Eiropas Komisija šonedēļ, 20. jūlijā, publicēja otro ES mēroga ziņojumu par tiesiskumu, kurā pētīta situācija visā ES kopumā un katrai dalībvalstij ir veltīta īpaša sadaļa.
2021. gada ziņojumā ir aplūkotas jaunās norises kopš pagājušā gada septembra, padziļināts iepriekšējā ziņojumā konstatēto problēmu novērtējums un ņemta vērā Covid-19 pandēmijas ietekme, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Kopumā ziņojumā ir atspoguļotas daudzas pozitīvas norises dalībvalstīs, tostarp tajās, kurās tiek risinātas 2020. gada 30. septembra ziņojumā konstatētās problēmas.
“Ziņojums par tiesiskumu ir noderīgs preventīvs instruments, kas ir veicinājis vajadzīgās diskusijas starp dalībvalstīm un citiem dalībniekiem. Otrais izdevums liecina, ka dalībvalstis var panākt progresu tiesiskuma jautājumu risināšanā. Tomēr tas ir bijis nevienmērīgs, un vairākās dalībvalstīs ir pamats nopietnām bažām, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību. Turklāt pēdējo mēnešu laikā ir nogalināti divi žurnālisti – tas ir nepieņemami. Ziņojumā aicināts apņēmīgi rīkoties, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Mēs sagaidām, ka nākamā gada laikā 2021. gada ziņojuma konstatējumi veicinās diskusijas starp dalībvalstīm, jo tās strādās, lai stiprinātu tiesiskumu,” norādījusi Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova.
2021. gada ziņojuma pamatā ir iepriekšējā ziņojuma metodika un tvērums, galveno uzmanību pievēršot četriem galvenajiem elementiem:
- tiesu iestāžu sistēmai;
- korupcijas apkarošanas regulējumam;
- plašsaziņas līdzekļu plurālismam un plašsaziņas līdzekļu brīvībai;
- citiem institucionālajiem jautājumiem, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu.
Publicējam Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā apkopojumu par svarīgākajiem konstatējumiem par tiesiskuma situāciju ES dalībvalstīs:
- Tiesu iestāžu sistēmas
Gandrīz visas dalībvalstis veic reformas, kas saistītas ar savu tiesu iestāžu sistēmu, lai gan atšķiras to tvērums, forma un progress. Vairākās dalībvalstīs ir tikuši vai tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, īstenojot reformas, kas saistītas, piemēram, ar tiesu padomēm, tiesnešu iecelšanu un prokuratūras neatkarību un autonomiju. Tomēr dažas dalībvalstis ir turpinājušas īstenot reformas, kas pavājina tiesu neatkarības strukturālos aizsardzības pasākumus – tas raisa vai pastiprina jau esošās bažas par palielinātu izpildvaras un likumdošanas sektora ietekmi uz tiesu sistēmas darbību. Turklāt dažās dalībvalstīs tiesu iestāžu neatkarību vēl vairāk grauj politiskie uzbrukumi un atkārtotie mēģinājumi, kas apdraud tiesnešus vai tiesu iestādes. Kopš 2020. gada ziņojuma pieņemšanas ES Tiesa ir atkārtoti apstiprinājusi efektīvas tiesiskās aizsardzības nozīmi tiesiskuma uzturēšanā. Visbeidzot, Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunu apziņu par steidzamo nepieciešamību modernizēt tiesu sistēmas un ir pierādījusi digitalizācijas potenciālu.
