Par naudas "atmazgāšanu" un terorisma finansēšanu (II)

Neparasti un aizdomīgi darījumi

1. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem:

• ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot noziedzīgu nodarījumu;
• citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi”.

Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

• kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;
•  par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības:

• noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
• līdzdalība kādā no iepriekšminētajām darbībām.

  "Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti, uzsākot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu."

Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.

3. Neparasts darījums

Neparasts darījums ir darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm. Minētais saraksts 2008. gada 22. decembrī apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1071 „Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”.

4. Aizdomīgs darījums

Aizdomīgs darījums ir darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

5. Klienta darījuma attiecību uzraudzība

Pēc darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:

• aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;
• veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

  "Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā."

 Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

• klientam netipiski lieli, sarežģīti darījumi vai savstarpēji saistīti darījumi, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;
• darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kuras ir atteikušās sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

6. Politiski nozīmīga persona

 Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti, uzsākot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu. Par politiski nozīmīgu personu uzskatāma fiziskā persona:

1. kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās attiecīgo amatu atstājušas viena gada laikā;
2. kas ir šo personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie vai laulātajiem pielīdzināmas personas. Persona par laulātajam pielīdzināmu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu;
3. par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no politiskajām personām, vai kurai ar šo personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski izveidots šīs personas labā.

Secinājumi

Es pievērstu uzmanību šādiem darījumiem:

1. Klienta konkrēta darījuma vērtība ir daudz augstāka par tirgus vērtību.
2. Darījumu veikšanai sastādīta īpaši sarežģīta shēma, kā rezultātā nevar izsekot naudas plūsmas galamērķim.
3. Darījumi ar zemu nodokļu valstīm vai ar valstīm, kas nav ne ES, ne noslēgušas konvenciju.
4. Ziedojumu izdarīšana lielos apmēros sabiedriskā labuma organizācijām, kuras nesniedz faktisku labumu sabiedrībai, kuras ir pretrunā ar klientu pārliecības un uzskatu ziņā.
5. Darījumi ar valstīm, kurās notiek vai ir notikuši terora akti. Arī ar valstīm, kurās kārtību un mieru saglabā armija. Darījumi ar politiski nestabilām valstīm.
6. Jebkādi darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 50 000 LVL.
7. Faktiskā uzņēmējdarbība nenotiek vai ir epizodiska. Uzņēmuma pastāvēšana sastāv lielākoties no naudas plūsmas – aizdevumi/aizņēmumi.
8. Savstarpēji veikti darījumi ar juridiskajām personām, kurās ir vieni un tie paši dalībnieki un valdes locekļi.
9. Uzņēmuma dalībnieks sistemātiski aizdod uzņēmumam lielas naudas summa.
10. Darījumi ar valsts/pašvaldību atbildīgajām personām, kuras ir saistītas ar klientu – radniecība, laulība, draudzība.

Ne visos gadījumos var uzskatīt, ka klienta darījums ir aizdomīgs. Ir pilnīgi normāli iegādāties preces no Ķīnas vai Taizemes, lai tās realizētu Latvijā. Arī no dažādām salām ievesti suvenīri pārdošanai Latvijā ir pavisam normāls bizness. Sadarbība izglītības, zinātnes un kultūras jomā ar valstīm, kuras ir politiski nestabilas un kuras nav NATO valstis – tas nav uzskatāms par aizdomīgu darījumu. It īpaši, ja sadarbība un darījumi ir caurskatāmi, var izsekot naudas plūsmai, un tie ir ekonomiski vai sociāli pamatoti. Tādējādi katrs uzņēmums un tā darījumi ir jāizvērtē pēc vairākiem kritērijiem. Un, ja nepieciešams, jālūdz padoms Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam.

 Un tomēr – subjektam ir jāpārdomā sava rīcība gadījumos, ja klients lūdz grozīt grāmatvedības datus, lai kontroles dienesti nepamanītu aizdomīgus darījumus. Par šādu rīcību subjekts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu, kurā paredzēta brīvības atņemšana. Vai šāds risks ir tā vērts?