Atklājot Latvijas investīciju un attīstības aģentūras rīkoto Biznesa forumu 9. decembrī, gandarījumu par valsts ekonomiskajiem rādītājiem neslēpa ekonomikas ministrs Artis Kampars. Šie procesi liecina ne vien par mērķtiecīgu valdības darbu, bet arī par uzņēmēju uzdrīkstēšanos un sasniegumiem, cita starpā sacīja ekonomikas ministrs. Jā, ražotāji un eksportētāji ir mūsu ekonomikas vilcējspēks, un, lai viņus atbalstītu, izglītotu un uzmundrinātu, Nacionālajā teātrī notika šis vērienīgais pasākums. Pirmajā brīdī mazliet dīvaina gan šķita foruma norises vieta, jo lietišķas runas par biznesu un skaitļiem labāk iederas askētiskākā interjerā. Taču, ja ņem vērā, ka saieta izskaņā norisinājās konkursa „Eksporta un inovācijas balva 2010” vairāk nekā 30 laureātu svinīgā apbalvošanas ceremonija, tad viss nostājas savās vietās.
Teātra foajē itin ērti bija izvietojušies LIAA, Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Hipotēku bankas (HB), Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) un citu iestāžu konsultanti ar saviem informācijas stendiem, ap kuriem pulcējās patiešām daudz interesentu. Nacionālais teātris šajā gada lielākajā biznesa pasākumā bija apmeklētāju pārpilns, un publikas rindās varēja ieraudzīt gan jau pazīstamus uzņēmējus, gan arī jauniešus, kuri pēc sarīkojuma pirmās daļas, kam bija dots nosaukums „Kur ņemt naudu biznesam?” draudzīgi pārcēlās uz Aktieru zāli, kur norisinājās diskusija par pirmajiem soļiem biznesā „Kas atbalstīs manu ideju?”.
Labas nākotnes izredzes – galvenokārt eksportētājiem
Faktiski visas runas forumā bija tādas kā uzspodrinātas un ļoti optimistiskas. Te nedzirdējām bēdu stāstus par izputējušiem biznesiem, par uzņēmējiem, kuri, nesaņēmuši banku kredītus, piemēram, apgrozāmajiem līdzekļiem, nonākuši parādos un bezizejā. Aiz teātra smagajām durvīm palika neskaitāmie sabrukušie komercsapņi, par kuriem liecina vien tukšās telpas ar baltajām lapiņām pie logiem „Iznomā” tajās Rīgas centra vietās, kur pirms nedēļas vai mēneša vēl bija kāda tirgotava, ēstuve, vietējo šuvēju vai amatnieku darinājumu veikaliņš vai vēl kas cits.
"Ir divu ātrumu Latvija: viena, kas vērsta uz iekšējo tirgu, un tur viss notiek daudz smagāk un mazāk cerīgi, un otra – kas eksportē un dzīvo labāk."
Jānis Ošlejs
Īstenībā šo neveiksmju tematu foruma kopējā sēdē dažās savas uzstāšanās minūtēs ļoti precīzi aizskāra ekonomists un SIA „Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs: „Ir divu ātrumu Latvija: viena, kas vērsta uz iekšējo tirgu, un tur viss notiek daudz smagāk un mazāk cerīgi, un otra – kas eksportē un dzīvo labāk, kam ir ievērojamas izaugsmes iespējas.” Viņš arī neslēpa, ka „Primekss”, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi Latvijā, krīzes laikā bija nonācis smagā situācijā apgrozījuma un peļņas krituma dēļ. „Bet nevar padoties, ir jāmeklē risinājumi, un mēs esam viens no uzņēmumiem, kas piesaistīja papildu kapitālu izaugsmei eksporta tirgos un tagad redzam drošu attīstības ceļu,” viņš sacīja. Taču „Primekss” ir eksportējošs uzņēmums ar gana prestižu biznesa vēsturi, lai tam uzticētos riska kapitāla fonds un atvēlētu nepieciešamos miljonus. Bet ko darīt citiem, kam nav tik laba slava un spēja tikt galā ar sāncenšiem ārvalstu tirgos?
