Arī Latvija ir pievienojusies minētajai hartai un savos plānošanas dokumentos atsaukusies uz mazās uzņēmējdarbības atbalsta iniciatīvām. Taču Latvijas situāciju šobrīd raksturo uzdevums ne tik lielā mērā panākt noteikta veida un kvalitātes uzņēmējdarbības uzsākšanu, cik ietekmi uz aktuālo nodarbinātības situāciju.
Eiropas Savienības ietvars un iniciatīvas
Aktīvu virzību uz uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstu un mazo uzņēmumu darbībai labvēlīgas vides veidošanu Eiropas Savienības mērogā augstākajā politiskajā līmenī iezīmē Eiropas Padomes 2000. gadā pieņemtā iniciatīva „Eiropas Mazo uzņēmumu harta” un pastiprina 2008. gadā Eiropas Komisijas iniciētais Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (EMUA).
Hartas kā iniciatīvas mērķis tiešā veidā ir saistāms ar Lisabonas stratēģijas mērķi – līdz 2010. gadam izveidot Eiropu par pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, kas demonstrē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, nodrošina vairāk un labākas darbavietas, kā arī lielāku sociālo saliedētību.
Šīs iniciatīvas attīstīšanai tika paredzēts balstīties uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, pievēršot uzmanību labākas prakses paraugiem. Kopumā hartas procesā piedalās 34 valstis – bez ES dalībvalstīm arī Balkānu reģiona valstis.
"Liels uzņēmums iztērē vienu eiro uz darbinieku, bet mazam uzņēmumam tai pašā laikā nākas tērēt vidēji līdz 10 eiro."
Ņemot vērā hartas īstenošanas pieredzi un apzinoties nepieciešamību veicināt mazās uzņēmējdarbības efektivitāti, 2008. gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja Paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai „Vispirms domāt par mazākajiem” - Eiropas mazās uzņēmējdarbības akts (EMUA). Šajā dokumentā ir identificēti mazo uzņēmumu darbībai kritiskie faktori Eiropas mērogā un virzieni, kā mazināt to negatīvo ietekmi.
Kā faktori ar negatīvu ietekmi EMUA ir minēti:
- mazo uzņēmumu pakļaušanās tirgus nepilnību ietekmei;
- nepietiekami atbalstoša sabiedrības attieksme;
- pārāk liels administratīvais slogs;
- finansējuma ierobežota pieejamība;
- vadības un tehnisko prasmju trūkums.
Piemēram, MVU uzlikto nesamērīgo tiesisko un administratīvo slogu salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem raksturo aplēses, kas liecina – liels uzņēmums, izpildot normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, caurmērā ES iztērē vienu eiro uz darbinieku, bet mazam uzņēmumam tai pašā laikā nākas tērēt vidēji līdz 10 eiro.
Eiropas Savienībā kopumā 36% MVU ir atzinuši, ka pēdējo divu gadu laikā tieši birokrātija tiem ir traucējusi nodarboties ar uzņēmējdarbību vislabāk iespējamā veidā.
Savukārt sabiedrības attieksmi pret uzņēmējdarbību raksturo gan uzņēmēja statuss sabiedrības acīs, gan orientācija uz uzņēmējdarbību kā nodarbošanās veidu. ES situāciju attiecībā uz uzņēmēja statusu iepretī nodarbinātā statusam raksturo salīdzinājums ar ASV (2007), kur 61% iedzīvotāju vēlas būt uzņēmēji vai pašnodarbinātās personas. Savukārt Eiropā, saskaņā ar Flash Eurobarometer aptaujas datiem, 2007. gadā šādam statusam deva priekšroku 45% respondentu.
"Eiropas Savienībā kopumā 36% MVU ir atzinuši, ka pēdējo divu gadu laikā birokrātija tiem ir traucējusi nodarboties ar uzņēmējdarbību vislabāk iespējamā veidā."