- Korupcijas apkarošanas regulējumi
ES dalībvalstis joprojām ir to labāko pasaules valstu vidū, par kurām tiek uzskatīts, ka tajās ir vismazāk korupcijas, un desmit dalībvalstis šajā ziņā ierindojas pasaules divdesmit labāko valstu vidū. Vairākas dalībvalstis pašlaik pieņem vai pārskata valsts pretkorupcijas stratēģijas vai rīcības plānus. Daudzas ir veikušas pasākumus, lai stiprinātu korupcijas novēršanas un integritātes satvarus, tostarp noteikumus par interešu konfliktiem, lobēšanas pārredzamību un virpuļdurvju efektu. Tomēr dažās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas, jo īpaši saistībā ar kriminālizmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sankciju piemērošanu saistībā ar korupciju. Vairākās dalībvalstīs atkal ir konstatētas lielas vai ļoti sarežģītas korupcijas lietas. Dažās dalībvalstīs korupcijas apkarošanai piešķirtie resursi ne vienmēr ir pietiekami, savukārt citās joprojām pastāv bažas par augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un izskatīšanas efektivitāti. Kopumā Covid-19 pandēmija dažās dalībvalstīs ir palēninājusi reformas un lēmumu pieņemšanu korupcijas lietās.
- Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms
Covid-19 pandēmijas laikā žurnālisti un mediju darbinieki Eiropā piedzīvoja smagu spriedzi. Ņemot vērā vislielāko žurnālistu drošības brīdinājumu skaitu un nesenos traģiskos notikumus (žurnālistu nogalināšana – red. piezīme), šis jautājums ir jārisina visā ES. 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments – svarīgs informācijas avots ziņojumam par tiesiskumu – norāda uz žurnālistu situācijas vispārēju pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Ne visi plašsaziņas līdzekļu regulatori ir brīvi no politiskās ietekmes, un dažās dalībvalstīs pastāv augsts politiskās iejaukšanās risks plašsaziņas līdzekļos. Turklāt ziņu medijiem ir bijusi izšķiroša nozīme iedzīvotāju informēšanā Covid-19 pandēmijas laikā, lai gan žurnālistu darbu apgrūtināja virkne ierobežojumu. Pandēmija ir arī izraisījusi nopietnas ekonomiskas problēmas plašsaziņas līdzekļu sektorā, kā rezultātā dažas dalībvalstis ir apstiprinājušas mediju atbalsta shēmas. Šāds atbalsts ir jāīsteno pārredzamā un taisnīgā veidā.
- Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma
Kopš pagājušā gada dažas dalībvalstis ir turpinājušas konstitucionālās reformas, lai stiprinātu pārbaudes un aizsardzības pasākumus. Dažas dalībvalstis nesen ir ieviesušas pasākumus, lai palielinātu likumdošanas procesa pārredzamību un uzlabotu iedzīvotāju līdzdalību. Kopumā Covid-19 pandēmijas laikā izšķiroša nozīme ir bijusi valstu līdzsvara un atsvara sistēmām, tostarp parlamentiem, tiesām, ombudiem un citām neatkarīgām iestādēm, kas ir bijis tiesiskuma spriedzes tests. Tajā pašā laikā nevar noliegt problēmas likumdošanas procesā vai konstitucionālās pārskatīšanas sistēmās, piemēram, pēkšņas izmaiņas, paātrinātas procedūras. Lielākajā daļā dalībvalstu pilsoniskā sabiedrība bauda atbalstošu vidi, tomēr dažās tā joprojām saskaras ar nopietnām problēmām, piemēram, apzinātiem draudiem no iestāžu puses, nepietiekamu aizsardzību pret fiziskiem vai mutiskiem uzbrukumiem vai nepietiekamu pamattiesību aizsardzības līmeni, kas garantētu to pārstāvošo organizāciju darbu. Šīs problēmas ir saasinājušās Covid-19 pandēmijas kontekstā. Vairākas nesenās norises ir izraisījušas bažas par ES tiesību aktu pārākuma principa ievērošanu, kas ir būtisks ES tiesiskajai kārtībai un dalībvalstu vienlīdzībai Eiropas Savienībā.
Kāda ir tiesiskuma situācija Latvijā
Attiecībā uz Latviju kopējā ziņojumā pozitīvi novērtēts, ka ir pārskatīta līdzšinējā tiesnešu iecelšanas procedūra, kā arī ir pieņemts jauns Tiesnešu ētikas kodekss. Atzīmēts, ka Latvija saskaras ar nopietnu cilvēkresursu problēmu, kas nereti kavē operatīvo darbību efektivitāti jau izmeklēšanas stadijā. Īpaši izcelti Latvijas sasniegtais, ieviešot digitālus risinājumus tiesu sistēmas darbā.
