TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
speciāli LV portālam
25. martā, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
13
13

Ikdiena mainās strauji un neparedzami – tiesu darbam tai ir jāseko

LV portālam: Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) tiesnese LIENE LĀZARE.

Mūsu ikdiena mainās strauji un neparedzami – tiesu darbam tai ir jāseko, un izskatās, ka par rutīnu vēl ilgi nebūs iemesla sūdzēties, tā sarunā ar LV portālu par tiesneša darbu secina Zemgales rajona tiesas (Aizkrauklē) tiesnese LIENE LĀZARE. Viņa pieļauj, ka nākotnē, iespējams, nolēmumus palīdzēs rakstīt mākslīgais intelekts, tomēr vispirms jātiek galā ar vienu no lielākajiem šībrīža izaicinājumiem tiesu sistēmā – e-lietas ieviešanu.

īsumā
  • Brīžiem ir sajūta, ka procesa dalībnieki līdz galam neapzinās, ka jebkurā ģimenes lietā sev vislabāko risinājumu var atrast viņi paši. 
  • Lai īsi, saprotami un precīzi, kā to sagaida sabiedrība, izskaidrotu garu, sarežģītu tiesas nolēmumu, tiesnesim ir jābūt ļoti sagatavotam tieši šim uzdevumam.
  • Jo skaidrāki, strukturētāki un koncentrētāki būs tiesu nolēmumi, jo retāka un vienkāršāka būs papildu skaidrošana.
  • Sociālie portāli ir lielisks kanāls, kurā koncentrētā veidā skaidrot tiesu nolēmumus un informēt sabiedrību par tiesu darbu.
  • Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Tieši tāpēc tiesu sistēmā ir vairākas instances, un jau otrajā instancē lietu skata tiesa trīs tiesnešu sastāvā.

Vai uzskatāt, ka būt par tiesnesi ir aicinājums? Kāds ir bijis jūsu profesionālais ceļš uz šo amatu? 

Jā, droši vien tiesneša profesija, tāpat kā daudzas citas, visbiežāk ir aicinājums.

Tomēr katra ceļš pretim tiesneša amatam ir citādāks. Starp tiesnešiem ir tādi cilvēki, kuriem šis amats ir bijis galvenais mērķis jau no jurisprudences studiju uzsākšanas, kā arī cilvēki, kuri par tiesneša amatu ir sākuši domāt krietni vēlāk – pēc ilgstoša juridiskajā jomā pavadītā laika.

Es piederu otrajiem. Domas par tiesneša amatu radās pēc vairāk nekā 10 juridiskajā jomā – advokātu birojos un bankā – nostrādātiem gadiem. Vienā brīdī pēkšņi sapratu, ka vēlos mainīt sava profesionālā ceļa virzienu un kļūt par tiesnesi. Šo mērķi īstenoju, sagaidot pirmo iespēju, un kopš lēmuma pieņemšanas nav brīža, kad būtu to nožēlojusi.

Tiesneses zvērestu nodevāt iepriekšējā gada janvārī. Tā bija pirmā attālinātā tiesnešu zvēresta nodošanas ceremonija. Kādas atziņas pērn esat guvusi? Vai neilgajā laikposmā esat uzzinājusi kaut ko jaunu, negaidītu par tiesneša darbu?   

Tā kā pirms kļūšanas par tiesnesi iepriekš tiesā nebiju strādājusi, jāatzīst, ka joprojām bieži uzzinu kaut ko jaunu par šo amatu. Tas vairāk ir saistīts ar praktisko ikdienu, tāpēc fundamentāli manu viedokli neietekmē.

Tiesneša profesijas iepazīšanā man daudz nozīmēja stažēšanās laiks, kas iepriekš bija tiesnešu atlases sastāvdaļa. 10 mēnešus pavadīju mācoties un iekšēji sagatavojoties kļūt par tiesnesi. Šobrīd stažēšanās tādā formātā, kāda tā bija man, vairs nenotiek. Tas, manuprāt, varētu sarežģīt darba uzsākšanu tiem jaunajiem tiesnešiem, kuri, tāpat kā es, nav no tiesas darbiniekiem.

Piemēram, tikai stažēšanās posma vidū – pēc pieciem mēnešiem – sāku domās sevi uztvert kā ar tiesu saistītu personu. Pirms tam sevi pretnostatīju tiesās strādājošajiem. Kad pirmo reizi sāku domāt un runāt kā ar tiesu saistīta persona, tā bija sava veida barjeras pārkāpšana.

Kas, jūsuprāt, ir grūtākais tiesneša profesijā? Kādi ir ieguvumi?  