EMUA pamata pieņēmums ir šāds: lai radītu MVU labvēlīgus apstākļus, ļoti aktīvi ir jāveido noteikta sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem un komercdarbību – lai cilvēki sāktu apsvērt sava uzņēmuma veidošanas iespēju un atzītu, ka MVU dod ievērojamu ieguldījumu nodarbinātībā un labklājības izaugsmē. Savā ziņā šī iniciatīva ir sociāla, jo liek uzsvaru uz uzņēmējdarbības gara veidošanu sabiedrībā.
Desmit principi MVU atbalstam
EMUA satur desmit pamatprincipus, kas vada politikas koncepciju un īstenošanu ES un dalībvalstu līmenī:
- Radīt vidi, kurā uzņēmēji un ģimenes uzņēmumi var attīstīties un komercdarbība tiek atalgota.
- Nodrošināt, lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otro iespēju.
- Noteikumus izstrādāt saskaņā ar principu „Vispirms domāt par mazākajiem”.
- Valsts iestādes padarīt atsaucīgas MVU vajadzībām.
- Pielāgot valsts politikas instrumentus MVU vajadzībām; atvieglot MVU dalību valsts iepirkuma procedūrā un pilnvērtīgāk izmantot valsts atbalsta iespējas MVU.
- Atvieglot MVU pieeju finansējumam un attīstīt tiesisko un uzņēmējdarbības vidi, kas veicina savlaicīgu maksājumu veikšanu komerciālajos darījumos.
- Palīdzēt MVU izmantot iespējas, ko dod Eiropas vienotais tirgus.
- Veicināt MVU prasmju uzlabošanu un visu veidu inovāciju.
- Palīdzēt MVU pārvērst apkārtējās vides aizsardzības problēmas par to biznesa iespējām.
- Rosināt un atbalstīt MVU, lai tie izmantotu tirgus izaugsmes priekšrocības.
Samazināt izmaksas, paplašināt finanšu pieejamību
Līdz ar šiem principiem dalībvalstis uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkos tiek aicinātas veikt virkni pasākumu, tostarp tādu, kas vērsti uz uzņēmumu reģistrācijas procesa un izmaksu atvieglojumiem, mazo uzņēmēju efektīvas atgriezeniskās saites veidošanu ar atbilstīgajām valsts institūcijām, kā arī pasākumus, lai veidotu uzņēmējdarbības kultūru un kvalitatīvas izglītošanas mehānismu. Šajā kontekstā īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība stimulēt radošu un uzņēmējam raksturīgu domāšanas veidu jauniešu starpā.
Īpašs temats uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanā ir, kā novērst iespējamās tirgus nepilnības MVU finanšu nodrošināšanā. EMUA ieteiktie risinājumi paredz attīstīt Eiropas riska kapitāla tirgus un uzlabot MVU pieeju mikrokredītiem un mezonīnkapitālam, attīstīt jaunus finanšu instrumentus un produktus. Šajā kontekstā svarīgi uzsvērt, ka finanšu instrumentus jānodrošina komplektā ar konsultācijām par finansējuma alternatīvām un to pielāgošanas iespējām konkrētā uzņēmēja vajadzībām.
EK paziņojumā par EMUA pozitīvi tiek novērtēti Eiropas Investīciju bankas grupas (EIB un EIF) centieni uzlabot finanšu pieejamību MVU, 2008. gadā modernizējot esošo piedāvājumu, vienkāršojot izmantošanu un paplašinot izmantošanas jomas. EIB aktivitātes raksturo jauna „mikrofonda” nodibināšana, lai atbalstītu nebanku mikrofinanšu iestāžu mikrokredītu iniciatīvas.
EIB plāno izveidot mazākajiem MVU paredzētu mezonīnkapitāla finansēšanas sistēmu un īpašus riska dalīšanas finanšu instrumentus ar komercbankām, kas nodrošinātu ātri augošo inovatīvo MVU finanšu vajadzības.
Un, visbeidzot, EK paziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pilnībā iekļaut EMUA Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā, lai nodrošinātu tā efektīvu īstenošanu un būtu iespējams to regulāri atjaunot atkarībā no rezultātiem.
