Par naudas "atmazgāšanu" un terorisma finansēšanu (I)

Kontroles dienests

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma uzraudzību veic LR prokuratūras pakļautībā esošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tā ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas likumā noteiktajā kārtībā saņem, sistematizē un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī nodod šo informāciju kontroles, izmeklēšanas un tiesu iestādēm.

 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības mērķis ir savas kompetences ietvaros mazināt iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta funkcijas ir:   

1. izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai neparasta finanšu darījuma pazīmju saraksta projektu un tā grozījumus atbilstoši konkrētajai situācijai;
2. veikt neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu kontroli;   
3. saņemt, reģistrēt un analizēt ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem;
4. likumā paredzētajā kārtībā vākt papildu informāciju, kas ļauj identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājumu gadījumus;
5. analizēt rīcībā esošo informāciju un pēc savas iniciatīvas informēt  izmeklēšanas iestādes vai tiesu par finanšu darījumiem un personām, ja šī informācija ļauj izdarīt pamatotu pieņēmumu par to saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;
6. sniegt likumā paredzētajām institūcijām pēc to pieprasījuma likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informāciju par datubāzē reģistrētajiem finanšu darījumiem;
7. analizēt sniegtās informācijas kvalitāti, tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to attiecīgās kredītiestādes un finanšu iestādes;
8.  likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un gadījumos veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotām iestādēm, kuras veic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam pēc būtības līdzīgus  pienākumus;   
9. sadarboties ar starptautiskajām organizācijām profesionālās kvalifikācijas celšanas jomā, organizēt un piedalīties semināros par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tematiku; 
10. veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājumu paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un atklāšanai.

Likuma subjekti

Likums attiecas uz šādiem subjektiem, kuri veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1. kredītiestādes;
2. finanšu iestādes;
3. nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;
4. zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu,

kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu;

5. juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;
6. personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
7. izložu un azartspēļu organizētāji;
8. personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
9. citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai pārsniedz šo summu neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījumu veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

Šis likums attiecas ne tikai uz minētajiem subjektiem, bet arī uz citām juridiskajām vai fiziskām personām (individuālajiem komersantiem), kā arī uz valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām. Konstatējot neparasta vai aizdomīga darījuma pazīmes, likumā neminētajiem subjektiem tāpat ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

Subjekta pienākumi

1. Izveidot iekšējās kontroles sistēmu
 Likuma subjektam - juridiskai personai - atbilstoši savam darbības veidam jāizveido un jādokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma. Tas nozīmē, ka jāizveido pasākumu kopums, kas ietver darbības likuma prasību izpildes nodrošināšanai, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

"Personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi."

Šīs prasības neattiecas uz juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos.

 Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1. klientu identificēšanas kārtību;
2. kārtību, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;
3. kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;
4. kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;
5. neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
6.  kārtību, kādā tiek ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;
7. kārtību, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;
8. darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot likuma prasības.

2. Iecelt atbildīgo personu
Likuma subjektam ir pienākums izveidot atsevišķu struktūrvienību vai iecelt vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Valsts ieņēmumu dienestam informāciju sniedz šādi subjekti:

• nodokļu konsultanti,
• ārpakalpojumu grāmatveži,
• juridisko pakalpojumu sniedzēji,
• juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji,
• aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu,
• juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma tirdzniecību un starpniecību nekustamā īpašuma tirdzniecībā,
• citas likumā noteiktās personas, ja skaidrās naudas darījumus veic 15 000 EUR apmērā.

Likuma subjektam ir aizliegts izpaust datus par atbildīgajām personām!

3. Pienākums identificēt klientu
Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu. Likuma subjekts identificē klientu arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, neuzsākot darījuma attiecības, ja:

1. darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa skaidrā naudā ir 15 000 EUR vai lielāka par to;
2. darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;
3. rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.

Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

4. Nepieciešamās informācijas iegūšana
Likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem, un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

Ja likuma subjekts neiegūst nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

Šīs prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

"Lai gan likumā ir noteikts, ka subjektam ir jānoskaidro arī klienta patiesā labuma guvējs, praktiski tas nav iespējams."

Subjektam ir jānoskaidro informācija par patieso labuma guvēju, klienta darījuma attiecību mērķi un tā paredzamo būtību. Pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic klienta uzraudzību, kā arī nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi. Šai sakarībā es gribu piebilst, ka jāņem vērā arī klienta un to darījumu partneru etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība un politiskā piederība.

Lai gan likumā ir noteikts, ka subjektam ir jānoskaidro arī klienta patiesā labuma guvējs, praktiski tas nav iespējams. Nodokļu konsultants, zvērināts revidents, grāmatvedis nav izmeklētājs un pilnībā nav kompetents tādos jautājumos. Šāda rīcība var apdraudēt arī personas veselību un dzīvību. Tādējādi, ja subjektam liekas, ka klients veic neparastus vai aizdomīgus darījumus, nekavējoties par to jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam, kas atradīs pareizo risinājumu tālākai rīcībai.

5. Ziņošanas pienākums
Likuma subjekta pienākums ir:

• nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam par katru neparastu darījumu;
• nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu;
• septiņu dienu laikā pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par tādu klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, par kuru saņemts ziņojums no citiem likuma subjektiem.

Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

6. Dokumentu glabāšana
Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā:

• klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;
• informāciju par klientu un tā kontiem;
• paziņojumu par patieso labuma guvēju;
• saraksti, tajā skaitā elektroniskā pasta saraksti;
• citus dokumentus, tajā skaitā elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

7. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu
Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Turpmāk vēl.