Lielākais ieguvums un vienlaikus arī grūtības tiesneša profesijā, manuprāt, ir brīvība lēmumu pieņemšanā un sava darba plānošanā. Man kā tiesnesim nav neviena, kurš dotu “darba uzdevumus” vai definētu sasniedzamos mērķus. Jā, protams, es, tāpat kā pārējie tiesneši, sekoju līdzi judikatūras jaunumiem un ņemu vērā tās atziņas, tomēr katrā konkrētajā lietā gala lēmums man ir jāpieņem vienpersoniski. Reizēm pieņemt lēmumu ir vieglāk, reizēm – grūtāk un reizēm – ļoti grūti.

Kas ir sarežģītāk – iedziļināties naudas atmazgāšanas shēmās vai risināt emocionāli smagu, tomēr, vērtējot juridiski, vienkāršu ģimenes strīdu?  

Man sarežģītāki noteikti ir ģimenes strīdi, nevis strīdi, kuri ir atrisināmi “ar matemātisku formulu”, vienalga, cik sarežģītu, palīdzību. Tas ir tādēļ, ka ģimenes strīdos to risināšanas brīdī bieži nav “pareizās atbildes” un tajos daudz būtiskāki ir dažādi subjektīvi faktori. 

Nosacīti “vienkāršie” ģimenes strīdi, ja tā vispār var teikt, līdz tiesām nenonāk. Situācijas, kurās puses spēj vienoties, tiek atrisinātas ārpus tiesas. Līdz tiesām nonāk tikai tās, kurās puses patstāvīgi nespēj vienoties par risinājumu.

Brīžiem ir sajūta, ka procesa dalībnieki līdz galam neapzinās, ka jebkurā ģimenes lietā sev vislabāko risinājumu var atrast viņi paši. Protams, tiesa vienmēr var atrisināt situāciju pēc savas labākās izpratnes, bet ar tiesas nolemto šajā situācijā būs jāsadzīvo procesa dalībniekiem, kuru vajadzības un iespējas vislabāk tomēr apzinās tikai viņi. Jo aktīvāk un ieinteresētāk procesā darbosies tajā iesaistītās puses, jo tām tiks atrasts atbilstošāks risinājums.

Sabiedrībā arvien vairāk tiek sagaidīta aktīvāka tiesu, tiesnešu komunikācija, skaidrojumi par pieņemtajiem lēmumiem. Cik, jūsuprāt, ir svarīgi skaidrot pieņemtos lēmumus? Kā to efektīvi paveikt? 

Pilnībā piekrītu, ka sabiedrībai jāzina un jāsaprot, kādus lēmumus tiesas pieņem. Man ir liels prieks, ka visu tiesu darbā arvien lielākā uzmanība tiek pievērsta tam, lai tiesu lēmumi būtu saprotami sabiedrībai.

Vienlaikus apzinos, ka skaidrošana nav vienkārša un tiesneši, tostarp es, no tās baidās, jo, kā, piemēram, pāris rindkopās saprotami izskaidrot divdesmit lappušu tiesas spriedumu?

Lai kodolīgi, saprotami un precīzi, kā to sagaida sabiedrība, izskaidrotu garu, sarežģītu tiesas nolēmumu, tiesnesim ir jābūt ļoti sagatavotam tieši šim uzdevumam – nepietiek ar to, ka tiesnesis šo nolēmumu ir sastādījis un pārzina konkrēto tiesas procesu.

Papildus tiesu nepieciešamībai skaidrot pieņemtos nolēmumus vēlos uzsvērt, cik būtiski, lai tiesu nolēmumi būtu iespējami skaidrāki, koncentrētāki un strukturētāki. Jo skaidrāki, strukturētāki un koncentrētāki būs tiesu nolēmumi, jo retāka un vienkāršāka būs papildu skaidrošana.

Vai ir viegli nošķirt tiesneša darbu no personiskās dzīves? Vai, aizverot tiesu nama durvis, ir iespējams aizmirst to, kas tajās dienās pieredzēts, kādi lēmumi jāpieņem rīt? 

Šis jautājums mani nodarbināja jau sen pirms kļūšanas par tiesnesi. Esmu sapratusi, ka nespēju brīvdienās nedomāt par darbu, bet nav arī tā, ka šīs domas man traucētu. Reizēm tieši brīvdienā iedomājos par risinājumu, kurš darbdienā bija paslīdējis garām, vai arī brīvdienās uzrakstu to, ko darbdienās nekādi nespēju.

Šobrīd pandēmijas ieviesto pārmaiņu dēļ robežas starp darba un privāto dzīvi ir saplūdušas kopā. Ne tikai domas par darbu mēdz būt klātesošas brīvdienās, bet arī privātās dzīves lietas nevar pilnībā “izslēgt” darba laikā. Dažādas situācijas ar bērnu klātienes un attālinātajām mācībām reizēm mainījās nevis dienu, bet stundu laikā. Nav iespējams visu darbdienu neieskatīties mobilajā telefonā, jo regulāri ir situācijas, kurās tūlītēji jāreaģē.

