Par jaunu, protams, ne viegli ejamu ceļu var uzskatīt statusa maiņu - no darba ņēmēja kļūstot par darba devēju. Kaut vai tikai sev un kādam ģimenes loceklim. Šai izvēlei par labu runā pašlaik drūmā situācija ar bezdarba līmeņa celšanos, kam pagaidām gals nav redzams. Kā arī prognoze, ka līdz šim pieredzētais darbavietu skaits pārredzamā nākotnē neatjaunosies, jo krīzes laiks arī privātos komersantus dresē taupīgas saimniekošanas un racionālu tehnoloģiju ieviešanas virzienā.
To, ka darbavietu skaits turpmāk var palikt līdzšinējā līmenī, apstiprina arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš. Turklāt pašlaik arvien vairāk darbu zaudē labi izglītoti cilvēki, kuriem ir gan menedžeru iemaņas, gan zināšanas juridiskajā laukā.
Savukārt par ceļa spieķi varam uzlūkot valsts atbalsta programmas, kuru šogad pirmo reizi patiešām ir daudz. Varbūt tādēļ, ka mazā uzņēmējdarbība no ekonomikas stiprinātāja, ko sen bija laiks saprast un novērtēt, nu izvērtusies par sociālo problēmu vilcēju un spriedzes mazinātāju?
Pareizas ievirzes stratēģiskās plānošanas dokumentos
Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta vārdos nav trūcis jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ir pieņemtas koncepcijas un plāni, kurus atliktu vien ņemt nopietni un īstenot. Kā noticis pēdējā gadā, kad tam beidzot nopietni pievērsusies Ekonomikas ministrija.
"Līdz šim pieredzētais darbavietu skaits pārredzamā nākotnē neatjaunosies, jo krīzes laiks arī privātos komersantus dresē taupīgas saimniekošanas un racionālu tehnoloģiju ieviešanas virzienā."
Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centra direktora Andra Nātriņa skaidrojumā stratēģiskās plānošanos dokumenti izskatās šādi.
- Ziņojums par progresu Latvijas nacionālās Lisabonas programmas īstenošanā (Ministru kabineta 2008. gada 17. oktobra rīkojums). Tajā uzsvērta nepieciešamība sekmēt uzņēmējdarbības kultūru, samazināt administratīvos šķēršļus un slogu, radīt mazos un vidējos komersantus atbalstošu vidi.
- Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas pamatnostādnes (Ministru kabineta 2004. gada 29. janvāra rīkojums). Kā virziens politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai tiek minēta mazās un vidējās uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, tostarp sagatavojot priekšlikumus administratīvo šķēršļu likvidēšanai jaunu uzņēmumu veidošanā. Šis dokuments satur atsauci uz Eiropas Mazo uzņēmumu hartu un paredz īstenot politiku, kas balstīta uz attīstīto valstu labākās prakses paraugiem.
- Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013. gadam (Ministru kabineta 2007. gada 28. jūnija rīkojums). Programmā definēti konkrēti veicamie pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, finanšu pieejamības sekmēšanai, jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu attīstībai un to konkurētspējas veicināšanai, sabiedrības izpratnes sekmēšanai par inovācijas lomu konkurētspējas paaugstināšanā, rūpniecības, kā arī izglītības un zinātnes sektoru sadarbības stiprināšanai.
- Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009. gadam, apstiprināts Ministru kabinetā. Plānā kopumā iekļauti 74 veicamie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Šā plāna mērķis ir pievilcīgas un kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides radīšana, deklarējot, ka šādi tiks veicināta uzņēmumu attīstība un konkurētspējas paaugstināšana; iznākumā pieaugs jaundibināto uzņēmumu skaits un samazināsies nelegālā uzņēmējdarbība.
Kaut gan par ceļa spieķi uzņēmējam vai topošajam uzņēmējam minētie dokumenti īsti nederēs, tomēr tajos der ieskatīties, kaut vai lai pārliecinātos par īstenotiem nodomiem un tikai uz papīra palikušām gadiem deldētām dežūrfrāzēm. Tomēr, tā kā esam pieredzējuši, ka bez sabiedrības plašākas līdzdalības rati ne vienmēr kust uz priekšu un pareizajā virzienā, tad šādi dokumenti ir noderīgi un gana „stipri”, lai varas vīrus tomēr turētu pie vārda.