J. Ošlejs atzina, ka finanšu pieejamība Latvijas komersantiem pašlaik ir pārāk ierobežota, kas šobrīd, kad globālajā tirgū ar lielām investīcijām ražošanā strauji ielaužas konkurenti no Āzijas valstīm, ir ļoti riskanti. Taču viņš arī pauda pārliecību, ka visdrošākās pastāvēšanas izredzes faktiski ir tikai tiem komersantiem, kuru bizness balstīts uz eksportu, jo vietējais patēriņš ir pārāk šaurs un bremzēts.
Valsts atbalsta nauda – konkurētspējīgiem ražotājiem
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš tomēr zīmēja gaišāku ainu, kas galu galā tomēr sasaucās ar J. Ošleja tēzēm: „Tagad runāt par finanšu pieejamību komersantiem ir daudz vieglāk nekā, piemēram, pirms gada. To nozaru, kuras uzrāda izaugsmi, piemēram, metālapstrādes, kokapstrādes un citu sektoru uzņēmumi, šogad ir kreditēti pat vairāk nekā 2006. un 2007. gadā. Kopējais aizdevumu apjoms tomēr ir mazāks nekā 2009. gadā, bet tagad, gada beigās, pieaugumu dos apstrādes rūpniecības uzņēmumi, jo līdz gada beigām paredzami vairāki nozīmīgi aizdevuma līgumi. Tomēr ir jāsaprot, ka bankas biznesa projektus tagad izvērtē daudz pamatīgāk un vairs nekad nedos naudu plāniem, kuri nav pilnīgi droši.” Viņš informēja, ka Hipotēku bankas Konkurētspējas un izaugsmes programmu ietvaros šogad 450 projektiem ir izsniegti aizdevumi 100 milj. latu, un vēl tikpat liels kredītu apjoms ir pieejams turpmāk. Mazajiem un sīkajiem uzņēmumiem un biznesa sācējiem izsniegti vairāk nekā 300 kredīti 13 milj. latu apmērā, un arī šī atbalsta programma turpinās. Vairāk nekā 60 milj. latu izsniegti eksporta kredītu garantijās un nākotnē šim nolūkam būs pieejami vismaz 150 milj. latu.
Gandrīz 1000 projektu atbalstīti grantu programmās, kuras administrē LIAA, šim nolūkam atvēlot 150 milj. latu. Vēl viņš minēja, ka daži desmiti miljonu latu ir riska kapitāla fondu rīcībā; tie gaida piemērotus projektus. Taču skaidrības labad te uzreiz jāpiebilst, ka lielākā daļa no minētās naudas, izņemot mazos un sīkos uzņēmumus, paredzēti tieši apstrādes rūpniecībai un projektiem, kuri veicina eksportu, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un jaunu produktu ražošanu. „Grantu programmās svarīgākā nav atbilstība kritērijiem, bet gan biznesa ideja, tās konkurētspēja nākotnē,” uzsvēra A. Liepiņš.
Kas var cerēt uz banku naudu
Pēc „Swedbank” vadītāja Māra Mančinska teiktā iznāk, ka komercbankas vairs nesēž uz sava naudas maisa, bet, gluži pretēji, ļoti gaida tos, kuriem varētu naudu aizdot: „Bankas ir tikušas galā ar restrukturizāciju un aktīvi meklē klientus.” Galvenie nosacījumi, lai komercbanka naudu būtu ar mieru aizdot, M. Mančinska skatījumā ir aptuveni šādi:
- tādi stabili uzņēmumi ar labiem finanšu rezultātiem, kuri ieņem stabilu vietu savā industrijā;
- komersanti, kam situācija krīzes dēļ nav tik spoža un kam vairākus gadus būs smagi jāstrādā, lai tiktu augšup, un tieši finanšu piešprice to var nodrošināt;
- bankai ir pozitīva attieksme pret pastāvīgiem klientiem, kuru darbība finansiālu grūtību dēļ ir restrukturizēta, uzlabojot biznesa rādītājus, jo tie šādi apliecinājuši, ka prot un var tikt galā ar sarežģījumiem;
- jaunu projektu finansēšana, bet ar nosacījumu, ka tos īsteno uzņēmumi, kas jau ar līdzšinējo darbību pierādījuši savas sekmes tirgū;
- pašu komersantu ieguldījums (ir jābūt līdzdalības naudai, tās var būt riska kapitāla investīcijas, bet ne struktūrfondu līdzekļi);
- ir vajadzīgs kredīta nodrošinājums (te iespējami kompromisi, un der arī LGA sniegtās garantijas, kas līdz šim līdzējušas daudziem uzņēmumiem).
