Enerģētikas projektos būtiski salāgot dažādu pušu intereses. Nešaubīgi, jāsaglabā dabas vērtības, bet vienlaikus jāņem vērā ekonomikas, tautsaimniecības un drošības aspekti.
Vērtējot vairākus iesniegtos projektus, Vides pārraudzības valsts birojs secina, ka to īstenotāji uzsāk pārņemt Eiropas labāko praksi, plānojot ieviest jaunākās tehnoloģijas, piemēram, vēja turbīnu aprīkošanu ar iekārtām lidojošo putnu atpazīšanai un to automātiskai apturēšanai, kad garām lido putnu kāsis.
Minētā pieeja ļauj īstenot enerģētikas projektus, neupurējot dabas vērtības un vides aizsardzības jautājumus.
Eiropas Savienības (ES) Direktīvas par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, aizsargātu vidi, samazinātu ES energoatkarību un sniegtu ieguldījumu ES tehnoloģiju un industriālajā līderībā, darba vietu radīšanā un izaugsmē, tostarp lauku un izolētajās teritorijās.
Virsmērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 42,5% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā.
Enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un fotoelementu enerģija) un aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, apkārtējā siltuma, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzes enerģija.
Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā norādīts, ka līdz 2030. gadam jāpanāk vismaz 60% atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas ražošanā, tomēr kaimiņiem mērķis ir ražot 100% atjaunīgās elektroenerģijas.
Latvijas atjaunīgās enerģētikas tirgus patlaban turas galvenokārt uz hidroelektrostaciju saražotās enerģijas. Piemēram, 2024. gada aprīlī 84,6% tika saražoti HES, turpretī vēja saražotās enerģijas bija vien 2,7%.
HES arī palīdz pārspēt pārējās Baltijas valstis, respektīvi, Latvijā patērējām teju uz pusi vairāk atjaunojamās enerģijas – 53%, savukārt igauņi – 29% un lietuvieši – 26%.
Lai palielinātu atjaunīgo resursu jaudu, jāizmanto potenciāls, un Latvijai tas ir. Protams, enerģētikas projektu īstenošana nav vienkārša, bet tā ir vitāli svarīga gan tautsaimniecībai, gan valsts iedzīvotājiem, jo VES attīstība ir garantija elektroenerģijas cenu stabilitātei. Vietējiem iedzīvotājiem VES projekti nozīmē arī papildu darba vietas un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.
Līdz šim Latvijā VES projekti tika kūtri realizēti. Proti, vairāk nekā divdesmit gadu, kopš 2000. gadu sākuma, kad parādījās pirmie vēja parki, konkrētajā jomā gandrīz nekas nenotika, taču pēdējā laikā dažāda mēroga vēja parku projekti tiek pieteikti teju ik mēnesi.
Kopumā sešos gados – no 2017. līdz 2023. gadam – ir pabeigti IVN procesi astoņiem VES projektiem. VES plānotas galvenokārt Kurzemes reģionā, kas saistīts ar vēja ātrumu.
IVN procesā Vides pārraudzības valsts birojs izvērtē dabas aizsardzību un vērtību saglabāšanu, sabiedrības viedokli, veselības nekaitīgumu un drošumu, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī to, lai būtu noteikts balanss starp vides aizsardzības jomu un sociālekonomiskajiem ieguvumiem.
Vides pārraudzības valsts biroja loma minētajā procesā ir, nekaitējot videi un sabiedrībai, atvērt durvis enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, bet par to, kāds būs projektu liktenis, atbildi zina vējš un uzņēmēji.
Prognozes liecina, ka tuvākajos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā dubultosies, tāpēc, lai nebūtu atkarīgi no importa, būs vajadzīgas jaunas elektrostacijas, tai skaitā vēja. Vērtējot projektus, Vides pārraudzības valsts birojs vienlaikus raugās, lai valsts nepalaistu vējā iespēju kļūt energoneatkarīgiem.