Atbalsts pirmajiem soļiem biznesā
Tagad jāķeras pie spieķa. Tas, dēvēts par atbalsta instrumentiem mazajiem komersantiem un biznesa sācējiem, šogad beidzot tiešām ir sarūpēts gana plašā sortimentā.
Vairākas programmas, kas paredzētas tieši uzņēmējdarbības sākšanai un sīko un mazo uzņēmumu atbalstam, tiek īstenotas ar Hipotēku bankas (tās Atbalsta programmu pārvaldes ALTUM) starpniecību.
Kopš pērnā gada augusta atvērta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā programma „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Tās mērķa grupa ir iedzīvotāji, kuri vēlas sākt komercdarbību, kā arī jaundibinātie komersanti. Programmas ietvaros tiek sniegts šāds atbalsts:
- ja nepieciešams, apmācības par saimnieciskās darbības pamatiem un biznesa plāna sagatavošanu;
- konsultācijas par pieejamo atbalstu, biznesa plānu izvērtēšana;
- aizdevumi biznesa plānā paredzētās saimnieciskās darbības īstenošanai (līdz 54 tūkst. latu), kā arī granti saimnieciskās darbības nodrošināšanai (35% no piešķirtās aizdevuma summas, bet ne vairāk par 3,6 tūkst. latu) un aizdevuma dzēšanai (20% no aizdevuma summas, bet ne vairāk par 2 tūkst. latu). Kopējais programmas finansējums ir 23 milj. latu, un tās ietvaros no 2009. gada līdz 2013. gada beigām paredzēts apmācīt 1200 uzņēmējdarbības sācēju, bet finansējums (aizdevumi un granti) būs pieejami vēl 600 jaunajiem uzņēmējiem.
Līdz 14. decembrim bija izsniegti 20 kredīti 370 tūkst. latu apmērā. Programma biznesa sācējiem joprojām ir pieejama, un ikviens, kam ir nopietna iecere nākamajam biznesam, pēc padoma var vērsties HB filiālēs visā valstī. Turklāt, kā informē ALTUM Programmu attīstības departamenta vadītājs Aleksejs Kaņējevs, programmā arī nākamgad paredzēts papildu finansējums, tā ka uzņēmēju atbalstu būs iespējams arvien turpināt.
Šīs bankas paspārnē joprojām tiek izsniegti mikrokredīti neliela biznesa sākšanai vai attīstīšanai - Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmas ietvaros. Mikrokredīti līdz 3000 latu paredzēti uzņēmumiem, kuros nav vairāk par 10 darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātām personām, kuras darbojas ārpus Rīgas; tos var iegūt investīcijām biznesā un arī apgrozāmajiem līdzekļiem.
"Par ceļa spieķi varam uzlūkot valsts atbalsta programmas, kuru šogad pirmo reizi patiešām ir daudz."
Šo kredītu piešķiršanā un uzraudzībā tiek piesaistītas arī kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Programmu, kuras kopējais budžets ir 565 tūkstoši latu, bija paredzēts apgūt jau pērn, taču vēl rudenī banka aizdevumos bija izsniegusi vien aptuveni pusi no šīs summas, tādēļ Finanšu ministrija plānojusi programmu turpināt arī šajā gadā.
Bezdarbniekiem ar iepriekšējo pieredzi un zināšanām uzņēmējdarbībā atvērta Nodarbinātības valsts aģentūras administrētā programma „Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”. Arī šeit atbalsta pretendenti konsultantu vadībā sagatavo biznesa plānus. Ja eksperti tos atzīst par gana labiem un īstenojamiem, aģentūra ar nākamajiem komersantiem slēdz līgumu par mērķdotāciju piešķiršanu līdz 4000 latu apmērā ēriņu segšanai, kas saistīti ar uzņēmuma dibināšanu.
