Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Aleksejs Kaņējevs: „Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, noteikti būs arvien vairāk cilvēku, kuri vēlēsies iesākto biznesu izvērst, un aktīvāk tiks veidoti arī jauni uzņēmumi.”
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pagājis vairāk nekā gads, kopš Hipotēku bankā atvērta tā dēvētā Starta programma jeb aktivitāte „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai”. Šī atbalsta programma ietver valsts atbalstu konsultāciju, apmācību, aizdevumu un grantu veidā un ir tiešs turpinājums iepriekšējai – „Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”, kas deva ievērojamu pieredzi nākamo uzņēmēju izglītošanā un ievadīšanā biznesa dzīvē.
Starta programmas mērķis ir paaugstināt saimnieciskās darbības aktivitāti valstī, iesaistot uzņēmējdarbībā jaunus spēkus un izvēršot mazo uzņēmējdarbību. Līdz 2013. gada vidum plānots sniegt konsultācijas 1200 cilvēkiem, biznesa zināšanās apmācīt 900, bet uzņēmēju saimi papildināt ar 600 jauniem biedriem.
Kā šie nodomi tiek īstenoti? Kāpēc vajadzīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri regulē Starta programmas īstenošanu un kurus valdība apstiprināja 26. oktobrī? Uz šiem un citiem LV.LV jautājumiem atbild Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvaldes ALTUM vadītāja vietnieks Aleksejs Kaņējevs.
Krīze mācījusi būt piesardzīgiem
Sākoties lielajam bezdarbam, valdība plaši aicināja šajā un citās biznesa sācēju un mazo uzņēmumu atbalsta programmās startēt arī tos cilvēkus, kuri zaudējuši vai tūliņ zaudēs darbu. Bija lielas cerības, ka tādējādi radīsies jaunas darbavietas, cilvēku rosība izpaudīsies arī jaunos, interesantos ražojumos vai pakalpojumos. Kā šīs cerības attaisnojušās, cik liela bijusi atsaucība?
Krīzes ietekmē cilvēki bija ļoti piesardzīgi un maz uzsāka jaunu biznesu vai ņēma kredītus jau esošā izvēršanai. Bet šoruden pieteikumu skaits ir palielinājies. Patlaban ir labs laiks sākt savu biznesu, jo kritušās gan iekārtu cenas, gan telpu remonta izmaksas, lētāka kļuvusi arī telpu noma. Tagad var plānot biznesu ar reālāku sajūtu. Daudzi no iepriekšējās programmas atbalsta saņēmējiem uzņēmējdarbībai pievērsās turības laiku pēdējā brīdī. Un tieši tad, kad bija jāsāk atmaksāt kredīts, sākās ekonomiskā krīze, samazinājās uzņēmuma apgrozījums un parādījās finansiālās grūtības.
Vai taisnība, ka aizdevumus saņēma aptuveni puse no pirmās atbalsta programmas dalībniekiem, kuri izstrādāja biznesa plānus, bet savukārt puse no viņiem bankai tagad lūgusi aizdevumu restrukturizāciju, jo radušās grūtības ar naudas atmaksu?
Tā ir. Iespēju robežās katram projektam cenšamies atrast to kodolu, kā biznesu pārveidot un to turpināt varbūt šaurākā apjomā, nekā sākotnēji plānots.
Kurās nozarēs jaunos uzņēmējus grūtības ir skārušas visvairāk?
Par nozarēm runāt šeit nevaram. Grūtības radušās galvenokārt tiem klientiem, kuri pirmās Starta programmas ietvaros saņemtos aizdevumus izlietoja, veicot samērā lielus ieguldījumus nekustamajā īpašumā vai arī to pirkuši. Tiem klientiem, kas savam biznesam telpas ir nomājuši, situācija ir daudz vieglāka. Un vēl viena pazīme – jo lielāks projekts, jo grūtības lielākas.
Šos novērojumus izmantojam otrajā programmā, un daudziem klientiem, kas plāno iegādāties telpas, konsultācijās bieži vien iesakām nostrādāt, teiksim, pusgadu nomātās telpās, un tad, ja bizness ir veiksmīgs, var sākt domāt par nākamo posmu – iegādāties telpas īpašumā. Tātad lielāko ieguldījumu veikt pēc tam, kad jau ir pārliecība, ka bizness norisinās veiksmīgi.
Jāņem vērā, ka daudzi mūsu klienti patiešām ir iesācēji biznesā. Varbūt viņiem ir ievērojama pieredze kā darba ņēmējiem, bet biznesa vadīšana ir gluži cita pieredze, cita atbildības pakāpe.
Jaunās programmas mērķi ir gana vērienīgi. Kādi pašlaik ir rezultāti, vai pēc laika grafika izpildāt plānoto?
Praktiskā pieredze programmas īstenošanā rāda, ka programmas noteikumos nāksies ieviest korekcijas: mums būs nepieciešami nevis 600, bet tūkstotis jaunu komersantu. Tas tādēļ, ka cilvēki īsteno mazākus projektus, nekā bijām sākotnēji domājuši un kā notika arī iepriekšējā programmā. Tad aizdevuma vidējais apmērs nedaudz pārsniedza 17 tūkstošus latu, bet tagad tas ir 14 tūkstoši. Mēs par šo apdomīgumu tikai priecājamies.
"Starta programmas mērķis ir paaugstināt saimnieciskās darbības aktivitāti valstī, iesaistot uzņēmējdarbībā jaunus spēkus un izvēršot mazo uzņēmējdarbību."
Septembra beigās par dalību programmā bija parakstītas 1006 vienošanās, apmācīti 429 cilvēki, iesniegti 389 biznesa plāni, izskatītas aizdevumu iespējas 345 projektiem, bet atbalsts piešķirts 197, kas veido 2,83 miljonus latu. Par atbalsta piešķiršanu noslēgti 152 līgumi.
Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, noteikti būs arvien vairāk cilvēku, kas vēlēsies iesākto biznesu izvērst (jo programmā var pieteikties arī uzņēmumi ar triju gadu pieredzi), aktīvāk tiks veidoti jauni uzņēmumi. Tādēļ ar Ministru kabineta noteikumiem programmā tika veikti grozījumi, kas to padarīs uzņēmējiem pievilcīgāku un arī palielinās projektu plūsmu.
Kad vienam šķiet viegli, otram – sarežģīti un dārgi
Kādas grūtības esat novērojuši programmu īstenošanas gaitā?
Banka šīs programmas dalībniekiem ir ļoti pretimnākoša. Esam ieviesuši jaunu aktivitāti – bankas speciālistu konsultācijas visās Hipotēku bankas filiālēs, kuru laikā viņi palīdz jaunajiem uzņēmējiem sagatavot biznesa plānu, aprēķināt naudas plūsmu - izplānot savus ieņēmumus un izdevumus divu gadu periodam. Tas atbalsta pretendentiem parasti sagādā vislielākās grūtības.
Bet, lūk, reāls piemērs no programmas dalībnieka stāstītā. Topošā uzņēmuma biznesa plāna un it sevišķi naudas plūsmas aprēķināšana divu gadu garumā uz priekšu (turklāt apstākļos, kad nav zināma valdības turpmākā nodokļu politika) bijusi tik sarežģīta, ka nācies izmantot profesionāla konsultanta palīdzību, kas izmaksājis 500 latu. Diezgan prāvas izmaksas bijušas telpu pārbūves tāmei, ko arī nācies pasūtīt. Prasība par biznesam paredzēto telpu nomas priekšlīgumu beigusies ar nomas maksu īpašniekam (800 latu mēnesī trīs mēnešu garumā), jo viņš nav bijis ar mieru tāpat vien rezervēt telpas, nezinot, vai tās tiešām tiks izmantotas. Tādējādi cilvēks aptuveni pusgada laikā iztērēja vairāk nekā 3000 latu, bet iznākumā saņēma vēstuli, ka projekts noraidīts, jo banku nav pārliecinājis paredzētais ieņēmumu apjoms. Minētais gan neliecina par sociālās palīdzības modeli, bet bagāts cilvēks šādā programmā diez vai startētu. Kā to komentēsit?
Šis piemērs ir ļoti labs, lai saprastu, ka ir noticis tieši pretēji tam, kā programma ir iecerēta. Pirmkārt, mēs esam par to, ka biznesa plānu savu spēju robežās gatavo nākamais uzņēmējs pats, jo netiek prasīts nekas pārmēru sarežģīts. Jā, grūtības var sagādāt naudas plūsmas aprēķināšana, bet tāpēc ir bankas konsultanti, kuri palīdz ar to tikt galā.
Nākamajam uzņēmējam biežāk vajadzēja piestaigāt pie bankas konsultanta, nevis algot īpašu speciālistu?
Tieši tā. Tad šādām izmaksām par biznesa plāna sagatavošanu nevajadzētu būt. Ja bankai rodas kādi papildu jautājumi pēc tam, kad biznesa plāns jau ir sagatavots, klientam uz tiem vienkārši ir jāatbild, un arī šie jautājumi nav tādi, kuru dēļ jāpiesaista profesionāls speciālists. Lai nākamais uzņēmējs izprastu, kādi telpu remontdarbi varētu būt nepieciešami un cik lielas izmaksas tie radītu, ir vajadzīga šāda tāme, bet to var izrēķināt viņš pats. Mēs neprasām oficiālas sertificētu speciālistu tāmes, līdz ar to arī šādām projekta sagatavošanas izmaksām nevajadzētu rasties. Banka neprasa arī telpu nomas līgumus, bet tikai nodomu līgumus, ka īpašnieks ir gatavs tās izīrēt.
Bet ja viņš nav ar mieru parakstīt nodomu līgumu? Vai arī šādu līgumu neņem pārāk nopietni un iznomā telpas tam, kurš gatavs maksāt ātrāk? Tad faktiski pagalam ir viss biznesa plāns.
Šādas situācijas var gadīties, bet zināms ir arī tas, ka nomas tirgū pašlaik ir daudz brīvu telpu. Nereti, analizējot biznesa plānu, konstatējam, ka projektā paredzētās ir pārāk dārgas un jāmeklē lētākas. Telpu izmaiņas ir novērojamas katrā otrajā vai trešajā projektā. Ja jūsu minētais klients izmaksu dēļ savu ieceri nevēlējās mainīt, tad šādi izdevumi varēja rasties.
"Patlaban ir labs laiks sākt savu biznesu, jo kritušās gan iekārtu cenas, gan telpu remonta izmaksas, lētāka kļuvusi arī telpu noma."
Tomēr paša klienta interesēs ir izvērtēt vairākus piedāvājumus gan attiecībā uz telpu, gan iekārtu piedāvājumu un tad izvēlēties sev piemērotāko. Nekādi finanšu ieguldījumi pirms aizdevuma piešķiršanas nav nepieciešami. Šim konkrētajam klientam, iespējams, vajadzēja pameklēt alternatīvu telpu piedāvājumu, ja iznomātājs ir bijis tik neatsaucīgs.
Biznesa veidi tomēr ir ļoti dažādi. Var būt tādi, kur telpu izvietojums un atrašanās vieta ir ļoti svarīga projekta izdošanās sastāvdaļa. Bet pat tad, ja projekts ir noraidīts, pastāv iespēja bankas speciālistam kopā ar klientu to vēlreiz caurlūkot, konstatēt, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, un pēc tam šo projektu atkārtoti iesniegt izvērtēšanai. Vēstulē visu nevar atspoguļot, tādēļ klientam vajadzētu klātienē kontaktēties ar bankas konsultantu, lai varētu izprast, kas tieši maināms, lai varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu.
Lielāka pretimnākšana arī tiem, kam jau ir savi uzņēmumi
Vēl viens klupšanas akmens – par mājas vai dzīvokļa iegādi projekta iesniedzējam ir kredīts citā bankā. Parādu nav, ģimene kopīgiem spēkiem ar maksājumiem labi tiek galā. Bet bankas konsultants iecerētā biznesa izmaksās pieprasīja iekļaut arī šā privātā kredīta maksājumus. Manuprāt, programmas noteikumos nekur nav rakstīts, ka tā vajadzētu darīt.
Ir gadījumi, kad kredīta speciālists, projektu izvērtējot, ņem vērā arī klienta privātās saistības. Tas galvenokārt ir tad, ja atbalsta pretendentam nav citu ienākuma avotu un plānotais bizness nodrošinātu viņa pamata ieņēmumus. Jo privātās saistības taču būs no kāda avota jāsedz.
Bet ja viņam jau ir cits uzņēmums, kas nes peļņu?
Protams, mēs ņemam vērā ne tikai klienta maksājumus par privātajām saistībām, bet arī citus ienākumus, ja tādi ir. Tomēr, ja atbalsta pretendentam citā komersantā pēdējā gada laikā ir bijusi līdzdalība, kas lielāka par 25 procentiem, pēc pašreizējiem noteikumiem viņš programmā piedalīties nevar.
Taču 26. oktobra grozījumi MK noteikumos paredz, ka turpmāk tas būs iespējams un šāds komersants programmas ietvaros varēs saņemt atbalstu biznesa plāna īstenošanai aizdevuma un konsultāciju veidā, taču viņam nebūs pieejams grants saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Būs vēl kāds jaunums. Pašlaik grantu aizdevuma dzēšanai 20 procentu apmērā no aizdevuma summas (bet ne vairāk par 2000 latu) var saņemt tikai tie programmas dalībnieki, kuri reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji ne agrāk kā pēdējā gadā pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas (tātad uzņēmumiem līdz viena gada vecumam). Pēc MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās grantu aizdevuma dzēšanai (gan ar ierobežojumiem) varēs saņemt visi saimnieciskās darbības sācēji. Tiem atbalsta pretendentiem, kuri reģistrēti no viena līdz trim gadiem pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, kā arī personām, kurām pēdējā gada laikā citā komersantā bijusi līdzdalība, kas lielāka par 25 procentiem, piešķirtais grants aizdevumu dzēšanai būs līdz 10 procentiem no piešķirtā aizdevuma apjoma, un tas nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
"Aizdevuma daļa tiek dzēsta pēc tam, kad uzņēmējs ir apguvis aizdevuma summu, iepircis to, kas bija nepieciešams, un jaunajā biznesā nostrādājis vienu gadu. "
Šis grants motivē uzņēmēju īstenot paredzēto plānu, neapstājoties pie pirmajām grūtībām. Redzam, ka uzņēmēju plānu īstenošanā laika ziņā ļoti bieži rodas nobīdes uz vienu vai otru pusi. Piemēram, plānots, ka pirmie ieņēmumi būs pēc trim mēnešiem, bet realitātē tas notiek divreiz vēlāk. Jauni projekti Latvijā ir vitāli svarīgi, un Ekonomikas ministrija piekrita šāda neatmaksājamā valsts atbalsta piešķiršanai arī vairāk pieredzējušiem uzņēmējiem, kuri īsteno jaunus projektus. Aizdevuma daļa tiek dzēsta pēc tam, kad uzņēmējs ir apguvis aizdevuma summu, iepircis to, kas bija nepieciešams, un jaunajā biznesā nostrādājis vienu gadu.
Vēl viens atvieglojums, ko paredz izmaiņas programmā, ir tas, ka neliela apjoma biznesa projektiem līdz 5000 latu vairs nebūs nepieciešams saimnieciskās darbības uzsācēja līdzfinansējums 10 procentu apmērā. Mazajiem uzņēmējiem un tiem, kuri tikai dibina savu biznesu, šī prasība pēc līdzfinansējuma nereti izrādījās nepārkāpjams slieksnis.
Biznesa plānos visplašāk pārstāvēta ražošana
Kad Ministru kabineta noteikumu grozījumi varētu stāties spēkā?
Aptuveni pēc mēneša. Pa šo laiku ALTUM jānoslēdz līguma grozījumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru – šo aktivitāti uzraugošo iestādi.
Vai nebaidāties, ka līdz ar šādu atvieglojumu piešķiršanu programmā varētu sākties jau esošu uzņēmēju pieteikumu birums?
Vadoties pēc līdzšinējās pieredzes, nedomāju vis. Kā jau teicu, uzņēmēji tagad pret aizdevumiem izturas piesardzīgi un apdomīgi.
Vai tādēļ, lai vairāk reklamētu un izraisītu plašāku interesi par Starta programmu, sadarbībā ar biedrību „Līdere” 12. oktobrī izsludinājāt konkursu jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem „Lec biznesā!”?
Šobrīd redzam, ka Starta programmā vēlas iesaistīties arī gados jauni cilvēki, bet viņu īpatsvars varētu būt lielāks.
Kāds ir programmas dalībnieka sociālais portrets?
Gandrīz vienāds skaits vīriešu un sieviešu (sieviešu par 10 procentiem mazāk), mazliet vairāk nekā puse ir vecumā no 25 līdz 39 gadiem, 47 procenti ir darba ņēmēji, 22 procenti – darba devēji, 13 procenti – pašnodarbinātie, septiņi procenti – studenti un 11 procenti – bezdarbnieki. Visvairāk projektu iesnieguši rīdzinieki (44%), vidzemnieki (24%), tālāk seko Kurzeme un Latgale (katram reģionam pa 13%), bet vismazāk projektu nāk no Zemgales – tikai seši procenti. Ar gandarījumu varu teikt, ka biznesa plānos visplašāk pārstāvēta ir ražošana - 41 procents no visiem projektiem.
Bet ar konkursa „Lec biznesā!” palīdzību vēlamies informēt un ieinteresēt tieši jauniešus, kam ir svaigas idejas. Konkursa dalībniekiem sākotnēji ir jāsagatavo tikai īss biznesa idejas apraksts, kas kopā ar pieteikumu un CV līdz 15. novembrim jāiesniedz bankā. (Sīkākas ziņas par konkursu atrodamas http://www.hipo.lv) Tie, kuru idejas iegūs visaugstāko novērtējumu, tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā, jau sagatavojot biznesa plānu, kas atbilst konkursa nolikumam un Starta programmas nosacījumiem. Uzvarētājus nosauksim nākamā gada 4. janvārī.