Vai, jūsuprāt, tiesai vai tiesnesim vajadzētu komunicēt sociālajos portālos? 

Katra tiesneša privātais lēmums ir tas, vai un cik daudz komunicēt sociālajās platformās. Tomēr jāņem vērā, ka tiesneša uzvedībai ne tikai tiesas zālē, bet arī citur, tai skaitā sociālajos portālos, jāatbilst tiesnešu ētikas normām.

Manuprāt, tiesu komunikācija sociālajos tīklos būtu veicināma un attīstāma. Sociālie portāli ir lielisks kanāls, kurā koncentrētā veidā skaidrot tiesu nolēmumus un informēt sabiedrību par tiesu darbu.

Sabiedrība vēlas komunicēt interaktīvi – dalīties interesantā un noderīgā informācijā ar draugiem, rakstīt komentārus, saņemt uz tiem atbildes, lasīt citu sabiedrības pārstāvju rakstītos komentārus, atbildēt uz tiem – sociālie portāli tam ir izcili piemēroti. Sociālo portālu iespējas šobrīd krietni pārsniedz citu informācijas kanālu piedāvājumu, tāpēc tās ir jāizmanto. Tiesas to sekmīgi dara.

Vai ir viegli pieņemt, ka lēmumi, kurus tiesnesis ikdienā pieņem, faktiski ietekmē cilvēku likteņus? 

Protams, nav viegli. Tomēr reizēm, pieņemot lēmumu, manī savstarpēji cīnās divi vai vairāki viedokļi. Tikai beigās, vienam gūstot pārsvaru, es sevi mierinu ar domu, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Tieši tāpēc tiesu sistēmā ir vairākas instances, un jau otrajā instancē lietu skata tiesa trīs tiesnešu sastāvā. Ja arī es būšu kļūdījusies, trijatā viņi šo kļūdu noteikti pamanīs.

Gandrīz 80% tiesnešu Latvijā ir sievietes. Kāpēc, jūsuprāt, izveidojusies šāda situācija?  

Vispirms akcentēšu, ka ne tikai Latvijā, bet arī lielākajā daļā citu Eiropas valstu, tostarp Francijā, lielākā daļa tiesnešu ir sievietes.

Latvijā ievērojams sieviešu pārsvars ir juridiskajā profesijā kopumā, ne tikai starp tiesnešiem. To var izteikti novērot augstskolu juridiskajās fakultātēs. Likumsakarīgi, ka arī tiesnešu vidū ir sieviešu pārsvars. Tomēr, manuprāt, pēdējos gados, pateicoties arī atalgojuma pieaugumam, pamazām sāk palielināties arī tiesnešu–vīriešu skaits, ko vērtēju ļoti pozitīvi.

Nesen Tiesu administrācijas diskusijā par e-pakalpojumu attīstību izskanēja prognozes, ka tiesas spriedumu varētu palīdzēt rakstīt mākslīgais intelekts. Kā vērtējat šādu perspektīvu?  

Pagaidām man to ir grūti iedomāties. Latvijā tehnoloģiju attīstība vēl nav sasniegusi tādu līmeni, lai tiktu automatizēti pat vienkāršākie tiesu uzdevumi, nerunājot par sarežģītāku uzdevumu izpildi. Viss mainās un attīstās. Nevaram paredzēt, kāda būs mūsu ikdiena pēc 5 gadiem, kur nu vēl tālākā nākotnē. Ļoti iespējams, ka mākslīgais intelekts varētu palīdzēt tiesnesim ietaupīt laiku nolēmumu rakstīšanā, piemēram, palīdzot atrast un apkopot informāciju. Tomēr vispirms tiesu sistēmai jātiek galā ar vienu no lielākajiem šībrīža izaicinājumiem – e-lietas ieviešanu.

Kā jūs vērtējat 21. gadsimta tiesnesi? Vai tiesneša loma šajā gadsimtā mainās?  

21. gadsimta tiesnesim, tāpat kā jebkuras citas jomas speciālistam šajā gadsimtā, ir jābūt spējīgam ātri reaģēt un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Darba rezultāts, kāds ir nepieciešams šodien, rīt jau var būt nederīgs, un jebkura, pat īsa kavēšanās var radīt negatīvas sekas.

Mūsu ikdiena mainās strauji un neparedzami, un tiesu darbam tai ir jāseko. Man ir prieks dzīvot un būt tiesnesei šajā laikā, jo izskatās, ka savā ikdienā par rutīnu man vēl ilgi nebūs iemesla sūdzēties.

Lasi arī citas #tiesnesistuvplānā sarunas ar tiesnešiem:

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU