Gatavi rīkoties, veidot un attīstīt savu biznesu un drosmīgi jautāt, ierosināt un kritizēt – tā var raksturot tos vismaz 300 biznesa cilvēkus, kas apmeklēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkoto uzņēmēju biznesa forumu, kurā visi interesenti divas dienas varēja piedalīties 18 dažādos semināros, saņemt tiešās konsultācijas no atbalsta sniedzējiem īpaši organizētā kontaktbiržā un uzzināt par savam biznesam piemērotāko atbalsta veidu.
Kā bija, vairs nebūs nekad
Uzrunājot uzņēmējus, ekonomikas ministrs Atis Kampars teica: „Šī ir grūtākā un dziļākā krīze pēc neatkarības atjaunošanas. Nepalaidīsim vējā šo brīdi, kas ir smags, bet kurā stiprākie no mums kļūst stiprāki! Mums visiem kopā ir jāsaprot: tā, kā bija, vairs nebūs nekad. Vairs nebūs tā, ka uzņēmējdarbība nozīmēs sēdēt Vidusjūras salas piekrastē uz jahtas un pa telefonu vadīt nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu bez nodokļiem un ar to pelnīt lielu naudu. Jo ātrāk mēs sapratīsim, ka tā nākotnē nenotiks, jo labāk. Latvijas ekonomika tagad un nākotnē - tā ir inovācija, šauras nišas produkti, eksports, konkurētspēja, centība, darbs un veiksme kopā.”
A. Kampars norādīja, ka īstais ceļš ir darboties visiem kā komandai un katram savā vietā darīt visu, ko spēj. „Ir populāri teikt: jūs esat vainīgi! Jūs tur – politiķi, mēs te – tauta; jūs tur – uzņēmēji, mēs te – nabaga nodokļu maksātāji; mēs labie, jūs sliktie. Kad biju Erevānā, viens no Latvijas delegācijas iznāca priekšā un teica: mēs, Latvijas cilvēki, kuri esam ieradušies Armēnijā, jūtamies kā viena komanda un strādājam vienam mērķim. Manuprāt, tas ir vienīgais variants – visiem strādāt kopā vienam mērķim,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
Uzņēmēji: „Par ko mūs soda?”
Lai arī uzņēmēji ieinteresēti izmantoja iespēju rast atbildes uz visiem biznesa forumā piedāvātajiem jautājumiem, kopumā viņi nenoliedzami ir ļoti dusmīgi. Uzņēmēji uzsver, ka katrs no viņiem ir savā vietā strādājis, kā pratis, pats atbildot par veiksmēm, neveiksmēm un kļūdām biznesā, bet tai pašā laikā iepriekšējās valdības un politiķi nav strādājuši atbildīgi un analizējuši valstī notiekošos procesus, lai nenonāktu šādā situācijā. Uzņēmēji ir aizvainoti, ka izsaimniekoto valsts naudu atdod nevis tie, kas simtprocentīgi atbildīgi par tās izzušanu, bet to prasa kā labprātīgas nodevas no tiem, kuri ne pie kā nav vainīgi.
"Vairs nebūs tā, ka uzņēmējdarbība nozīmēs sēdēt Vidusjūras salas piekrastē uz jahtas un pa telefonu vadīt nekustamo īpašumu pirkšanu un pārdošanu bez nodokļiem un ar to pelnīt lielu naudu."
„Mēs katrs savā lauciņā esam godīgi strādājuši, un es neesmu izdarījis neko tādu, ka mani jāsoda,” norāda Ventspils uzņēmuma SIA „Kalmeta” direktors Andris Vītiņš. „Divpadsmit gadus esmu saistīts ar zivsaimniecību - „Kalmeta” nodarbojas ar konservu kārbu ražošanu. Visādi esam dauzīti un mētāti, bet tik nežēlīga attieksme pret mums nav bijusi nekad! Visnetaisnīgākā ir nodokļu sistēma, ar kuru uzņēmumi tiek pilnībā gremdēti. Ir pilnīgs absurds mēģināt iespējami visu atņemt tiem, kam kaut kas vēl ir. Piemēram, nodoklis dienesta automašīnām. Es jau tā esmu visu nomaksājis. Kāpēc privātuzņēmējam par paša nopelnīto mašīnu vēl jāmaksā par tās lietošanu? Kaut esam pie pilnīgi sasistas siles, mūsu uzņēmums nepadosies. Mēs gribam izpētīt visas iespējas, kādas ir, lai saņemtu atbalstu no Eiropas struktūrfondiem, jo ir idejas par jaunu produktu ražošanu. Mēs esam rūdīti un izdzīvosim, gribam strādāt un turpināsim strādāt!” apņēmības pilns ir A. Vītiņš.