Vienkāršāk, ātrāk, lētāk, bet – ar kavēšanos
Ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ļoti enerģiskiem pūliņiem un Ekonomikas ministrijas ieinteresētu atbalstu pērn beidzot tapa koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kuru 30. oktobrī apstiprināja valdība.
Tā paredz, ka mikrouzņēmumiem tiks samazinātas valsts nodevas uzņēmuma reģistrācijai un paraksta apliecināšanai Uzņēmumu reģistrā, kā arī ieviests fiksētais nodoklis. Daži koncepcijā paredzētie pasākumi tiks īstenoti pirmā ceturkšņa laikā, bet liela daļa no tiem stājušies spēkā no 1. janvāra.
Mazajiem nodokļu maksātājiem ar gada apgrozījumu līdz 70 tūkst. latu ieviests tā dēvētais kases princips; ja uzņēmuma gada apgrozījums nepārsniedz 35 tūkst. latu, PVN deklarācija jāiesniedz tikai reizi ceturksnī, kā arī ieviesti atvieglojumi Gada pārskatu likumā. Valdībā gan ir atbalstīti grozījumi Komerclikumā, kas paredz SIA pamatkapitāla samazinājumu no 2000 līdz 100 latiem, taču vēl ir jāgaida parlamenta jāvārds.
Valdība 22. decembrī atbalstīja EM priekšlikumu nākamgad ieviest jaunu, ievērojami atvieglotu kārtību mazās uzņēmējdarbības sākšanai bez lieku birokrātisko procedūru kārtošanas. Tā ir patentmaksa - nodokļu maksājums, apvienojot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksas ikmēneša apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 70 latiem mēnesī.
„Jau nākamā gada pirmajā pusē ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš prot kādu arodu (piemēram, frizieri, amatnieki, auklītes), vai cilvēki, kas vēlas vasarā vākt meža veltes un tās pārdot, savas saistības ar valsti varēs nokārtot maksimāli vienkārši un bez liekas birokrātijas. Potenciālajam mazā biznesa pārstāvim – fiziskai personai - vajadzēs vien doties uz tuvāko Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu, izņemt patentu, vest maksimāli vienkāršu savas saimnieciskās darbības grāmatvedību un maksāt salīdzinoši nelielu patentmaksu, kas sastāv no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām,” saistībā ar šo Ministru kabineta lēmumu uzsvēris ekonomikas ministrs Atis Kampars.
Lai arī valdības lēmums paredz, ka EM izstrādātā kārtība, kādā varēs piemērot patentmaksu fizisku personu saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā un tām fiziskām personām, kas nodarbojas ar meža vai pļavas velšu vākšanu tirdzniecībai, stājas spēkā no šā gada 1. janvāra, Valsts ieņēmumu dienests jaunajai kārtībai varētu būt gatavs tikai no 1. februāra.
Kur dabūt naudu biznesa sākšanai
Arī tad, ja cilvēkam ir ideja, ja viņš ir pārliecināts, ka tā tiešām spēs nest kādu peļņu, aktuāla paliek problēma – kur ņemt naudu biznesa sākumam. Jo arī HB sācēju programmā aizdevuma iegūšanai tomēr ir vajadzīga kredītņēmēja finansiāla līdzdalība. Šeit iespēju klāsts vairs nav tik iepriecinošs.
EM cita starpā min fondu pārvaldības uzņēmuma SIA „Imprimatur Capital Baltics” pakalpojumus. Šis riska kapitālists plānojis investēt 14-16 uzņēmumos, un tā dēvētā sēklas nauda kopumā ir paredzēta trīs miljonu eiro apmērā. Biznesa sācējam pieejams aizdevums līdz 100 tūkst. eiro, kā arī finansējums jauna produkta vai biznesa idejas izpētei un attīstībai. Ja biznesa projekts izvēršas veiksmīgs, tad riska naudas turētājs mazajam un vidējam komersantam sola arī tālāko atbalstu – biznesa uzsākšanas kapitālu, kas nozīmē ieguldījumu jaunā uzņēmuma pamatkapitālā līdz pat miljonam eiro. Taču, kā liecina līdzšinējā pieredze, riska kapitāla fondu administrētāji ļoti rūpīgi vētī ikvienu biznesa ideju un naudu mēdz ieguldīt patiešām perspektīvos un iespējami drošos projektos, kam nākotnē paredzams plašs vēriens.