„Pāri visam ir viens kritērijs, un to mēs atgādinām saviem darbiniekiem, kuri lemj par aizdevumiem – vai tu no savas naudas šādu kredītu dotu?”, kredītu jautājumam punktu uz „i” uzlika bankas vadītājs. Tādējādi kļuva skaidrs, ka banka pilnīgi noteikti nefinansē tādu jaunu uzņēmēju projektus, kuri nevar uzrādīt jau reālu pozitīvu naudas plūsmu, tātad netiek atbalstīti biznesa starta projekti. M. Mančinskis atkārtoja it kā jau zināmo nejauko patiesību: pēc pieciem gadiem komercdarbību pārtraukuši puse no uzņēmējdarbības jaunuļiem, bet pēc desmit gadiem no deviņiem sācējiem biznesā palicis tikai viens.
Laiks apvienoties un stiprināt citam citu
Diskusijas dalībnieki atzina: šī statistika ir biedējoša un jācer, ka tā ir raksturīgāka ASV, bet mūsu biznesa sācēji būs veiksmīgāki. Vienlaikus izskanēja pārliecība – neviena patiešām izcila biznesa ideja nav palikusi bez finansējuma – agrāk vai vēlāk tā tiek finansēta. Pirmā iestāde, kur var vērsties biznesa sācēji, ir Hipotēku banka ar savu Starta programmu. Tā vēl būs atvērta diezgan ilgi, un naudas pašlaik ir gana, to apliecināja arī bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš. Kopumā HB pašlaik atvērtas sešas atbalsta programmas, kas paredzētas gan ļoti lieliem un stabiliem uzņēmumiem, kam vajadzīgi arī miljonos mērāmi aizdevumi, gan mikrouzņēmumiem, kam darbības uzstutēšanai vajadzīgi vien daži tūkstoši latu. M. Krieviņš uzsvēra: HB aizdevumu nosacījumi „ALTUM” atbalsta programmu ietvaros ir ievērojami pieļāvīgāki gan nodrošinājuma līmeņa, gan atmaksas termiņa nosacījumos, toties tieši šīs pretimnākšanas dēļ ar augstākām kredītu procentu likmēm. „Lai cik piedāvātais produkts vai pakalpojums šķiet labs, mums ir viens jautājums, kas ir arī atslēga biznesa veiksmei – kas un cik daudzi to pirks?” HB pamatnostādni projektu vērtēšanā pauda M. Krieviņš.
"Tagad runāt par finanšu pieejamību komersantiem ir daudz vieglāk nekā, piemēram, pirms gada."
Andris Liepiņš
Biznesa paraugminūtes sniedza SIA „Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. „Valpro” pasaulē pazīstams kā ugunsdzēsības aparātu izgatavotājs, jo eksportē 94% no saražotā. „Mums ir labi, jo esam īpaša, šaura sektora uzņēmums. Apgrozījums ir 10 miljoni latu, taču mērķis ir darbību paplašināt aptuveni trīskārt, jo apstāties savā attīstībā nedrīkstam, nedrīkstam palikt mazi, jo citādi būs grūti konkurēt. Šķiet, tuvojas laiki, kad privātpersonas būs ieinteresētas savus uzkrājumus ieguldīt biznesā. Tādēļ uzņēmējiem vēlos teikt – ņemiet partnerus savā kompānijā! Latvijā uzņēmējdarbība ir ļoti sadrumstalota, pašlaik cīņa notiek nevis par kvalitāti, bet gan – kurš izturēs eksistences cīņā. Tajā pašā laikā ziņas no mūsu biznesa partneriem liecina – tie tagad apvienojas, apkopo spēkus, jo tā ir lētāk ražot, nosegt plašāku tirgus laukumu, vieglāk izdzīvot. Bizness nav sprints, bet maratons, tādēļ jādomā tālu uz priekšu. Ļoti precīzi ir jāizdomā, kā un ko darīt, kāda būs eksporta stratēģija.” A. Flemings dalījās novērojumos, ka lielu daļu Latvijas uzņēmumu, kur ražo labus izstrādājumus, kurus patiešām varētu arī pārdot ārvalstīs, vada pusmūža cilvēki, kuri ļoti pārliecināti par savu varēšanu, bet eksporta lietās viņiem trūkst zināšanu. „Audziniet, skolojiet un biznesā iesaistiet savu jauno paaudzi, ja tās nav, tad meklējiet vienkārši jaunus, talantīgus darbiniekus un ļaujiet viņiem lemt un strādāt!” aicināja „Valpro” vadītājs. Viņš arī sacīja, ka valmierieši ļoti labprāt ņemtu savā saimē kādu uzņēmumu – biznesa sācēju, palīdzētu ar investīcijām, ja vien ideja būtu perspektīva un iekļautos „Valpro” darbības laukā.
