TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
18. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
25
25

Tiesvedības kvalitātes jautājums nav tikai tiesneša atbildība

LV portālam: Dagnija Muceniece, Ekonomisko lietu tiesas tiesnese

Tiesnesim ir jāievēro ļoti daudzi ierobežojumi gan privātajā dzīvē, gan darbā, tomēr, kad tie vairs netiek uztverti kā važas, tiesneši kļūst brīvāki un līdz ar to atvērtāki sabiedrībai, sarunā ar LV portālu stāsta viena no jaunās Ekonomisko lietu tiesas tiesnesēm DAGNIJA MUCENIECE. Viņa akcentē, ka tiesvedības kvalitātes jautājums nav tikai vienpersoniska tiesneša atbildība. Ikvienam, jo īpaši tiesu sistēmai piederīgajām personām, būtu jārāda piemērs cieņpilnam dialogam ar tiesu.

īsumā
  • Kļūstot par jaunas tiesas pirmajiem tiesnešiem, esam vienlaikus arī ļoti labā situācijā, lai veidotu kopīgu, tieši šai specializētajai tiesai raksturīgu pieeju darba organizācijā.
  • Ekonomisko lietu tiesai būs un jau ir jāsaskaras ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, par lietu piekritību, taču tas bija iepriekš paredzams jaunas tiesas sākuma izaicinājums, kas veidos arī šīs tiesas praksi.
  • No savas pieredzes zinu, cik daudz darba tiek ieguldīts katrā tiesas nolēmumā, bet diemžēl plašākai sabiedrībai reti tiek atspoguļotas pozitīvas atsauksmes.
  • Tiesnesim 21. gadsimtā ne tikai jāievēro likums un tiesības, bet jābūt arī sabiedrības daļai. Vienlaikus no tiesneša pamatoti tiek sagaidīts profesionālisms, izlēmība un autoritāte.

Vai tad, kad izvēlējāties jurista profesiju, jau zinājāt, ka vēlaties būt tiesnese? Kas mudināja pieņemt šādu lēmumu? 

Uzsākot jurisprudences studijas, paralēli strādāju rajona tiesā par tiesas sēžu sekretāri. Lai gan tiesas darbs mani ļoti interesēja, tobrīd, 20 gadu vecumā, pat nedomāju, ka reiz pati varētu būt tiesnese.

Savu karjeru turpināju, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā strādājot par tiesas sēžu sekretāri, kur tobrīd izskatīja sarežģītas un apjomīgas civillietas, piemēram, strīdus par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu vai ievērojama apmēra parāda piedziņas prasījumus.

Šīs civillietas bija ļoti interesantas. Tās skāra būtiskas procesa dalībnieku tiesības un intereses. Dalībnieki izmantoja arī tiesības uz advokātu, kuri parasti bija ļoti labi sagatavojušies. Ļoti pieredzējuši bija arī tiesneši, un process tika labi kontrolēts. Pēcāk kļuvu par tienešu palīdzi Civillietu tiesu palātā, bet vēlāk turpināju strādāt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā par senatores palīdzi.

Visa iepriekšminētā pieredze manī radīja pārliecību par savām zināšanām un profesionālajām spējām. Tas vairāku gadu laikā veidoja nerimstošu aicinājumu spert nepieciešamos soļus tam, lai kļūtu par tiesnesi. Esmu pateicīga visiem tiesnešiem, ar kuriem man bijusi iespēja strādāt kopā, jo no viņiem esmu daudz mācījusies un arī iedvesmojusies.

Cik ilgi jāmācās, kā jāveido sava karjera un ar ko jārēķinās, lai varētu kļūt par tiesnesi? Proti, ko jūs ieteiktu jauniešiem, kuri domā par šādu profesionālo ceļu? 

Faktiski tiesneša darbā mācīšanās nebeidzas nekad. Ir ne vien nepieciešams maģistra grāds jurisprudencē ar jurista kvalifikāciju un pieredze juridiskajā profesijā, bet arī daudz jāapgūst pašmācības ceļā.

Šis pienākums mācīties gan nav jāuztver kā apgrūtinājums. Esmu secinājusi – ja ir patiesa interese par to, ko dari, tad, arī sastopoties ar kādu neskaidru jautājumu, visa atbilstošā normatīvā regulējuma un pieejamās juridiskās literatūras un judikatūras izpēte norit dabiski. Tā ir daļa no profesionāli sportiskās intereses atrisināt šo kāzusu, pēc kā neizbēgami ir jājūt profesionāls gandarījums. Ja šāda interese neveidojas, tad kādā darba posmā nav izdarīts viss vajadzīgais.

Nav tāda viena priekšraksta par to, kā jāveido sava karjera, lai kļūtu par tiesnesi. Ticu un zinu, ka vienlīdz labi tiesneši ir gan tādi, kuri savu karjeru veidojuši tikai tiesā vai valsts sektorā, gan tādi, kuri nākuši no privātā sektora. Tomēr domāju, ka vismaz karjeras sākumā atšķiras pieeja dažādu jautājumu risināšanā.