Daži galvenie secinājumi no Eiropas Komsijas 2021. gada ziņojuma par tiesiskuma tiesiskuma situāciju Latvijā:
- Tiesu sistēmas neatkarība
Neatkarības līmenis uzņēmumu un plašas sabiedrības priekšstatā kopš 2016. gada ir pieaudzis un saglabājas vidējs.
Latvijā sāka piemērot jauno procedūru tiesneša amata kandidātu atlasei un tiesu varas neatkarības stiprināšanai.
Tieslietu padome pieņēma stratēģiju 2021.–2025. gadam ar mērķi palielināt tiesu varas neatkarību.
Ir pieņemts jauns Tiesnešu ētikas kodekss.
Tiesu un prokuratūru digitalizācijas līmenis ir augsts, un tiek veltīti centieni tālākai digitalizācijai.
Valdība līdz 2024. gada beigām plāno izveidot jaunu mācību centru, kurā centralizēti īstenotu visu tiesu varas apmācību.
Darbu sākusi jaunizveidotā Ekonomisko lietu tiesa.
Tieslietu padome darbojas ar ierobežotiem resursiem.
Neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, tiesu sistēma turpināja darboties efektīvi.
Ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatā korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir salīdzinoši augsts.
Tiek izstrādāts jauns rīcības plāns korupcijas novēršanai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir paplašinājis savas izmeklēšanas spējas.
Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un kriminālvajāšana joprojām ir kopīgs dažādu iestāžu uzdevums.
Rīcības plāna mērķis ir pievērsties Valsts kontroles ieteikumiem par ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas kvalitātes uzlabošanu.
Latvija turpina attīstīt godprātības regulējumu interešu konfliktu novēršanai, bet ierobežojumi pēc nodarbinātības saglabājas gandrīz nemainīgi.
Lobēšana vēl aizvien netiek regulēta.
Tiek ieviestas trauksmes celšanas sistēmas.
Valdība izdevusi pamatnostādnes par paaugstināta korupcijas riska mazināšanu publiskā iepirkuma jomā saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
- Mediju plurālisms un brīvība
Mediju regulatora – NEPLP – neatkarība ir stiprināta, taču tā kompetence ir samazināta.
Pastāv bažas par mediju īpašumtiesību informācijas pieejamību sabiedrībai.
Iestādes ir īstenojušas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz medijiem.
Tikušas paustas bažas par žurnālistu piekļuvi informācijai Covid-19 pandēmijas laikā.
Žurnālisti joprojām piedzīvo personiskus uzbrukumus tiešsaistē.
- Citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu
Ziņojumā ir atzīmēts, ka saskaņā ar ārkārtējo situāciju, kura beidzās 2021. gada aprīlī, tika pieņemti pasākumi cīņai pret Covid-19 pandēmiju. Saeima turpināja strādāt attālināti un pārskatīja ar Covid-19 pandēmiju saistītos valdības pasākumus. Tomēr likumdevējs varēja tikai apstiprināt vai noraidīt ex post valdības pasākumus, kas galvenokārt jau bija stājušies spēkā ārkārtējās situācijas laikā, tā nevarēja šos pasākumus grozīt.
Pozitīvi novērtēts, ka Tiesībsarga birojam tika atkārtoti piešķirts akreditācijas “A” statuss, un tas turpinājis pārraudzīt ar Covid-19 pandēmiju saistītus pasākumus.
Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas valdība pieņēma Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes un ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi piešķīra finansiālu atbalstu NVO.
Iekšējās drošības biroja veikums 2021. gada pirmajā pusgadā
Iekšējās drošības biroja (IDB) 18. jūlijā publiskotā informācija liecina, ka 2021. gada pirmajos sešos mēnešos ir uzsākti 24 kriminālprocesi, kriminālvajāšanas uzsākšanai ir nodots 21 kriminālprocess pret 51 personu, t. sk. 33 Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo kriminālprocesu ietvaros ir atklāts 71 nodarījums.
Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks: “Šā gada pirmie seši mēneši Iekšējās drošības biroja darbā ir bijuši patiešām “karsti” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – kopumā esam veikuši aktīvu pirmstiesas izmeklēšanas darbu gandrīz simts kriminālprocesos, izvērtējuši gandrīz 650 saņemtos iesniegumus un sūdzības par amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un – kas ir īpaši būtiski – kriminālvajāšanas uzsākšanai esam nosūtījuši vairākus patiešām vērienīgus liela apjoma kriminālprocesus.”
foto: Edijs Pālens, LETA
Lielākā daļa no 2021. gada pirmajā pusgadā uzsāktajiem kriminālprocesiem ir saistīti ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts amatpersonu dienesta pienākumu pildīšanas laikā, iekšlietu dienestos nodarbinātajiem veicot noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti uz pretlikumīga mantiska labuma gūšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ziņu nesniegšanu par līdzekļu piederību, kā arī saistīti ar vardarbību.
Ņemot vērā to, ka ar valsts amatpersonu iespējami vardarbīgu rīcību ir saistīta gan daļa uzsākto kriminālprocesu, gan pat viena piektā daļa no visiem Iekšējās drošības biroja saņemtajiem iesniegumiem, IDB vardarbības tēmai valsts amatpersonu darbā pievērš īpašu uzmanību, plānojot arī preventīvos pasākumus iekšlietu iestāžu darbiniekiem.
Tādējādi viens no būtiskākajiem pārskata periodā organizētajiem Iekšējās drošības biroja preventīvajiem pasākumiem bija tiešsaistes konference “Amatpersonu pretlikumīga rīcība, kas saistīta ar vardarbību – tendences un aktuālā problemātika”, kurā vienkopus pulcējās 130 tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, gūstot vērtīgas atziņas par amatpersonu vardarbības mazināšanas mehānismiem un aktualitātēm.
Tāpat, IDB ieskatā, nozīmīgs ir šī gada pirmajā pusgadā uzsāktais Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu risku pārvaldīšanas sistēmas izvērtējums, kura laikā tiek analizēti Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbināto pretlikumīgas rīcības risku identificēšanas un pārvaldīšanas mehānismi, identificējot iekšējās kontroles sistēmas vājos punktus, kas traucē efektīvu pretlikumīgas rīcības risku mazināšanu. Šī izvērtējuma laikā tiek analizēti arī iestāžu pretlikumīgas rīcības novēršanas mehānismi un to efektivitāte.
Ekonomisko lietu tiesa izbeidz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu
Vienā no līdz šim apjomīgākajām izskatītajām lietām Ekonomisko lietu tiesa lēma par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu 2 547 279,39 eiro un 45 513,63 ASV dolāru apmērā, liecina Latvijas tiesu portālā publicētā informācija.
Procesa virzītājs bija uzsācis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodevis šo procesu izlemšanai tiesai, uzskatīdams, ka ar arestēto mantu saistītā persona ir čaulas uzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību. Pārbaudot iesniegtos pierādījumus, tiesa piešķīra augstāku ticamību ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem par pretējo, kā arī nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme.
Tiesa atzina, ka darījuma dokumentu (līgumu, rēķinu, pavadzīmju u. c.) noformēšana un samaksas pārskaitīšana vien vēl nepierāda darījuma veikšanu atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, jo tā aizsegā iespējami arī fiktīvi darījumi. No otras puses, atsevišķi trūkumi darījumu dokumentos paši par sevi nav iemesls, lai uzskatītu darījumu par fiktīvu. Tādēļ tiesai visi pierādījumi un paskaidrojumi jāpārbauda un jāapsver kopsakarā.
Tiesa vērsa uzmanību, ka aizskartā mantas īpašnieka paskaidrojumi un pierādījumi par tā saimniecisko darbību Valsts policijā saņemti jau 2018. gada beigās, taču procesa virzītāja lēmumā, ar kuru process nodots tiesai, šiem argumentiem nav sniegts nekāds atspēkojums. Procesa virzītājs nav arī nosūtījis tiesiskās palīdzības lūgumus tām ārvalstīm, kurās atrodas aizskartā mantas īpašnieka piegādātāji. Tādējādi divarpus gadus nav izmantota saprātīga iespēja pārbaudīt aizskartā mantas īpašnieka sniegtās ziņas, kurām ir būtiska nozīme lietā. Papildu ziņas par iespējamiem trūkumiem vai neskaidrībām, ja tādas procesa virzītājam radās, nav prasītas arī pašai ar mantu saistītajai personai. Līdz ar to tiesa norādīja, ka tai savā nolēmumā būtībā ir iespējams balstīties tikai uz to ierobežoto materiālu apjomu, kas pamatā bija savākts jau pirms divarpus gadiem.
Ņemot vērā, ka divarpus gadu laikā nebija iegūts neviens būtisks pierādījums, kas pastiprinātu šaubas par arestētās mantas likumīgo izcelsmi, tiesa norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc procesa virzītājs ir tik ilgi vilcinājies ar procesa nodošanu tiesai, nelietderīgi izmantojot likumā paredzēto personas tiesību ierobežošanas termiņu attiecībā uz mantu.
Tiesas lēmums vēl nav stājies spēkā.
Senāts noraida pieteikumu par iekšlietu ministra lēmuma atcelšanu
Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis spēkā iekšlietu ministra lēmumu par pieteicēja iekļaušanu “melnajā sarakstā” jeb personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Senāts atzina, ka iekšlietu ministra lēmums ir tiesisks un pamatots un pieteicējam piemērotais ieceļošanas aizliegums un no tā izrietošais tiesību ierobežojums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai.
Lai pārliecinātos par Valsts drošības dienesta atzinumos ietverto secinājumu pamatotību, Senāts organizēja lietas sagatavošanas sēdi, kurā uzklausīja Valsts drošības dienesta paskaidrojumus, kā arī pieprasīja visus operatīvās darbības ceļā iegūtos materiālus, kurus Senāts izskatīja rakstveida procesā. Vērtējot iekšlietu ministra lēmuma pamatotību, Senāts tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku paskaidrojumus, kā arī tiesas sēdes slēgtajā daļā pārbaudīja ar valsts noslēpumu saistīto informāciju. Ņemot vērā visus lietā pārbaudītos materiālus, Senāts atzina, ka lēmums nav uzskatāms par patvaļīgu un tas atbilst tiesību normām. Lēmums ir pamatots ar izlūkošanas un pretizlūkošanas ceļā iegūtu informāciju un ir attaisnojams ar nacionālās drošības aizsardzības interesēm. Valsts drošības dienests ir pamatojis, kādēļ konkrētajā gadījumā ieceļošanas ierobežojums bija objektīvi nepieciešams un kādēļ tas saglabājams spēkā arī turpmāk.
Atbildot uz pieteicēja pārstāvju argumentu, ka viņiem nav bijis iespējams iepazīties ar viesiem drošības dienestu sagatavotajiem atzinumiem, kas satur valsts noslēpumu, bet tikai ar to kopsavilkumu, Senāts atzina, ka advokāta dalībai tiesas procesā ir būtiska nozīme Satversmes 92. pantā nostiprināto tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā. Pieeja valsts noslēpumam var būt objektīvi nepieciešama advokāta amata pienākumu izpildei. Ja advokātam ir izsniegta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu, vispārīgā gadījumā advokāts ir tiesīgs piedalīties šādu pierādījumu pārbaudē. Tajā pašā laikā Senāts atzina, ka īpašos gadījumos pieeja ar valsts noslēpumu saistītiem materiāliem var tikt ierobežota arī advokātam, kurš ieguvis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
