumu.
Kā norāda M. Baško, 56% no VID darbiniekiem šobrīd saņem līdz 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, un vēl papildus tiek atrēķināti aptuveni 20% par piespiedu brīvdienām. Tādējādi 1234 darbinieku samaksa „uz papīra” ir mazāka par 360 latiem. M. Baško neslēpj satraukumu: „Ņemiet vērā, starp viņiem ir muitnieki. Tā, piemēram, ir Latgales muita! Bet izaudzināt labu nodokļu auditoru, arī tad, ja tam ir laba izglītība, iespējams piecos, septiņos gados. Katrs zaudētais auditors valstij vienlaikus nozīmē zaudētu ieņēmumu iekasēšanu. Pie mūsu normatīvo aktu skaidrošanas bāzes un pie mūsu noslogojuma, ka vidēji uz vienu konsultantu ir 1667 uzņēmumi, zaudēt nodokļu konsultantus būtu grēks, jo šobrīd galvenais atbalsts vajadzīgs uzņēmējdarbībai.”
Otra problēma ir novecojušais muitas punktu aprīkojums. Pie robežām ir novecojuši skeneri, svari, rentgena iekārtas. Valdība nākamā gada budžetā VID paredzējusi papildus piešķirt piecus miljonus latu, lai šīs patiešām biedējošās nekārtības novērstu, sava daļa tiks arī darbinieku algām. Nākamgad VID darbinieku vidējā atlīdzība varētu pieaugt līdz 706 latiem.
"Reorganizācijas gaitā VID darbinieku skaits salīdzinājumā ar gada sākumu tiks samazināts vismaz par 1300 vienībām."
No savas puses VID sola pāreju uz elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), kā arī darbības nostādņu maiņu, arvien lielāku uzsvaru liekot uz sadarbību ar klientu, konsultēšanu, lai jau iepriekš tam palīdzētu izvairīties no kļūdām, kas varētu maksāt nodokļu uzrēķinus. Tomēr par pārkāpumiem ir jāsoda ar visu bardzību, turklāt tiks ieviesta riska vadības sistēma, kas palīdzēs novērtēt, cik samērīgi, piemēram, ir fizisko personu izdevumi ar viņu oficiālajiem ienākumiem. Ar tā dēvēto aplokšņu algu maksātājiem vieglāk cīnīties ļaus vienkāršotā administratīvā sistēma.
Kā stāsta VID amatpersonas, Finanšu ministrijas sagatavotais ieņēmumu plāns ir izpildīts par 98,5 procentiem. Turklāt N. Jezdakova norāda uz dienesta darbības augsto efektivitāti – viena lata iekasēšanai valsts tērējot tikai 1,3 santīmus.
No VID atkal pienāk jauna ziņa - Finanšu policijas pārvalde (FPP), veicot 19 kratīšanas, apturējusi šogad jau desmitā grupējuma, kas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas „atmazgāšanu”, darbību. Šis noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizētājs no pērnā gada augusta līdz šā gada jūnijam varētu būt „atmazgājis" ap 18 miljoniem latu, un tā pakalpojumus izmantojuši septiņi desmiti uzņēmumu. VID arī ziņo, ka kriminālvajāšanas uzsākšanai FPP šā gada deviņos mēnešos ir nosūtījusi 326 kriminālprocesus, kuros valstij nodarītā kaitējuma apmērs ir 18,5 miljoni latu.
Jā, VID izdarības un neizdarības mērojamas miljonos latu. Skaidrs, ka ir pilnīgi pareizi šādā valsts iestādē likvidēt liekus administratīvos posmus, kas tās darbību padara mazāk efektīvu un smagnēju. Īstenībā šis ir laiks, kad VID vajadzētu tikai stiprināt un stiprināt, lai valsts kabatu atrastu arī tie pašlaik N. Jezdakovas nosauktie neiekasētie 60 miljoni latu. Plus vēl „aploksnēs” joprojām garām aizslīdējušie.
