Bieži vien ceļš uz tiesneša amatu ir līdzīgs – studijas, darbs tiesneša palīga amatā. Jūsu pieredze ir citāda – esat strādājusi Tieslietu ministrijā, bijusi lektore, juriste slimnīcā un advokātu birojā. Pirms tikāt iecelta par tiesnesi, strādājāt par tieslietu redaktori VSIA “Latvijas Vēstnesis” žurnāla “Jurista Vārds” redakcijā. Vai tad, kad izvēlējāties jurista profesiju, jau zinājāt, ka vēlaties būt tiesnese?
Brīdī, kad, pabeidzot vidusskolu, izvēlējos studēt jurisprudenci, man bija grūti iztēloties, ka reiz es varētu būt tiesnese. Domāju, kopumā, pabeidzot vidusskolu, jauniem cilvēkiem nereti ir miglains priekšstats par izvēlēto profesiju. Arī mans priekšstats par jurista profesiju bija savā ziņā romantisks un realitātei neatbilstošs. Pagāja ilgs laiks, līdz sapratu, ko patiesībā nozīmē būt par juristi.
Kāds bija šis romantiskais priekšstats?
Mācoties vidusskolā, mans priekšstats par jurisprudenci veidojās no grāmatām vai amerikāņu filmām, kurās advokāti, ģērbti skaistos uzvalkos, aizstāvēja būtiskus mērķus. Sākumā arī es pati vēlējos strādāt privātajā sektorā, jo tas saistās ar palīdzības sniegšanu klientiem. Tomēr sapratu, ka klienti var būt dažādi un ne vienmēr viņu interesēs ir panākt juridiski pareizāko vai taisnīgāko risinājumu. Juridisko pakalpojumu sniedzēja darbs saistās arī ar pārdošanu, jo jānodarbojas ar klientu piesaisti. Sapratu, ka šis pārdošanas aspekts nav mana personības šķautne.
Piesakoties Ekonomikas tiesneses amatam, man bija būtiski, lai darbs, kuru veicu, būtu jēgpilns un nozīmīgs sabiedrībai. Savā ziņā šis pieteikums bija kā eksperiments – kopā ar kursabiedru izgājām atlasi, lai saprastu, vai kandidātam bez pieredzes tiesu sistēmā ir izredzes kļūt par tiesnesi.
Šobrīd secinu – Ekonomiskās tiesas tiesnešu atlase ir parādījusi, ka ir dažādi profesionālie ceļi, kurus izejot var kļūt par tiesnesi. Domāju, atšķirīga pieredze mūs tikai bagātina – tas ir bonuss, kas ļauj daudzpusīgāk risināt dažādus jautājumus.
Ko jūs teiktu jauniešiem, kuri sapņo par darbu tiesā, bet kurus attur tiesnešu palīgu zemais atalgojums?
Jautājums par tiesu personāla atalgojumu ir ļoti sāpīgs. Ar atalgojuma problēmu saskaras visa valsts pārvalde kopumā, konkurējot ar privāto sektoru, kas var piedāvāt labāku darba samaksu. Jāņem gan vērā, ka atalgojums ir tikai neliela daļa no tā, ko var iegūt no darbavietas. Būtiska ir arī darba vide, izaugsmes iespējas, misijas apziņa, iespēja mācīties, kā arī darba novērtējums.
Tāpat tiesu personālu ietekmē arī situācija juristu darba tirgū. Šobrīd – lielā mērā demogrāfiskās situācijas dēļ – pietrūkst cilvēku, kuri varētu strādāt darbu, ko tradicionāli darītu jaunie juristi, kas vēl studē vai nesen ir pabeiguši studijas. Šī problēma skar visu nozari kopumā, bet advokātu biroji tam pielāgojušies labāk nekā valsts pārvalde – jaunie darbinieki tiek “izķerti”, viņiem piedāvā gan praksi, gan studentu skolas.
Ir svarīgi, ka tiesā strādā labi speciālisti. Pagaidām var novērot paļaušanos uz šo speciālistu entuziasmu, taču tas ar laiku var izsīkt.
Tātad šobrīd jauniešiem ir izdevīgi studēt jurisprudenci, jo darbs noteikti būs?
Ja paskatās populāro amata piedāvājumu vakanču portālu cv.lv, tad šobrīd tur ir apmēram 80 aktuālu juristu vakanču. Tik daudz brīvu darbavietu nozarē vēl nav bijis. Tikai pirms pāris gadiem vienlaikus varēja būt kādas 10–20 brīvas vakances.
Vai tas saistīts tikai ar demogrāfisko situāciju?
Daļēji jā, bet arī ar to, ka šobrīd jurists nepieciešams daudzās samērā jaunās jomās – datu aizsardzībā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un citos.
Esat bijusi žurnāla “Jurista Vārds” tieslietu redaktore. Kā vērtējat tiesnešu komunikāciju ar sabiedrību līdz šim? Vai atvērtāka komunikācija ar medijiem un sabiedrību varētu palīdzēt uzlabot uzticību tiesu sistēmai?