No iepriekš aprakstītās manas darba pieredzes redzams, ka es veidoju savu karjeru tiesā no pašiem pamatiem. Man personīgi ilgstošā karjera tiesā deva nepieciešamo pārliecības devu uzdrīkstēties pieteikties tiesneša amata vakancei, ņemot vērā, ka no savas pieredzes arī zināju, ar ko jārēķinās šajā amatā, t. i., darba tiesā vienmēr ir daudz un jāizdara pēc iespējas ātrāk, turklāt kvalitatīvi.

Tomēr jauniešiem, kuri domā par tiesneša karjeru, es ieteiktu pamēģināt darbu tiesā. Tik labu izpratni par tiesību normu piemērošanu ļoti dažādās lietās, procesuālā regulējuma niansēm un kārtību tiesas sēžu zālē nevar apgūt nekur citur. Uzskatu, ka vislabākais – bet ne vieglākais – ceļš ir apvienot studijas ar praktisku darbu tiesā, tādējādi iegūstot labu balansu teorētisko zināšanu un praktiskās pieredzes apvienojumā.

Ekonomisko lietu tiesā jums būs jātiesā sarežģītas lietas, kuras saistītas arī ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju, naudas atmazgāšanu u. tml., kas līdz šim ir bijusi vājā vieta Latvijas tiesu sistēmā. Kas, jūsuprāt, palīdzēs izskatīt šāda veida lietas efektīvāk? 

Nedomāju, ka līdz šim ekonomisko noziegumu lietas tika izskatītas neprofesionāli. Ticu, ka ikviens tiesnesis ir pakļauts tikai likumam un strādā pēc labākās sirdsapziņas. Varu gan piekrist, ka vājā vieta Latvijas tiesu sistēmā attiecībā uz šādu kategoriju lietām ir bijusi to visai ilgā iztiesāšana. Iespējams, arī tiesu prakses nevienveidība, kuras novēršanu sekmēs vienas specializētās tiesas kompetence.

Esmu patiesi ieinteresēta taisnīgā katras lietas atrisinājumā, taču uzskatu, ka nav mazsvarīgi tas, kā katrs procesa dalībnieks īstenos savas tiesības uz sacīksti, ar kādiem pierādījumiem un argumentiem aizstāvēs savas tiesības un likumīgās intereses.

Šis ir iemesls, kāpēc priecājos, ka Ekonomisko lietu tiesā pārsvarā tiks īstenots t. s. advokātu process. No advokātiem es sagaidu profesionāli sagatavotas aizstāvības vai pārstāvības pozīcijas, atbilstoši likuma prasībām noformētus procesuālos dokumentus un godprātīgu tiesību izlietošanu.

Ekonomisko lietu tiesa tiek veidota no nulles, un tajā strādās tiesneši bez iepriekšējas pieredzes šādā amatā. Vai mācīsieties no kolēģu pieredzes citu tiesu darbā vai veidosiet pilnīgi jaunu pieeju tiesas darba organizācijā? 

Katrs tiesnesis, kurš nule kā iecelts amatā, ir bez tiesneša darba pieredzes, taču tas absolūti neko neliecina par šī tiesneša kā jurista zināšanām, profesionālo pieredzi juridiskajā specialitātē, tiesisko apziņu un personisko briedumu šī atbildīgā amata pildīšanā.

Visiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze juridiskajā specialitātē, kas papildināta ar dažādu lekciju, semināru, pašmācības ceļā gūtām teorētiskām zināšanām atsevišķos juridiskajos jautājumos atbilstoši katra individuālajām interesēm. Tādējādi kopumā veidojam ļoti labu komandu un varam apmainīties ar iegūto pieredzi un zināšanām arī savā starpā.

Turklāt, kļūstot par jaunas tiesas pirmajiem tiesnešiem, esam vienlaikus arī ļoti labā situācijā, lai veidotu kopīgu, tieši šai specializētajai tiesai raksturīgu pieeju darba organizācijā. To izmantojam, lai attīstītu atbilstošāko specializētās tiesas praksi.

Vienlaikus, kļūstot par tiesneša amata kandidātiem – un arī pēc iecelšanas amatā –, mums tika un tiek nodrošinātas ļoti vērtīgas mācības, tostarp no pieredzējušu tiesnešu puses, un ir arī tiesneši mentori, tāpēc atbalsta pleca sajūta no tiesu sistēmas ir jūtama, par ko esmu pateicīga.

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskarās jaunajai Ekonomisko lietu tiesai? Piemēram, vai esat gatava tam, ka puses mēģinās novilcināt tiesas procesu u. c. rīcībai? 

Būs un jau ir jāsaskaras ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, par lietu piekritību, taču tas bija iepriekš paredzams jaunas tiesas sākuma izaicinājums, kas veidos arī šīs tiesas praksi.

Nekad nevar izslēgt to, ka lietas dalībnieki varēs mēģināt novilcināt tiesas procesu, īpaši, ja ir jau saprātīgi paredzams šai pusei nelabvēlīgs lietas iznākums. Uzskatu gan, ka ar tiem instrumentiem, ko paredz likums, tiesnesis var efektīvi cīnīties ar šādiem mēģinājumiem. Nevar arī aizmirst par procesuālo tiesību vienlīdzīgas izmantošanas iespējas nodrošināšanu visiem lietas dalībniekiem, ja vien netiek konstatēta tiesību ļaunprātīga izmantošana, kāda uz tiesas aizsardzību nevar paļauties.

Cik liela nozīmē ir tiesnešu sadarbībai, izskatot lietas? Vai tiesnesim savā darbā, pieņemot lēmumu, tomēr ir jāpaļaujas tikai uz sevi? 

Tiesnesis ir neatkarīgs un, izskatot lietas, pirmās instances tiesā nolēmumu pieņem tikai vienpersoniski. Taču tiesnešu sadarbībai, kopīgām apspriedēm un diskusijām ir ļoti liela nozīme. Tās pavisam noteikti veicina viedokļu apmaiņu, tiesu prakses attīstību, un, protams, šādi sekmējama vienveidīga tiesu prakse.

Iepazīstinot ar sevi, paudāt, ka uzņematies šo amatu, “apzinoties, ka mūsdienās sabiedrībā tiesneša darbs ne vienmēr tiek cildināts un cienīts”. Kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, un kā uzlabot tiesneša profesijas prestižu un sabiedrības izpratni par to? 

Dažkārt sociālajos tīklos, arī masu medijos, tiek atspoguļots kāda tiesas nolēmuma citāts vai tikai rezolutīvā daļa ar secīgu šī raksta autora viedokli par to. Lai gan šāda informācija ietekmē sabiedrības viedokli, tomēr tā īsti pilnīgu priekšstatu par konkrēto lietu nesniedz, jo neatspoguļo ne pušu pierādījumus, ne pārstāvju juridisko pozīciju.

Tādejādi sabiedrība konkrētās lietas faktiskos apstākļus nereti neuzzina vai uzzina nepilnīgi, nemaz nerunājot par tiesību normu regulējumu, kurš attiecināms uz šo gadījumu un kuram tiesnesis ir pakļauts. Tomēr šādi gadījumi ietekmē sabiedrības izpratni par tiesas darbu kopumā.

Tiesiskā valstī katrai personai ir tiesības uz tiesas nolēmuma kritiku, tomēr šāda kritika ir efektīva tikai tad, ja tā ir konstruktīva, t. i., argumentēta, nevis balstās uz emocijām. Konstruktīva tiesas nolēmumu kritika var veicināt korektu dialogu starp tiesu netiešā veidā un sabiedrību.

Manuprāt, ikvienam, jo īpaši tiesu sistēmai piederīgajām personām, būtu jārāda piemērs cieņpilnam dialogam ar tiesu, apzinoties, ka tiesvedības kvalitātes jautājums nav tikai vienpersoniska tiesneša atbildība.

No savas pieredzes zinu, cik daudz darba tiek ieguldīts katrā tiesas nolēmumā, bet diemžēl plašākai sabiedrībai reti tiek atspoguļotas pozitīvas atsauksmes.

Esmu gan novērojusi, ka šī prakse mainās. Tas liek domāt, ka profesijas prestižs un sabiedrības izpratne par tiesas darbu attīstās pozitīvi. Tiesneši kļūst arvien atvērtāki sabiedrībai, skaidrojot savus nolēmumus. Tas palīdz ikvienam izprast tiesu darbu, tāpat lietas dalībnieki par tiesas nolēmumiem sociālajos tīklos sāk paust ne tikai negatīvas, bet arī pozitīvas atsauksmes.

Vai tiesneša profesija mainās? Kādam, jūsuprāt, ir jābūt tiesnesim 21. gadsimtā?  

Jā, redzu, ka profesija mainās. Izmaiņas ievieš tas, ka mainās gan tiesnešu paaudze, gan tiesu priekšsēdētāji, kas izstrādā jaunas tiesas darba attīstības koncepcijas.

Tiesnesim joprojām ir jāievēro ļoti daudzi ierobežojumi gan privātajā dzīvē, gan darbā, tomēr uzskatu, ka šie ierobežojumi vairs netiek uztverti kā važas, tiesneši kļūst brīvāki un līdz ar to atvērtāki sabiedrībai.

Tāpēc tiesnesim 21. gadsimtā jābūt arī sabiedrības daļai, ne tikai jāievēro likums un tiesības. Vienlaikus no tiesneša pamatoti tiek sagaidīts profesionālisms, izlēmība un autoritāte.

***

REDAKCIJAS PIEZĪME

#Tiesnesistuvplānā ir LV portāla interviju sērija ar tiesnešiem, kuras mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar tiesneša profesiju un pastarpināti arī tiesu darbu. Kāds ir profesionālais ceļš, lai kļūtu par tiesnesi? Kā top tiesas spriedumi? Kā tiesneša darbu 21. gadsimtā redz nule zvērestu nodevis tiesnesis un tiesnesis, kas šim darbam veltījis visu savu darba mūžu? 

Labs saturs
25
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU