Krīzes sociālo ietekmi īstermiņā var palīdzēt mīkstināt Eiropas Savienības instrumenti, kas ir Latvijas rīcībā, piemēram, Eiropas Sociālā fonda (ESF) un citu fondu līdzekļi. Latvijā tiek īstenoti sociālās drošības tīkla pasākumi, tādas ESF finansētas aktivitātes kā tā dēvētās bezdarbnieku stipendijas cilvēkiem, kuri vairs nesaņem bezdarbnieku pabalstu. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka šis un līdzīgi pasākumi var būt tikai pagaidu aktivitātes, kas var palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem šajā brīdī, bet nekādi nenodrošinās valsts izaugsmes atjaunošanu un jaunu darba vietu radīšanu.
"Par Latvijas iedzīvotājiem bieži ir dzirdēts, ka uz pārējo eiropiešu fona viņi ir kūtrāki sākt uzņēmējdarbību un uzņemties šādu atbildību. Par to varētu arī strīdēties."
Izaugsmes atjaunošana ilgtermiņā ir uzņēmēju rokās, kaut arī šajā laikā ir ļoti smagi nosacījumi jebkurai uzņēmējdarbības veikšanai. Te es saskatu divus lielus izaicinājumus.
Pirmkārt, mentalitāte. Kā liecina pētījumi, Eiropas iedzīvotājiem vispār ir raksturīga mazāka komercdarbības aktivitāte un rezervētāka (skeptiskāka) attieksme pret uzņēmējdarbības sākšanu nekā, piemēram, amerikāņiem. Tā ka tā nav tikai Latvijas problēma. Tomēr par Latvijas iedzīvotājiem bieži ir dzirdēts, ka uz pārējo eiropiešu fona viņi ir kūtrāki sākt uzņēmējdarbību un uzņemties šādu atbildību. Par to varētu arī strīdēties. Piemēram, uz Eiropas Komisijas rīkoto mazo un vidējo uzņēmēju informācijas dienu Latvijā oktobrī ieradās vairāk komersantu nekā jebkurā līdzīgā pasākumā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tādēļ varbūt pēdējā laikā kaut kas ir mainījies, varbūt šī mentalitāte nebūs vis tāda, kā mēdzam to uzsvērt.
"Kā liecina pētījumi, Eiropas iedzīvotājiem vispār ir raksturīga mazāka komercdarbības aktivitāte un rezervētāka attieksme pret uzņēmējdarbības sākšanu nekā, piemēram, amerikāņiem."
Otrkārt, pastāv strukturālie izaicinājumi. Vai tiem, kuri būtu gatavi uzsākt uzņēmējdarbību, ir nodrošināti atbalsta instrumenti? Vai šiem cilvēkiem ir pieejami līdzekļi biznesa sākšanai, un, visbeidzot – vai mūsu valsts un Eiropas Savienība ar savu regulējuma ietvaru viņiem neliek ceļā šķēršļus? Sevišķi smags punkts tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jo ir skaidrs, ka tad, ja mazajiem un vidējiem, un jaunajiem uzņēmējiem ir tāds pats nodokļu slogs kā lielajiem, mazais to izjutīs daudz smagāk. Aptaujas liecina, ka, izpildot normatīvos paredzētos pienākumus, caurmērā Eiropas Savienībā lielais uzņēmums iztērē vienu eiro uz vienu darbinieku, taču mazajam uzņēmējam šis slogs iznāk vairākkārt lielāks. Vai tas ir taisnīgi? Vai tas var veicināt izaugsmes atjaunošanos Eiropas Savienībā un Latvijā?
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu jau savā pirmajā darbības posmā izvirzīja mērķi domāt tieši par mazākajiem uzņēmumiem un par 25% samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, kā arī aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis to pašu veikt savā nacionālās kompetences ietvarā. Samazināt administratīvo slogu nacionālajiem uzņēmējiem un veicināt komercdarbību.
Jo tikai uzņēmēji būs tie, kuri izvedīs Latviju no krīzes.
