Igo Japiņš ir beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu, ir Igo Japiņa Sporta aģentūras direktors, viens no pazīstamākajiem riteņbraukšanas sporta popularizētājiem – riteņbraukšanas speciālists, SEB kalnu divriteņu maratona un Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciena organizētājs. Riteņbraukšanai Igo pievērsies no 15 gadu vecuma, izcīnījis sudraba un bronzas medaļas Tautu spartakiādēs 4 km komandu braucienu trekā, vairākkārtējs PSRS čempionātu laureāts, Latvijas čempions. Bijis treneris daudziem riteņbraucējiem – Dainim Ozolam, Kasparam Ozeram, Romānam Vainšteinam un citiem. Dzimis 1950. gada 6. septembrī Rīgā. Viņa dzimšanas dienā Siguldā notiks jau 19. Vienības brauciens.
Kāda ir Vienības brauciena vēsture?
Pirmais Vienības brauciens Latvijā notika 1936. gadā, un tajā piedalījās aptuveni 1200 dalībnieku. Brauciena galvenais iniciators un idejas autors bija Roberts Plūme, viens no rosīgākajiem tā laika Latvijas sabiedriskajiem darboņiem – divu olimpisko spēļu dalībnieks, vairākkārtējs čempions riteņbraukšanā, slēpošanā, pieccīņā un boksā. Sacensību protektors bija toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Vienības brauciena galvenais mērķis vienmēr bijis nevis uzzināt ātrāko, bet veicināt tautas kopības garu. Dalībniekiem bija jāveic noteikts ceļa gabals. Ulmaņlaikā starti tika doti visu apriņķu centros ar finišu Rīgā, izņemot 1937. gadu, kad riteņbraucēji finišēja Jelgavā.
1995. gadā Murjāņu Sporta ģimnāzijas treneris Ernests Pūce ar domubiedriem šo tradīciju atjaunoja, un tagad Vienības brauciens ir masveidīgākais tautas velosporta pasākums Latvijā. 2008. gadā tajā piedalījās 2217 dalībnieki. Ik gadu dalībnieku skaits pieaug, taču nepārspēts palicis 1939. gadā sasniegtais rekords, kad no visiem Latvijas novadiem uz Rīgu devās 6226 dalībnieki un 4. Vienības brauciens jau bija valsts mēroga svētki."Gribētos, lai Vienības brauciena atmosfēra līdzinātos tai, kāda tā bija tālajos trīsdesmitajos gados, kad Vienības brauciens bija tautas svētki."
Kāda šobrīd ir aina riteņbraukšanā Latvijā?
Kopumā jāsaka, ka situācija ir bēdīga. Jo īpaši reģionos. Agrāk nāca ļoti daudz labu riteņbraucēju no Smiltenes, Liepājas, Valmieras, Tukuma, Talsiem, Dobeles un citām Latvijas pilsētām. Tagad diemžēl trenējas daudz mazāk, jo nav vairs riteņbraukšanas sekcijas, kur to darīt. Rīgā situācija ir labāka – te tomēr ir Rīgas Riteņbraukšanas skola, kas saņem Rīgas domes atbalstu.
Kādu nākotni jūs paredzat riteņbraukšanai?
Jābūt aktīviem, jāpopularizē šis sporta veids, ko mēs tagad arī ar Vienības braucienu darām. Un tad nākotne būs saulaināka.
Ko valsts varētu darīt riteņbraukšanas labā?
Pašvaldības un valsts jau nedaudz cenšas – par to liecina arvien pieaugošais veloceliņu skaits. Bet mums ir vēl tāls ceļš ejams līdz, piemēram, Nīderlandes, Beļģijas vai Dānijas līmenim. Vajadzētu atjaunot vietas, no kurām nāca talantīgi riteņbraucēji. Mums Latvijā vienmēr ir bijuši spoži talanti. Jo vairāk vietu, kur skolotu nākamos čempionus, jo labāk. Sporta prioritāšu stratēģijā vajadzētu iekļaut riteņbraukšanu. Tomēr kopumā jāsaka, ka situācija ir skumīga. Lai gan šajos ekonomiskajos apstākļos grūti spriest, bet bija arī labāki laiki, kuros tāpat nekas dižs netika darīts. Tomēr priecē, ka cilvēku vidū, vienalga, šis sporta veids ir tik populārs.