Ja ir ideja, sāc darīt
Foruma otrajā daļā domu apmaiņa norisinājās interešu grupās. Apstrādes rūpniecības uzņēmēji un asociāciju vadītāji kopā ar LIAA pārstāvjiem izsvēra eksporta gudrības un iespējas ārvalstīs, kas rādās gana plašas, jaunieši pārpildītajā Aktieru zālē klausījās gan pieredzējušu uzņēmēju praksē pārbaudītās atziņās, gan mācībspēku zināšanās, kā attīstīt savas biznesa idejas, kā par tām pastāvēt, kur dabūt naudu un kā idejas audzē un briedina biznesa inkubatoros.
Bet, protams, sarunas sākās ar to, kādas ir biznesa sācēju raksturīgākās kļūdas. Rīgas Tehniskās universitātes profesore Elīna Gaile-Sarkane nosauca sešas:
- klientu balss ignorēšana (nākamajam uzņēmējam šķiet, ka viņa ideja ir ļoti spoža, bet viņš neuzklausa jautājumu – vai viņa izsapņotais produkts vai pakalpojums tiešām būs vajadzīgs patērētājam);
- komandas trūkums (ja ir vairāki domubiedri, tad katram var būt vērtīgas idejas, kuras ieceri virzīs uz priekšu);
- bailes (ja ideja cietīs neveiksmi, ko teiks citi, kas tad vispār būs?);
- nesaudzīga kritika (tā var nogalināt jebkuru, pat vislabāko ieceri);
- limitu uzlikšana pašam sev (es to nevaru, jo...)
- procesa sasteigšana vai – pretēji – novilcināšana (ir ļoti jāapdomā, kad iet uz priekšu, kad piebremzēt).
Šī domu apmaiņa bija ļoti sparīga – ja ir ideja, sāciet darīt, meklējiet atbalstītājus (kaut vai biznesā pieredzējušu radu un paziņu lokā) un palīgus (arī LIAA konsultantu veidolā).
"Bankas ir tikušas galā ar restrukturizāciju un aktīvi meklē klientus."
Māris Mančinskis
Bet vakarpusē Nacionālajā teātrī jau valdīja veiksmes stāsti – balvas saņēma tie, kuri ir spējuši, pratuši, izdarījuši. Eksporta čempiona balvu ieguva a/s „Grindeks”, lielo un vidējo komercsabiedrību grupā kategorijā „Eksportspējīgākais komersants” 1. vietu ieguva a/s „Valmieras Stikla šķiedra”, 2. – a/s „Balticovo” , 3. – SIA „TTS-Avio”. Mazo komercsabiedrību grupā – 1. vietas ieguvēja SIA „Biosan”, 2. – SIA „Brabantia Latvia”, 3. - SIA „UnitedPress Tipiogrāfija”.
Kategorijā „Inovatīvākais produkts” par uzvarētāju kļuva SIA „Baltic Scientific Instruments”, nākamajās vietās – SIA „Autonams” un SIA „Jaunpagasts Plus”.
Sīkākas ziņas par konkursā apbalvotajiem uzņēmumiem var izlasīt LIAA vietnē http://www.liaa.gov.lv/lv/sakumlapa/jaunumi/eib_2010/.