Piemēru ar aktīvu tiesnešu komunikāciju ir daudz – viņu komentārus publicējis arī “Jurista Vārds”. Taču, ja paskatāmies, tad lielākā daļa aktīvo tiesnešu pārstāv Satversmes tiesu, Augstākās tiesas Senātu, Rīgas apgabaltiesu un administratīvās tiesas. Mazāk aktīvi ir bijuši vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneši, kas arī ikdienā saskaras ar daudziem interesantiem jautājumiem un problēmām, par kuriem būtu saistoši dzirdēt komentārus. Iespējams, ka šie tiesneši ir ļoti noslogoti, tāpēc viņiem nav iespējas paust savu viedokli.
Ekonomisko lietu tiesa tiek veidota no nulles, un tajā strādās tiesneši bez iepriekšējas pieredzes šādā amatā. Vai mācīsieties no kolēģu pieredzes citu tiesu darbā vai veidosiet pilnīgi jaunu pieeju tiesas darba organizācijā?
Medijos, pieminot Ekonomisko lietu tiesu, bieži tiek uzsvērts, ka tiesnešiem nav pieredzes šajā amatā, savā ziņā norādot, ka tie nepārzina tiesu darbu. Tas nav gluži korekti, jo trim no maniem kolēģiem ir pieredze tiesneša palīga amatā, bet man un citiem ir bijusi pieredze kā tiesu procesu dalībniekiem.
Esam izgājuši arī ļoti apjomīgas apmācības. To ietvaros mums ir bijusi iespēja iepazīties ar ļoti iedvesmojošiem tiesnešiem, kuriem rūp viņu darba kvalitāte. Pateicoties šīm apmācībām, noteikti esam daudz ieguvuši.
Ko jaunu par tiesneša darbu uzzinājāt no apmācībām?
Mācības turpināsies paralēli darbam līdz pat gada beigām. Daudz būtiska uzzināju par dažādiem civilprocesa un kriminālprocesa aspektiem, kā arī tiesas nolēmumu rakstīšanu un jautājumiem pēc būtības, piemēram, par konkurences tiesībām.
Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajai Ekonomisko lietu tiesai?
Runāšu par saviem personīgajiem izaicinājumiem. Viens no būtiskākajiem – tiesu procesi, kas saistīti ar mantas konfiskāciju Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā. Šīm lietām ir paredzēti ļoti īsi izskatīšanas termiņi, desmit dienu laikā ir jānozīmē pirmā tiesas sēde. Tāpat arī lēmums jāuzraksta 10 dienu laikā pēc lietas izskatīšanas. Šo lietu ir daudz, īpaši saistībā ar ABLV banku, kurā legalizācijas darbību veikšanai izmantoti daudzi bankas konti. Paralēli tam mēs skatām ļoti sarežģītas krimināllietas un civillietas, kas prasa daudz laika, resursu un iedziļināšanās. Sabalansēt šo lietu izskatīšanu būs izaicinājums.
Tiesneša darbā varētu būt jāsaskaras ar daudzām sarežģītām lietām, tostarp tām, kas saistītas ar augsta mēroga korupciju. Kādas rakstura īpašības jums palīdzēs izskatīt šāda veida lietas?
Man rūp mans darbs, kā arī piemīt ļoti liela atbildība. Tāpat man rūp gan sava, gan Ekonomisko lietu tiesas reputācija, tāpēc darīšu visu, kas manos spēkos, lai lietas tiktu izskatītas ātri, objektīvi un kvalitatīvi.
Vai tiesneša profesija mainās? Kādam, jūsuprāt, ir jābūt tiesnesim 21. gadsimtā?
Tiesneša profesija noteikti mainās. Tas ir saistīts arī ar pārmaiņām sabiedrībā. Īpaši tāpēc, ka pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas pārmaiņas informācijas tehnoloģiju un sociālo mediju dēļ, paplašinot sabiedrības piekļuvi informācijai. Pieprasījums pēc informācijas jau ir kļuvis par normu, ko aktīvi izmanto politiķi un daudzas iestādes. Tiesām tas jāpatur prātā un jāpielāgojas. Jau šobrīd to labi dara advokāti, kas par tiesu spriedumiem un tiesību aktualitātēm izsakās sociālajos medijos. Protams, jāņem vērā, ka advokāti savās izpausmēs ir brīvāki nekā tiesneši, bet arī tiesnešiem ir jāatrod veids, kā komunicēt ar sabiedrību, ņemot vērā likumā noteiktos ierobežojumus – saglabājot objektivitāti un neizpaužot ar tiesas dalībniekiem saistīto informāciju.
***
REDAKCIJAS PIEZĪME
#Tiesnesistuvplānā ir LV portāla interviju sērija ar tiesnešiem, kuras mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar tiesneša profesiju un pastarpināti arī tiesu darbu. Kāds ir profesionālais ceļš, lai kļūtu par tiesnesi? Kā top tiesas spriedumi? Kā tiesneša darbu 21. gadsimtā redz nule zvērestu nodevis tiesnesis un tiesnesis, kas šim darbam veltījis visu savu darba mūžu?