Kas jums pašam ir Vienības brauciens?
Vienības brauciens ir vienotība. Tas ir cilvēku vienotības un riteņbraukšanas popularizēšanas veids. Tā ir saudzīga attieksme pret apkārtējo dabu un kopā būšana ar līdzcilvēkiem. Tā kā valsts atbalsta mums nav, mēs organizējam, kā mākam, paši. Nav jau vēl gluži kā Ulmaņlaikos, bet mēs mēģinām šo Vienības braucienu padarīt par svētkiem – riteņbraucēju svētkiem, tautas kopā būšanas svētkiem.
"Riteņbraukšana nepārprotami veicina kopības garu – tur nav šaubu!"
Ar ko šā gada brauciens atšķirsies no citiem?
Šogad Vienības braucienā piedalīsies divi Latvijas Valsts prezidenti – esošais un bijušais - Valdis Zatlers un Guntis Ulmanis. Viņi izvēlējušies startēt 37,5 kilometru garajā „Latvenergo” Tautas klases distancē. Tas priecē īpaši: divi tik nozīmīgi cilvēki piekrituši piedalīties un aicina arī tautu apmeklēt šo pasākumu. Vēl es domāju, ka šogad būs vairāk dalībnieku nekā līdz šim. Prognozēju, ka piedalīsies aptuveni 4000 cilvēku, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gadus. Šogad Vienības brauciens varētu būt īpaši sabiedriski nozīmīgs, jo cilvēki ir noguruši no ekonomiskajām problēmām un meklē, kur smelties pozitīvas emocijas. Tautai trūkst pozitīvisma, saliedētības un vienotības! Tādēļ šis masu pasākums ir ļoti laba iespēja parādīt savu kopības spēku cilvēkiem un valstij ekonomiski grūtajā brīdī.
Kas jūs šogad visvairāk pārsteidz, gaidot Vienības braucienu?
Lielais riteņbraucēju skaita pieaugums. Tas mani tiešām patīkami pārsteidz. Ir acīm redzams, ka šogad jo īpaši daudz cilvēku izvēlas velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli un atrod sev vietu starp daudzajām mašīnām. Riteņbraukšana ir zaļais dzīvesveids - tas ir ātrāks par pārvietošanos ar kājām un dabai draudzīgs atšķirībā no automašīnām. Jauki, ka arvien vairāk cilvēku to saprot.
Kāds varētu būt jūsu sapņu Vienības brauciens?
Tā varētu būt atgriešanās vēsturē: starts vairākās Latvijas vietās, piemēram, četrās pilsētās, novadu centros, kā tas bija Ulmaņlaikos. Visi drošā policijas pavadībā dodas uz finiša vietu - galvaspilsētu Rīgu. Gribētos, lai Vienības brauciena atmosfēra līdzinātos tai, kāda tā bija tālajos trīsdesmitajos gados, kad Vienības brauciens bija tautas svētki. Es priecātos, ja valsts palīdzība būtu lielāka, lai riteņbraucēju dalības maksa būtu zemāka. Shēma ir vienkārša: jo lielāks valsts atbalsts, jo mazāka maksa, jo vairāk dalībnieku.
"Domāju un ceru, kā jau nākamgad Vienības brauciens varētu izvērsties maksimāli līdzīgs leģendārajam 4. Vienības braucienam."
Kā riteņbraukšana veicina kopības garu? Kad jūs pats esat visspilgtāk sajuties kā viens no savējiem?
