Septembrī publiskotā starptautiskā pētījuma rezultāts, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ar 40% no IKP ir augstākais Eiropas Savienībā, nav zibens spēriens no skaidrām debesīm. Pētniekiem pietiktu paklausīties valsts un pašvaldību amatpersonu, uzņēmēju pārstāvju un viņu sociālo biedru grupu brīdinājumos publiskajās debatēs par atteikšanos maksāt nodokļus, lai secinātu, ka šajā valstī pagrīdes ekonomika, algas „aploksnēs”, daļēja maksāšana ir norma, un par to – būt vai nebūt kādam nodoklim – pietiek, ja nobalsots aktīvistu interaktīvajās aptaujās.
Menedžmenta konsultāciju kompānijas “A.T. Kearney” pētījumā arī aprēķināts, ka nelegālā ekonomika mūsu valstij gadā nodara 5,127 miljardu eiro (3,6 miljardu latu) lielu kaitējumu, vēsta BNS. Teju tikpat, cik mazs/liels būs šogad valsts budžets ieņēmumu daļā. Tiesa, pētījumā iekļauti 2005. gada dati. (Saskaņā ar oficiālo statistiku 2005. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,1 miljards latu.) Tagad šie zaudējumi naudas izteiksmē varētu būt lielāki - 5,2 miljardi (40% no šā gada Budžeta likumā ierakstītajiem IKP 12,98 miljardiem). Vēl pastāv liela varbūtība, ka ēnu ekonomikas procents šogad ir pieaudzis, un iespējamo zaudējumu summu bail pat rēķināt.
Protams, ēnu ekonomika ir arī citās valstīs, bet ne tās ir šī topa līderes, ne tām mūsu specifiskās krīzes problēmas.
Latvijā nodokļu jautājumos par kompetentiem un uzklausāmiem tiek atzīti visi, gan tie, kas maksā nodokļus, gan tie, kas izkārtojuši, lai tieši viņiem nav jāmaksā, gan tie, kuri patiešām arī nemaksā. Vieni tāpēc, ka vispār nezina, kas tie nodokļi tādi ir. Otri tāpēc, ka vairs nemaksā, jo biznesā neiet un ir nākusi apskaidrība, ka viņi nevar izturēt konkurencē ar „gudrajiem”, kuri visu laiku varējuši atļauties nemaksāt, vēl citi attapuši īstajā laikā ietaupīt uz valsts un darbinieku rēķina, lai ātri sarūpētu summu kādam izdevīgam pirkumam, jo tik lēti, kā tagad, nekas vairs nemaksās nekad.
Nodokļi ēnā
Pētījumā norādīts, ka ēnu ekonomikas apmēru galvenie ietekmējošie faktori ir uzkrājumu veidošana, pilnībā vai daļēji nemaksājot nodokļus, vainas izjūtas trūkums par nodokļu nemaksāšanu, kā arī zemais risks, ka nodokļu nemaksātāji tiks pieķerti.
Saeimas Sociālās drošības apakškomisijā deputāti otrdien Finanšu ministrijai pārmeta Valsts ieņēmumu dienesta ievērojami lielākos izdevumus, salīdzinot, piemēram, ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kur taču tāpat daudziem cilvēkiem jāstrādā ar budžeta naudu un katru ģimeni.
"Nav pasaulē biznesa, kurš vēlētos kapitāla nodokli."
Liktos, vismaz likumdevējiem nevajadzētu pretnostatīt valsts iestādes vai stumt tās uz reformu barikādēm. Vēl nebūtu lieki zināt likumu hronoloģiju. Jo 1998. gadā VSAA nodeva sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kura pārziņā no tā brīža ir gan iemaksu iekasēšanas, gan parādu piedziņas funkcijas, norādīts VSAA mājaslapā. Savukārt VSAA ir speciālā budžeta rīkotāja, tātad sadala to, ko iekasē VID.
Nav īstais laiks
Ar nodokļu politiku Latvijai ir kā dzejolītī par slinko Jānīti – pirmdien zobi sāpēja, otrdien – galvā bija reibonis nelāgs.... tikai svētdien bija Jānītis vesels.
Kad vajadzēja ieviest nodokļus, kādi ir citās valstīs, Jānītis bija pārāk sprauns un atspārdījās. Tagad, kā tiek apgalvots – nodokļu ieviešana un bāzes paplašināšana vairs nav iespējama, acīmredzot jau, ka tā būs vēl „sešas dienas”.
Kapitāla pieauguma nodoklis nav iespējams tāpēc, ka tas nepatīk biznesam. (Ja nemaldos, eiroparlamentārietis Roberts Zīle kādā LTV diskusiju raidījumā šoruden pasmīkņāja, ka nav pasaulē biznesa, kurš vēlētos kapitāla nodokli.) Mājokļa nodoklis nav pareizs, jo līdz ubaga spieķim novedīs trūcīgos. PVN ir ļaunā sakne, kura tiek raustīta jau kopš šā gada sākuma. Algai progresīvais nodoklis būtu kaitniecība, jo neviens nav spējīgs izšķirties, no kādas summas likmi palielināt, un jau ir secināts, ka Latvijā turīgos uz rokas pirkstiem var saskatīt, tāpēc ieņēmumos čiks vien sanāktu, vēl ļaunāk – viņu nauda emigrētu.
Pašnodarbināto ieņēmumiem atvēlēto 15% likmi atjaunojot uz vispārējo 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, var gaidīt nemierus, kādi šajā sakarā bija šoziem Viļņā.
Sociālā nodokļa paaugstināšanas iespējamība jau ir vērtēta kā premjera provokatīvs priekšlikums, jo darbaspēka nodokļu paaugstināšana bezdarba apstākļos ir ekskluzīva atļaušanās.
Bēg no krīzes, nodokļus palielinot turīgajam
Briti, kas vienīgie krīzes iesākumā pirms gada samazināja PVN likmi, tagad piedzīvotajās grūtībās ir nolēmuši papildināt valsts ieņēmumus, palielinot ienākuma nodokli personām ar lieliem ienākumiem. Sagatavotais likumprojekts paredz nodokļu likmes pieaugumu no 40% līdz 50% tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 250 tūkstošus dolāru, atsaucoties uz “The Washington Post”, raksta “Dienas Bizness”. ASV izskata iespēju, apliekot ar nodokļiem bagātākos, nodrošināt medicīnisko palīdzību 46 miljoniem neapdrošināto iedzīvotāju. Indijā valdība rosinājusi piedzīt “melno naudu” - miljardus dolāru nelegālās peļņas, Vācijā pieņemts likums, kas liek bagātajiem deklarēt savu aktīvu atrašanās vietu. Kopš krīzes sākuma nodokļi bagātajiem pieauguši Nīderlandē, Īrijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs.
Jā, mēs neesam salīdzināmi ar turīgo Eiropu. Jo, piemēram, Anglijā, ierosināts pacelt arī ienākumu slieksni, sākot no kura privātpersonas ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli – no 6500 mārciņām (5000 latiem) līdz 10 tūkstoš mārciņu (7700 latiem) gadā. Latvijā šis slieksnis ir samazināts un nākamgad neapliekamais minimums, ja paliks spēkā 35 lati mēnesī, būs vairs tikai 420 latu.
Donori skatās un vērtē
Eiropas Komisijas (EK) Dalībvalstu ekonomikas otrā direktorāta direktore Elena Floresa Latvijas Bankas konferencē “Tautsaimniecības stabilitātes un izaugsmes atjaunošana Latvijā” uzsvērusi, ka Latvijai pašlaik aktuālākais jautājums ir par budžeta sabalansēšanu, turklāt domājams, ka to nevarēs izdarīt, tikai samazinot izdevumus, ir jārūpējas arī par ieņēmumiem. EK amatpersona arī nav vairījusies aizrādīt, ka izaugsmes gados Latvija ir pastāvīgi ignorējusi EK padomus. Ja tas tā atkārtosies, situācija varētu kļūt nevadāma ne tikai ekonomikā, bet arī politikā.
"Iedzīvotājus un uzņēmējus biedē tas, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir ļoti viegli iekasējams."
Protams, jebkurš var runāt jebko, taču – Eiropas Komisija varētu gaidīt, ka vismaz tagad, kad tā pārskaitījusi Latvijai vienu miljardu eiro, tās spriedumus arī sadzirdēs.
Bailes no neizbēgamā
“Nodokļus, kurus nevar iekasēt, nevajag ieviest,” ar šādu vienkāršu patiesību šonedēļ nācis klajā Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Savukārt Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, kurš bija atzinīgi novērtējis valdības mēģinājumu mājokļiem piedāvāt saudzīgu - 0,2% nodokļa likmi no īpašuma kadastrālās vērtības, uzskata: iedzīvotājus un uzņēmējus biedē tas, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir ļoti viegli iekasējams, raksta BNS. “No tā faktiski nav iespējams izbēgt, un tas rada zināmu sasprindzinājumu.”
Tagad vajag ļaut cilvēkiem pelnīt, „nevis cimperlēties par to, vai nodokļi tiks samaksāti” – šonedēļ sabiedriskajā televīzijā aicināja Latvijas attīstības stratēģis Roberts Ķīlis.
Par to, ka īpaša cimperlēšanās te nenotiek, var pārliecināties Rīgas Centrālajā un citos tirgos. Taču, vai tā ir olekts, kuru pielikt visai valsts nodokļu sistēmai, no kuras konvertē naudu izglītībai, veselībai, drošībai, pensijām, pabalstiem un citiem obligātajiem maksājumiem, kuru garants ir valsts, lai cik bēdīgā paskatā tā būtu arī ēnu ekonomikas un nodokļu ignorēšanas dēļ?
Jau minētā pētījuma analītiķi skaidro: ēnu ekonomika ir makroekonomikas daļa, kur uzņēmumi par iegūtajiem naudas līdzekļiem nemaksā nodokļus, strādnieki saņem algas „aploksnēs”, tiek reģistrētas fiktīvas saimniecības. Ēnu ekonomikā iekļaujas arī korupcija, kontrabanda, nelegālās darbības, kā tirgošanās ar narkotikām. Ēnu ekonomika ir fenomens, kas negatīvi ietekmē valsts budžetu, IKP, brīvo konkurenci uzņēmēju starpā, kā arī rada iespaidu, ka valsts ir nabadzīgāka nekā patiesībā ir. Ēnu ekonomiku veicina dažādas nepilnības valsts likumos, zems iedzīvotāju ienākumu līmenis, zema iedzīvotāju tiesiskā un ekonomiskā kultūra, kā arī dažādi ierobežojumi, kas uzlikti preču un pakalpojumu cenām.
Vai šis ir arī Latvijas „džentlmeņa komplekts”?