Mazāku projektu autori, šķiet, cerīgi var lūkoties uz nelielo fondu mikrobiznesa veicināšanai, ko veido privātie investori, kas atbalsta MVU platformu, kuru mazā biznesa atbalstam pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājuma oktobrī nodibināja 23 organizācijas. Kā uzsver viena no šā fonda dibinātājām - LDDK viceprezidente un biedrības „Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, tā nekādā ziņā nebūs pašu investoru grūtā darba iekrātās naudas izdāļāšana; par saņemto mikrofinansējumu noteikti būs jāmaksā procenti, visticamāk, 7–8% robežās. Iespējams, aizņēmējam tiks prasīti pāris cilvēku galvojumi un vērtēts biznesa plāns un ideja.
"Realitāte ir pierādījusi, ka pašlaik bizness paveras visnegaidītākajām idejām, kas saistītas tieši ar pašreizējo taupības režīmu."
Vēl var lūkoties arī Latvijas Lauku sieviešu apvienības virzienā, kura arī, balstoties uz sākotnējo mikrokreditēšanas programmu, ir izveidojusi savu biznesa atbalsta fondu, kurā līdzekļi rotē, izsniedzot nelielus aizdevumus mikrokredītu grupām uz gadu.
Vēl var meklēt sadarbību ar tā dēvētajiem biznesa eņģeļiem jeb individuālajiem privātajiem riska investoriem. Biznesa sākums būs krietni lētāks, ja jaunais komersants centīsies izmantot biznesa inkubatoru dotās iespējas. Visā valstī ir 10 inkubatoru, kuri sniedz valsts subsidētus pakalpojumus telpu nomā, biznesa plāna sagatavošanā, mārketinga lietās utt. Paredzēts, ka piecos gados inkubatoru atbalstu saņems vismaz 850 komersantu un tiks radīts vismaz 2000 jaunu darbavietu.
Protams, visus atbalsta veidus nosaukt nav iespējams. Ja vien pietiek neatlaidības, tad iespējams atrast vēl šo to citu.
Lūkoties uz tiem, kuriem ir izdevies
Te viss izklāstīts vienkārši. Tikpat skaidrs, ka ceļš savā biznesā nav ne vienkāršs, ne viegls. Tomēr paliek izvēle – vai domāt par to, ka nekas par labu nav vēršams, vai tomēr lūkoties uz tiem, kuriem ir izdevies, kuri, sākot no paša mazuma, nu jau tikuši, piemēram, līdz Japānas tirgum? Arī „SEB bankas” galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka pašlaik ir īstais laiks startēt uzņēmējdarbībā. Jo ir pārmaiņu laiks, jo ir iedarbināti mazā biznesa atbalsta instrumenti.
Bet ekonomiste akadēmiķe Raita Karnīte saistībā ar pašlaik kampaņveidīgo virzību mazā biznesa attīstīšanā vaicā – kur būs šo jauno komersantu pakalpojumu vai produktu noieta tirgus?
Kā atzīst A.Liepiņš, realitāte pierādījusi, ka tautsaimniecības modelis, orientējoties uz iekšējo patēriņu, nav bijis ilgtspējīgs. Perspektīvākais, protams, ir eksporta virziens. Uzņēmējam iesācējam, ja vien bizness nav saistīts ar jaunām tehnoloģijām un izgudrojumiem, tas diezin vai būs pa spēkam. Realitāte ir pierādījusi, ka pašlaik bizness paveras visnegaidītākajām idejām, kas saistītas tieši ar pašreizējo taupības režīmu. A.Liepiņš mazajiem komersantiem lielas rezerves saskata ārpakalpojumu sniegšanā lielajiem uzņēmumiem, kuri joprojām dara daudz ko lieku, maziem partneriem uzticamu.