LIAA atbalsts uzņēmumiem
Kā līdz šim LIAA izdevies atbalstīt uzņēmējus? LIAA nodrošina Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansēto valsts atbalsta programmu ieviešanu, projektu iesniegumu pieņemšanu, izvērtēšanu, līgumu slēgšanu, maksājumu veikšanu un projektu uzraudzību. LIAA Investīciju projektu departamenta direktors Māris Ēlerts ieskicē četrus galvenos virzienus, kuros LIAA var atbalstīt uzņēmējus ar ES struktūrfondu līdzekļiem:
- atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu radīšanai, inovācijas virzienu izkopšanai un sava uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai;
- atbalsts eksporta veicināšanai, dalībai izstādēs un līdzīgas programmas;
- tūrisma infrastruktūru izveide, pašvaldību projekti;
- atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, piemēram, biznesa inkubatori.
Kopumā aģentūra piedāvā 14 ES līdzfinansētās atbalsta programmas, no tām 13 aktivitātēs jau ir notikušas pirmās kārtas, vai arī pašlaik tās vēl ir atvērtas. Programma „Kompetences centri”, kurā plānots atbalstīt 12 projektus, būs pēdējā šā gada programma uzņēmējiem. Tajā atbalsts tiek sniegts pētniecības un rūpniecības sektoru kopīgiem rūpnieciskiem pētījumiem un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanai.
M. Ēlerts apkopo padarīto: „Kopā 13 atbalsta programmās ir saņemti vairāk nekā 2000 pieteikumu, no tiem noslēgti 644 līgumi par kopējo summu 86 miljoni latu, pašlaik vēl vērtēšanā četrās programmās atrodas 224 projekti par kopējo atbalsta summu 157 miljoni latu. Kad tie tiks izvērtēti, tad janvāra beigās līgumos noslēgtā un tai brīdī apstiprinātā summa kopā būs ap 240 miljoniem latu, kas ir divas trešdaļas no 2007.-2013. gadā pieejamā finansējuma uzņēmējiem. Kopā tie nedaudz pārsniedz 300 miljonus latu. Aģentūra jau ir veikusi izmaksas 190 projektiem, ir izmaksāti aptuveni 11 miljoni latu.”
Nav precīzas informācijas par atbalstu uzņēmējiem
„Ko tad valsts īsti piedāvā, ja mēs runājam par valsti Eiropas finansējuma kontekstā?” jautā enerģisks, aptuveni 40 gadus vecs uzņēmējs, kurš vēlas palikt inkognito. Kāpēc? „Šī ir reāla problēma - mūsu demokrātijā pēkšņi tiem, kas par daudz izrunājas, var rasties neveiksmes biznesā... Man ir daudz jautājumu un nesapratnes par valsts pārvaldītajiem ES struktūrfondiem.
Esmu pētījis LIAA un Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegto informāciju – ministrijās ir darba grupas, visi kaut ko plāno, informē, ka ir Eiropas resursi, lielas naudas, kas netiek apgūtas, bet kāpēc es kā potenciālais pretendents uz līdzfinansējumu nevaru zināt, kādas programmas patiešām būs atvērtas, piemēram, nākamā gada septembrī? Man nepietiek ar sarakstu, ka no 2007. līdz 2013. gadam būs tādas un tādas atbalsta programmas vai, iespējams, trešajā ceturksnī kaut kas notiks.
Šobrīd kungi no LAD un LIAA apstiprina, ka viss ir izstrādes stadijā un viņi paši nezina, kad kas tiks atvērts, kad kura ministrija izdomās nospiest enter taustiņu. Gribu attīstīt biznesu lauku teritorijā, pretendēt uz Eiropas naudas atbalstu, jo nākamā gada otrajā pusē plānoju uzsākt savas biznesa aktivitātes. Bet es nezinu, kāds atbalsts tad būs pieejams un vai mana iedeja ietilps kādā programmā. Informācija par gaidāmajiem miljoniem man neko nedod, man ir vajadzīgs plāns, kādas programmas ar kādu pieejamo finansējumu būs noteiktā laika posmā, kādi būs nākamie soļi... apmēram, kā mēs plānojam savā biznesā,” tā uzņēmējs.
"Uzņēmēji ir aizvainoti, ka izsaimniekoto valsts naudu atdod nevis tie, kuri simtprocentīgi atbildīgi par tās izzušanu, bet to prasa kā labprātīgas nodevas no tiem, kuri ne pie kā nav vainīgi."
„Jau esmu saņēmis atbalstu inovācijām savā uzņēmumā, bet tās pašas programmas, kuras ietvaros es saņēmu atbalstu, jaunajā redakcijā atbalsta apjoms ir lielāks un nosacījumi vieglāki. Tas man, protams, sagādā raizes. Valsts, pirmo reizi izsludinot šo programmu, bija uzlikusi pamatīgus šķēršļus. Bija vajadzīgas lielas pūles, lai izpildītu prasības. Iespējams, tieši tādēļ cerētais daudzums sākotnēji nepieteicās. Ko dara visas ministriju analītiķu grupas, ja nespēj neko laikus izpētīt un prognozēt?
LIAA man dod padomu atteikties no iepriekšējā atbalsta, rakstīt visu no jauna un pieteikties no jauna, varbūt kaut ko dabūšot... Tātad, ja gribu lielāku atbalstu, varu arī palikt bez nekā. Man ir raizes, ka dižķibeles dēļ esmu spiests pieprasīt pagarinājumu sava projekta īstenošanai, jo uzņēmumam pietrūkst resursu projekta īstenošanai. Tagad jāfinansē tas, lai uzņēmums vispār būtu, nevis uzņēmuma attīstība. Es nemukšu projām no Latvijas un ticu, ka te visu var sakārtot, bet ir lielais jautājums par to, kāpēc ierēdņi nav gatavi strādāt ar tādu pašu atbildību, ar kādu strādā privātie uzņēmēji?”
Vieglāk attīstīt savu biznesu nekā atrast darbu pie citiem
Augstskolas pasniedzēja Signe stāsta: „Strādāju par cilvēkresursu vadītāju kādā uzņēmumā. Kad mums bija ES atbalsts darbinieku apmācībai, ļoti nogurdinoša bija ārkārtīgi lielā birokrātija, jo – vairāk laika un enerģijas vajadzēja procesa aprakstīšanai un atskaitēm nekā pašai darbībai. Nebija citas izejas, kā izmantot starpnieku firmas, kas rakstīja projektus un nodarbojās ar atskaitēm un ar to pelnīja.”
"Ja valsts iestādes plānotu un runātu precīzi, tas būtu liels solis pretim ikvienam, kurš grib riskēt biznesā."
Uzņēmēju forumā viņa ieradusies ar skaidru mērķi: „Šobrīd man ir ne tikai biznesa ideja, bet jau gatavs projekts un es tūlīt dibināšu uzņēmumu. Manuprāt, pašlaik darba tirgū esošā milzīgā konkurence (īpaši situācijā, ka bez darba ir daudzi cilvēki ar augstāko izglītību, biznesa pieredzi, vadītāja prasmēm) veicina to, ka tiek uzsākti un attīstīti jauni biznesa projekti. Pašlaik ir daudz lielāka iespēja attīstīt savu biznesu nekā dabūt algotu darbu. Esmu augstskolas pasniedzēja un cilvēkresursu vadītāja dažādos uzņēmumos, bet pašlaik iztikt tikai ar pasniedzējas ienākumiem vairs negribu, meklēju iespēju papildus nopelnīt.”
Ir ideja, nav finanšu resursu
Interjera dizaineri Egīls Dālmanis un Andra Irbīte LIAA un uzņēmēju biznesa forumā interesējās par atbalsta programmām, jo viņiem ir vēlme paplašināt biznesu un radīt jaunu produktu. Bet vajag naudu, lai to iesāktu. „Mums, interjera dizaineriem, ir laimīgi sagadījies, ka pasūtījumi nāk visu gadu un līgumi jau ir līdz pat nākamā gada martam. Bet jau laikus domājam, kas notiks pēc tam,” stāsta A. Irbīte. „Daudzi arhitektu biroji pasūtījumu trūkuma dēļ ir slēgti vai arī atlaisti darbinieki, tāpēc gan atlaistie, gan palikušie arhitekti cenšas nodarboties ar interjera dizainu, reizēm gan pieļaujot kļūdas. Bet arī mūsu tirgus ir stipri sašaurinājies. Dažviet tā vietā, lai izprojektētu skaistu biroju, uzņēmumu īpašnieki atpērk jebkādas mēbeles no bankrotējušajiem birojiem.”
Ko darīt, ja cilvēkam ir biznesa ideja? LIAA projektu vadītājs Viesturs Zeps uzskata: „Ideja jāsabriedina un jāstumj kā sniega bumba kalnā. Bet, jo augstāk to stumj, jo smagāka tā kļūst. Cilvēks stāsta par to citiem, piemēram, radiem draugiem, konsultantiem, tā aplīp ar kritiku, papildu idejām. Tiekot kalnā, idejas autors nokļūst līdz pirmajam cilvēkam, kurš ir ar mieru kopā stumt to sniega bumbu tālāk, kāds iesaistās komandā, un sākas attīstība. Šai brīdī, iespējams, noskaidrojas, ka nav pietiekami finanšu resursi, lai ideju palaistu tirgū. Tad seko pirmās pārrunas ar iespējamo investoru, kurš būtu gatavs ieguldīt idejā. Kā zināms, Skype radītāji kalnā gāja vismaz gadu un runāja mazākais ar 25 investoriem, no kuriem divdesmit sestais bija gatavs investēt. Galvenais ir ideju radīt maksimāli gatavu tirgum.”