Es pats diemžēl nevaru piedalīties Vienības braucienā, jo nododos tā organizēšanai. Bet vienalga – jūtos kā savējais. Ej, kur gribi, visi sveicina! Tā kā organizēju arī SEB kalnu divriteņu maratonu, nepārtraukti esmu šajā apritē. Riteņbraukšana nepārprotami veicina kopības garu – tur nav šaubu! Visi plecu pie pleca minas - draudzīgi, vienoti. Kopīgas aktivitātes vieno gan ģimenes, gan kolektīvus, gan tautu kopumā.
Ir izskanējis vērtējums, ka Vienības brauciens ir pārāk komercializēts un tautai īpaši šodienas situācijā tas nav pa kabatai. Vai jūs tam piekrītat? Kādi varētu būt risinājumi?
Te mums atkal jāatgriežas pie jautājuma par valsts atbalstu. Tā kā finansējums no valsts šim pasākumam netiek atvēlēts, tad izmaksas ir jāsedz dalībniekiem, kā arī piesaistot atbalstītājus. Pieļauju, ka cilvēkam, kurš nav saskāries ar šāda mēroga sporta pasākumu organizēšanu, grūti iedomāties visas nianses, kas jānodrošina tā laikā – sākot ar distanču plānošanu, trašu iekārtošanu, policijas, medicīniskā personāla, tiesnešu un apkalpojošā personāla algošanu, elektroniskās rezultātu uzskaites sistēmas nodrošināšanu, pēc pasākuma ēdināšanu un beidzot ar paša pasākuma organizēšanu un medaļu izgatavošanu ikvienam dalībniekam, kas ir neatņemama Vienības brauciena tradīcija. Tas viss ir jānodrošina, lai dalībnieki justos ērti un droši, kā arī lai pasākums izraisītu pozitīvas emocijas un veidotu idejisko kopības sajūtu. Mūsu aicinājums potenciālajiem dalībniekiem vienmēr ir bijis un būs – pieteikt savu līdzdalību Vienības braucienam laikus un par zemāku cenu, tā atvieglojot pasākuma organizēšanu un koordinēšanu.
1939. gadā no visiem Latvijas novadiem uz Rīgu devās 6226 dalībnieki un 4. Vienības brauciens bija valsts mēroga svētki. Kas un kam būtu jādara, lai šo rekordu izdotos pārsniegt un tie atkal būtu valsts mēroga svētki?
Vajadzīga politiskā griba, kā tas bija Kārļa Ulmaņa laikos, tad šis brauciens atkal būs valsts mēroga svētki. Domāju un ceru, kā jau nākamgad Vienības brauciens varētu izvērsties iespējami līdzīgs leģendārajam 4. Vienības braucienam, jo būs jubilejas gads – nākamgad Vienības brauciens būs jau divdesmitais, un Latvijas Riteņbraukšanas federācijai visai drīz, 2011. gadā, apritēs 125 gadi! Turklāt esam jau uzsākuši organizatoriskas pārrunas prezidentu līmenī.
Kāds ir jūsu atgādinājums šā gada Vienības brauciena dalībniekiem?
Visiem, kas nolēmuši startēt 19. Vienības braucienā, iesakām rūpīgi tam gatavoties – pārdomāt par apģērbu un nepiemirst Latvijas mainīgos laika apstākļus, nodrošināties ar dzeramo ūdeni, divas stundas pirms brauciena ieturēt ogļhidrātiem bagātas brokastis, paņemt līdzi sportistiem paredzētos batoniņus vai citas uzkodas izsalkuma remdēšanai, pirms brauciena iesildīties, iesmērēt kājas ar speciālu sildošu ziedi, noteikti neatstāt mājās ķiveri, sagatavot savu divriteni braucienam, izvēlēties ērtus un sportiskus apavus. Un neaizmirst par labu noskaņojumu!
Tiekamies 6. septembrī Siguldā!
