Lēmums izbeigt tiesvedību lietā par invaliditātes pensiju minimālo apmēru

Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma.

Likuma “Par valsts pensijām” 16. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, noteica, ka invaliditātes pensiju piešķir vismaz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.2 un 2.3. apakšpunkts līdz 2020. gada 31. decembrim noteica, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti ir 80 eiro mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro mēnesī.

Kā skaidro Satversmes tiesas tiesnesis A. Kučs, tiesībsargs uzskatīja, šāds pensijas apmērs nav pietiekams, lai personas ar invaliditāti apmierinātu savas pamatvajadzības, un tā valsts pārkāpjot cilvēka cieņas un sociāli atbildīgas valsts principus.

Tāpat ar šīm normām pret pensijas saņēmējiem tiekot pieļauta diskriminācija uz invaliditātes un sociālā stāvokļa pamata. Arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs noteikts, ņemot vērā tikai valsts budžeta iespējas. Šis apmērs neesot balstīts uz konkrētiem aprēķiniem vai noteiktiem indikatoriem, kā arī tas netiek pietiekami regulāri pārskatīts.

Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa

“Satversmes tiesa konstatēja, ka no 2021. gada 1. janvāra ir grozītas normas, kas noteic invaliditātes pensijas minimālo apmēru. Tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka tai ir jāvērtē jautājums par tiesvedības izbeigšanu saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu,” norāda tiesnesis.

Lai uz šīs tiesību normas pamata lemtu par tiesvedības izbeigšanu, Satversmes tiesai jānoskaidro:

1)     vai apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku pēc būtības – vai grozījumi nav tikai formāli;

2)     vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi

Kā skaidro A. Kučs, vispirms Satversmes tiesa atzina, ka jaunais regulējums ir spēkā un, kaut arī Saeima noteikusi pārejas periodu, lai personas un valsts iestādes varētu tam sagatavoties un pielāgoties, tas jau šobrīd noteic minimālās invaliditātes pensijas aprēķinu.

Vērtējot pirmo kritēriju (vai grozījumi ir veikti pēc būtības), Satversmes tiesa konstatēja, ka, pirmkārt, invaliditātes pensijas minimālais apmērs ar grozītajām tiesību normām ir būtiski palielināts.

Otrkārt, ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” likumdevējs mainījis kārtību, kādā aprēķināma minimālā invaliditātes pensija. Proti, no 2021. gada 1. janvāra tās apmērs vairs netiek saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Likumā expressis verbis noteikts minimālās invaliditātes pensijas bāzes līmenis kā konkrēta summa, kas aprēķināta, balstoties uz relatīvo metodi.

Treškārt, no 2021. gada 1. janvāra ir paredzēta periodiska invaliditātes pensijas minimālā apmēra pārskatīšana.

“Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka no 2021. gada 1. janvāra spēku ir zaudējušas gan apstrīdētās likuma “Par valsts pensijām” normas, gan apstrīdētās noteikumu Nr. 1605 normas. Likumdevējs pēc būtības ir mainījis apstrīdēto normu saturu.

Vērtējot otro kritēriju, proti, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt, Satversmes tiesa konstatēja, ka tādu izskatāmajā lietā nav. Un tas pamatots ar šādiem argumentiem:

• pirmkārt, lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma un ir veicama abstraktā normu kontrole, kas nozīmē, ka tiesa nevarētu vērtēt kādu konkrētas gadījumu un personas pamattiesību aizskārumu;
• otrkārt, pieteikumā nav lūgts atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no kāda brīža pagātnē;
• treškārt, lietā izteikti argumenti par regulējumu, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Satversmes tiesai nav zināmi lietas dalībnieku apsvērumi par tā regulējuma atbilstību Satversmei, kurš stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Tādēļ lietā sniegtā juridiskā pamatojuma ietvaros nav iespējams izvērtēt šobrīd spēkā esošā likuma “Par valsts pensijām” 16. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un 109. pantam, norāda Satversmes tiesas tiesnesis.

Ko nolēma Satversmes tiesa

Satversmes tiesa nolēma, ka tiesvedība lietā Nr. 2020‑19‑0103 ir izbeidzama, jo apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku. Šo normu saturs ir mainījies pēc būtības, un lietā nav konstatēti apstākļi, kas prasītu tiesvedību turpināt.